Līdz gada beigām jāpabeidz būvdarbi topošajā Zemgales Restaurācijas centrā – ēkā Vecpilsētas ielā 14 un Krišjāņa Barona ielā 50. «Ēkas ir atjaunotas, remontdarbi telpās tikpat kā noslēgušies, arī pagalma labiekārtošana pabeigta. Atlikuši vēl pāris darbu, ko noteiktajā laikā paveiksim,» atzīst SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs.
Šis objekts ir vēsturisks – dendrohronoloģiskā izpēte liecina, ka ēka Vecpilsētas ielā celta ap 1800. gadu –, tāpēc nama restaurācija ir pamatīgs, smalks un sarežģīts darbs. Pārbūves un restaurācijas procesā nereti rodas neparedzētas situācijas, kuru atrisināšana prasa papildu līdzekļus. J.Rozenbergs stāsta, ka šajā ēkā visvairāk neplānotu darbu radās saistībā ar jumta izbūvi, jo atmosfēras ietekmē tā spāru sijas daudzās vietās bija neatgriezeniski bojātas un tās vajadzēja aizvietot ar jaunām detaļām. Papildu darbi radās arī tāpēc, ka zem ēkas tika uziets vēsturiski izveidots pagrabs, ko nolēma saglabāt.
Lai ēka būtu pēc iespējas autentiska, jāievēro tam laikam pietuvinātas tehnoloģijas un jāizmanto vecie būvmateriāli. «Šajā objektā izmantoti senie ķieģeļi – ne tikai Barona ielas ēkas sienām, bet arī Vecpilsētas ielas nama grīdām. Tāpat gan griestos, gan sienās, gan grīdās maksimāli saglabāti senie kokmateriāli. Arī pagalma bruģis ir veidots no bruģakmeņiem, kas inženierkomunikāciju izbūves laikā tika atrakti šajā pašā pagalmā,» stāsta būvdarbu vadītājs, uzsverot: tā kā ēka būs tūrisma objekts, īpaši domāts par to, kā eksponēt vēstures liecības, tostarp vēsturiskās būvniecības metodes. Visinteresantākās šajā ziņā būs telpas, kas paredzētas veikalam, – tajās ir savdabīgi griesti un grīdas.
Restaurācijas centrs tiek veidots, pašvaldībai realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētu projektu Nr.5.5.1.0./17/I/002 «Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā». Jelgavas pašvaldība projektu īsteno kopā ar četriem partneriem – Bauskas novada un Dobeles novada pašvaldību, Jelgavas Svēto Sīmeana un Annas pareizticīgo draudzi un Jelgavas Romas katoļu draudzi. Projekta kopējās plānotās izmaksas ir 7 269 515,13 eiro, tostarp Jelgavas pašvaldības finansējums ir 3 153 133,56 eiro.
Būvdarbi objektā sākās 2018. gada maijā un līdz šā gada nogalei noslēgsies. Kā norāda J.Rozenbergs, šobrīd tiek montēts apgaismojums un ventilācijas sistēma, bet vēl atlikuši atsevišķi iekšdarbi, kas saistīti ar telpu apdari un galvenokārt attiecas uz vēsturisko akcentu saglabāšanu. Kad būvdarbi noslēgsies, turpināsies darbs pie telpu aprīkošanas, restaurācijas darbnīcu K.Baronā ielā 50 aprīkojuma iegādes, ekspozīciju izveides ēkā Vecpilsētas ielā 14, kas kopumā ilgs aptuveni pusotru gadu. Plānots, ka objekts sabiedrībai būs pieejams 2021. gada otrajā pusē.
Jelgavnieks Ojārs Ansons, kurš bērnībā ar ģimeni dzīvoja Vecpilsētas ielā 14, atminējās, ka tolaik otrā stāva logu līmenī bijuši paštaisīti karodziņu turētāji. Būvnieki, veicot fasādes atjaunošanas darbus, konstatēja, ka vairāki karodziņu turētāji saglabājušies, un zem logiem, kur to trūka, meistars izgatavoja jaunus – maksimāli autentiskus. Uz valsts svētkiem ēka bija izgreznota ar Latvijas karodziņiem.
Veikalam paredzētajās telpās būs ļoti interesanti griesti. «Ēkas īpašnieks savulaik pie griestu baļķiem piesita dēļus un pie tiem piestiprināja niedres, ko pārklāja vēl ar apmetumu. Lai parādītu šo procesu, pie veikala telpas griestiem vienā vietā niedru gali tiks eksponēti,» stāsta SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. Tāpat būs atsegts senais griestu apmetums, kas nostiprināts ar speciālu metāla sietu. Vēl pie griestiem redzami skaliņi, kas arī ir viens no apdares veidiem, kāds izmantots šajā ēkā.
Vecpilsētas ielas nama pirmajā stāvā telpu grīdu segumā lielākoties izmantoti ķieģeļi, kas izkārtoti dažādos rakstos. Liela daļa ķieģeļu palika pāri pēc šīs pašas ēkas demontāžas darbiem, bet pārējie aizgūti no citiem vēsturiskiem namiem Jelgavas apkārtnē. «Katrs ķieģelis bija jānotīra – tas ir roku darbs. Lai vieglāk varētu dabūt nost kaļķa javu, ķieģeļi tika mērcēti ūdenī,» stāsta SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs, piebilstot, ka pēc tam spraugas starp ķieģeļiem grīdā aizpildītas ar kaļķa javu. Ķieģeļu grīdas apstrādātas ar vasku, lai veidotos aizsargkārta un grīdu kopšana būtu vieglāka un ērtāka. Daļa grīdās izmantoto ķieģeļu ir tā saucamie klostera ķieģeļi – tāds nosaukums dots tāpēc, ka pirms vairāk nekā simts gadiem šādus ķieģeļus izgatavoja ar rokām, tie bija lielāki nekā tagad ražotie, un tos tolaik izmantoja baznīcu grīdām. Uz vienas no grīdām projicēta ēkas siena, kurā starp koka statņiem ir ķieģeļu mūrējums – fahverks jeb pildrežģis.
Barona ielā 50 atradīsies restaurācijas darbnīcas darbam ar tekstilu; metāla priekšmetiem un arheoloģiskajiem atradumiem; keramiku, stiklu un porcelānu. Telpu iekšdarbi gandrīz noslēgušies – atlicis ieklāt linoleju, uzlikt kājlīstes un telpas iztīrīt.
Barona ielas namam atjaunota autentiskā āra galerija otrajā stāvā, kā arī apmēram 1930. gadā izgatavots logs ar slēģiem.
Īpaša telpa solās būt 4×3 metrus lielais pagrabs, kas būvdarbu laikā nejauši uziets zem teju 30 centimetru bieza kultūrslāņa. Eksperti lēš, ka pagrabs ar betona grīdu varētu būt celts ap 1920. gadu. Tas atrodas patrepē, lai vidēja auguma cilvēks tajā varētu nostāties. Ņemot vērā, ka Jelgavā ir augsts gruntsūdeņu līmenis, pagrabā veikti hidroizolācijas pasākumi. Šajā nelielajā telpā iecerēts eksponēt ēkas restaurācijas laikā pagalmā atrastās lietas.
Visgreznākais mājas dzīvoklis atradās otrā stāva stūrī. Uzietās liecības vēsta, ka tajā bija ļoti greznas un dārgas tapetes, kā arī lepna krāsns. Turklāt dzīvoklis bijis saulains un ar skatu uz Jēkaba kanālu. Jāpiebilst, ka lielākajā daļā ēkas griesti ir balti, jo izmantota vēsturiskā sastāva kaļķa krāsa. Savukārt, lai pilnvērtīgāk varētu izlietot ēkā esošos kokmateriālus, kopā ar arhitektu Ēriku Cērpiņu grīdām izstrādāti dažādi dēļu raksti, kuros var izmantot vēsturisko dēļu īsos gabaliņus, kas saglabājušies. Seno sienu apmetumu, kurš nostiprināts ar speciālu sietu, skatam nosegs noņemami koka paneļi – ja radīsies vēlme un iespēja apmetumu restaurēt.
Atsevišķās ēkas telpās bija palikuši tapešu fragmenti, kas ir saglabāti. «Zilas tapešu druskas uzgājām arī žurku midzenī – tādas pašas krāsas tapešu paliekas bija uz vienas no sienām. Tapešu atliekas atklājām arī starpstāvu pildījumos – visdrīzāk tās tur bija tāpēc, ka griestu izbūvē tika izmantoti dēļi, kas bija aplīmēti ar tapetēm, bet, ļoti iespējams, šie dēļi bija no kādas citas ēkas,» stāsta SIA «RERE meistari» būvdarbu vadītājs Jānis Rozenbergs. Jelgavas reģionālā Tūrisma centra vadītāja Anda Iljina norāda: ņemot vērā, ka viens no ēkā esošajiem dzīvokļiem bijis jo sevišķi grezns un ļauj ieskatīties interjera modes vēsmās laika gaitā, ir iecere veidot ekspozīciju par interjeru, īpaši akcentējot stāstu par tapetēm.
Laternas, kas atradīsies pagalmā, stilistiski pieskaņotas ēkas vēsturiskajai aurai.
Uz Vecpilsētas ielas nama jumta izvietoti trīs putnu būrīši, savukārt bēniņos ir īpaša vieta, no kuras var ielūkoties vienā no tiem.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
-1.1 °C,
4.7 m/s,
89 % 
-1.1 °C,
4.7 m/s,
89 %