Topošā Zemgales restaurācijas centra kompleksa – Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50 – jumta augstāko punktu nu rotā koka jumja zīme un ozollapu vainags: objektā šodien tika svinēti Spāru svētki. «Līdz ar to noslēdzas ēkas konstruktīvā izbūve – ēkas nesošās sienas un konstrukcijas ir atjaunotas. Tagad sāksies jumta būvniecība, grīdu izbūve, tiks krāsotas sienas,» ieskicē SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs.
Darbi objektā sākās pērnā gada vasarā, un pēc būvnieku aplēsēm, K.Barona ielas ēkā šobrīd ir padarīti apmēram 65 procenti darbu, bet Vecpilsētas ielas koka ēkā, kurā bija jāveic daudz konservācijas un restaurācijas darbu, – 40 procenti darbu. «Jau tagad redzam, ka Vecpilsētas ielas ēka ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas, kas prasījušas īstenu meistaru zināšanas un prasmes,» Spāru svētkos norādīja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzsverot: šis objekts Jelgavai ir ļoti būtisks, jo veido vēsturisko piesaisti nākamajām paaudzēm un ļaus parādīt, kā Jelgavā ļaudis dzīvoja 18. gadsimtā. «Šī ir mūsu iespēja kaut ieskicēt, kāda Jelgava bija pirms nodedzināšanas. Pašvaldība sāka ar infrastruktūras sakārtošanu – ielas un ietves atjaunošanu, laternu uzstādīšanu un tagad tiek atjaunota vēsturiska ēka, veidojot to par Restaurācijas centru,» tā domes priekšsēdētājs. Uzņēmuma «RERE meistari» valdes loceklis Normunds Kotāns apstiprināja, ka daudz spēka un enerģijas ieguldīts, lai atrastu meistarus un amatniekus, kuri spēs atjaunot šī objekta vēsturiskās vērtības. «Te redzami īsti meistarstiķi – tādus nevar redzēt nevienā būvobjektā,» viņš piebilda.
Ēka Vecpilsētas ielā 14 ir viena no vecākajām koka ēkām Jelgavā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Saskaņā ar veikto ēkas koka būvelementu dendroloģisko izpēti viens no koksnes paraugiem datēts ar 1794. gadu. Ēka tikusi izmantota kā daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, atsevišķos laika periodos šeit atradušās arī veikala telpas.
Būtiskākais uzstādījums šajā objektā ir saglabāt pēc iespējas visas vēstures liecības, tāpēc, piemēram, starpsienu izbūvē un atjaunošanā izmantoti gan demontētie ķieģeļi, gan kokmateriāli, gan saglabāti vēsturiskie logu izmēri, gan atjaunoti tā saucamie trīnīšu griesti, veikta nesošo siju protezēšana pēc senām amatnieku metodēm, plānots saglabāt arī dažas durvju kārbas ar visu vēsturisko pakojuma materiālu – sūnām. Ēkā ir arī saglabājušies dažādu laiku tapešu paraugi un sienu apmetums ar dažādu krāsu zīmējumiem, no kuriem dažus paredzēts saglabāt. Lai to varētu izdarīt, šajās dienās objektā strādā poļu restaurators Bartlomejs Kubjaks, kurš ir specializējies apmetuma noņemšanā un atjaunošanā – Latvijā šāda procedūra tiek veikta reti, tāpēc vajadzēja piesaistīt Eiropas mēroga speciālistu.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka Zemgales restaurācijas centrs pēc izveides piedāvās restaurācijas pakalpojumus vismaz trim materiālu grupām – tekstilam, arheoloģijai un metālam, stiklam, porcelānam un keramikai. Centrs nodrošinās restauratoru darbnīcu pieejamību kultūrvēsturisko un citu nozīmīgu priekšmetu restaurācijai, iespēju interesentiem klātienē iepazīties un izzināt restaurācijas procesa gaitu, kā arī piedāvās citus tūrisma un izglītojošus pakalpojumus. Pārbūves un restaurācijas darbus objektā pilnībā plānots paveikt šī gada beigās.
Restaurācijas centrs tiek veidots, pašvaldībai īstenojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā». Būvdarbu līguma kopējā plānotā summa ir 1 848 310,57 eiro ar PVN. Būvprojektu autors ir SIA «Livland Group», arhitekts – Ēriks Cērpiņš, objektu būvuzraudzību veic SIA «Jurēvičs un partneri».
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
16.1 °C,
0.7 m/s,
93.7 % 
16.1 °C,
0.7 m/s,
93.7 %