«Jāatzīst, ka pēdējā laikā arvien biežāk vecāki izvēlas, lai bērni pēcpusdienās darbojas kādā interešu izglītības pulciņā, kur iemācās jaunas prasmes, laiku pavada ar vienaudžiem un ir pieskatīti. Visvairāk piesaista skatuviskie pulciņi, kuru darba rezultāts novērtējams uz skatuves, taču vecākiem svarīga arī skolotāja personība un vide, kurā bērni darbojas,» atzīst bērnu un jauniešu centra «Junda» direktore Ilze Jaunzeme.
Ritma Gaidamoviča
Par interešu izglītības piedāvājuma klāstu pilsētā, šķiet, nevar sūdzēties, turklāt ar katru gadu tas paplašinās. «Jundā» vien var apmeklēt 50 dažādus pulciņus, aģentūrā «Kultūra» pirmsskolas un skolas vecuma bērniem pieejami astoņi, pašvaldība gādājusi, lai arī katrā skolā būtu iespēja darboties ārpusstundu aktivitātēs. Ne mazāk plašs ir piedāvātais sporta nodarbību klāsts trīs sporta skolās un dažādos sporta klubos – kopā pārstāvēti vairāk nekā 30 sporta veidu. Interešu izglītības pedagogi un sporta treneri par bērnu trūkumu nesūdzas, kaut arī piedāvājums ir ļoti plašs, un nevilšus rodas jautājums, kā visi pulciņi var būt labi apmeklēti, ja, salīdzinot ar 1990. gadu, kad pilsētā piedzima vairāk nekā 1000 bērnu, pēdējos desmit gados vidējais dzimstības rādītājs sarucis līdz aptuveni 600 bērniem gadā? I.Jaunzeme atzīst, ka lielākais pieprasījums šobrīd ir pēc skatuviskajiem pulciņiem – dejošanas, dziedāšanas. Piemēram, tautas dejās «Jundā» šogad pieteikti tik daudz trīs līdz septiņus gadus veci bērni, ka bija nepieciešams izveidot divas papildu grupas, bet kopumā te dejo vairāk nekā 200 bērnu; «Beneficē» uzņemti 50 bērni no 2,5 līdz septiņiem gadiem, un kopā kolektīvā ir ap 200 dejotāju; «Vēja zirdziņā» – 35 jaunie trīs līdz četrus gadus vecie bērni, kopā – vairāk nekā 200 bērnu; ansamblī «Rotiņa» – 20 jaunie, un arī tas ir vairāk nekā iepriekšējos gados. Arī Bērnu un jaunatnes sporta skolā šogad uzņemti vairāk nekā 70 audzēkņi. Ja pērn kopā skolā bija 450 bērni, tad šogad – jau 519.
«Dala» vienus un tos pašus bērnus Skaitliskie rādītāji uz katru pulciņu ir lieli, taču pedagogi atzīst, ka tas nereti ir tāpēc, ka starp pulciņiem tiek «dalīti» vieni un tie paši bērni. Proti, viens bērns apmeklē gan Mūzikas skolu, gan dejošanu, gan radošās darbnīcas, gan sporta nodarbības. «Ir mums bērni, kuri darbojas pat piecos «Jundas» pulciņos,» tā I.Jaunzeme. «Vēja zirdziņa» vadītāja Alda Skrastiņa stāsta, ka viņai visvairāk nākas «dalīties» ar futbolu un basketbolu, jo liela daļa kolektīva puišu un arī meitenes trenējas šajos sporta veidos. «Tas, ka bērni spēj visu apvienot, ir tikai apsveicami. Neviens jau nav teicis, ka dejotājs nevar būt labs basketbolists, vai otrādi,» piebilst «Jundas» tautas deju skolotāja Madlēna Bratkus. Taču, neskatoties uz to, pedagogi tomēr izjūt, ka bērnu, kuri vēlas darboties radoši, kļūst vairāk, bet apzinās arī, ka vēl joprojām ir pietiekami daudz tādu, kuri pēcpusdienas pavada mājās pie datora vai televizora.
Vecāki grib, lai bērns iegūst vairāk Skolotāji spriež, ka ar gadiem ir mainījusies vecāku attieksme un tas arī veicinājis pieplūdumu interešu izglītībai. Viņi apzinās, ka tikai ar mācīšanos skolas solā bērnam ir par maz, tāpēc vēlas viņu pilnveidot arī citā veidā, vēl jo vairāk tad, ja pašiem nav laika ar viņiem strādāt. «Vecāki ir sapratuši, ka neformālajai izglītībai ir liela nozīme, jo pulciņā bērns ne tikai dejo – mums ir savas tradīcijas, esam kā ģimene, kopā izzinām pasauli. Kaut vai vienkāršs piemērs: 1. klases skolēnam jautāju, vai viņš zina, kas ir kumeliņš, un bērns atbild – tēja, jo zina kumelīšu tēju. Bet kolektīvā uzzina, ka tas ir zirga mazulis. Te mēs mācāmies latviskās tradīcijas, dodamies ekskursijās,» tā M.Bratkus. Lielākais pieprasījums ir pēc pulciņiem mazākajās grupās, kur darbojas pirmsskolas vecuma bērni. «Sportisti bieži ar tik maziem «nekrāmējas», un vecākiem nekas cits neatliek, kā vest viņus uz dejošanu, dziedāšanu vai zīmēšanu. Vēlāk gan situācija mainās,» tā A.Skrastiņa.
Ieguvumi – saturīgi pavadīts brīvais laiks Jāteic gan, ka tas viss prasa arī zināmu uzupurēšanos no vecākiem, īpaši pirmsskolas vecuma bērnu, jo viņi ir jāizvadā uz nodarbībām, tērpu pielaikošanu, koncertiem. Taču uzrunātie vecāki atzīst, ka tas ir tā vērts, jo var būt pārliecināti, ka bērns ir drošībā, nedarīs blēņas un attīstīs sevi. «Abas meitas dejo tautiskās dejas, spēlē basketbolu, bet vecākā arī apgūst ģitāras spēli. Tādējādi viņas saturīgi aizpilda brīvo laiku un iemācās ko jaunu. Kamēr sekmes labas, lai darbojas. Uzskatu, ka viņas ir ieguvējas, jo te bērns iegūst jaunus draugus, attīsta komunikācijas prasmes, piekopj aktīvu dzīvesveidu, līdz ar to meitas ir izturīgākas,» stāsta Kristas un Klintas tētis Uldis Gaiss. Dāvja, Elvja un Gata mamma Sanita Šļumba atzīst, ka galvenais iemesls, kāpēc puiši apmeklē dejošanu, keramikas pulciņu un apgūst mājokļa dizainu, ir aizpildīts brīvais laiks, lai prāts uz blēņām nenesas. «Viņi nesēž pie televizora vai datora, bet gan iemācās dejot, viņiem ir iespēja doties ārzemju braucienos, pulciņi ieaudzina lielāku atbildības sajūtu. Savukārt dejošana arī attīsta stāju,» tā S.Šļumba. Mammas Baibas Ozolas novērojumi liecina, ka nodarbības viņas bērnos ieaudzinājušas disciplīnu. «Viņi iemācījušies plānot brīvo laiku, kļuvuši drošāki, prot labāk saprasties, viņiem ir lielāka iniciatīva iesaistīties citos pasākumos. Katrs pulciņš, jo īpaši kolektīvie, bērnos audzina lielāku atbildību, jo tu taču nevari pievilt vēl 30 cilvēkus! Tas dzīvē noderēs. Kāpēc vairāki pulciņi? Lai labāk saprot, ko viņi īsti vēlas,» tā B.Ozola.
Svarīgi, cik kolektīvs «redzams» Aktuāls ir arī jautājums par to, kāpēc daži kolektīvi ir pārpildīti un visi gribētāji pat netiek uzņemti, bet dažos bērni vēl tiek gaidīti. Gan pedagogi, gan vecāki atzīst, ka nozīmīga ir skolotāja personība un tas, cik daudz kolektīvs iziet uz skatuves. «Pilsētā ir daudz tādu, kuri sevi labi pierādījuši, organizējot dažādus pasākumus, koncertus, līdz ar to vecāki vēlas, lai bērns apmeklē tieši šādu pulciņu,» tā M.Bratkus. Vecāki uzklausa atsauksmes, bet visbiežāk taču runā par skatuviskajiem kolektīviem! «Tāpat vecākiem interesē, vai bērns tikai apmeklēs mēģinājumus vai tomēr tiks arī uz skatuves, cik bieži, vai viņam būs iespēja dziedāt ne tikai Jelgavā, bet arī citur. Piemēram, pērn mēs uzstājāmies ar «Čikāgas piecīšiem», Jāni Stībeli, grupu «Otra puse». Vecāki to redz un vēlas, lai arī viņa atvase to darītu,» tā vokālā ansambļa «Rotiņa» vadītāja Agija Pizika. Tāpat interesē, vai kolektīvs izbrauc ārpus valsts, jo tā bērnam ir iespēja redzēt pasauli. Ja tas nav iespējams ar ģimeni, tad to var ar kolektīvu.
Šobrīd arvien lielāku popularitāti iemanto radošās darbnīcas, jo tajās bērns var sev izgatavot krelles, somiņu, dekoru vai kādu praktisku lietu mājai. «Tā ir kopējā sabiedrības tendence, jo šobrīd roku darbs atkal ir modē, daudzi pieaugušie mājās veido auskarus, piespraudes, un arī bērni to vēlas,» tā I.Jaunzeme.
Foto: Ivars Veiliņš
20.9 °C,
2.1 m/s,
90.7 % 
20.9 °C,
2.1 m/s,
90.7 %