Pilsētā

Ilze Knusle-Jankevica

SIA «Jelgavas tipogrāfija» mēnesī saražo vidēji 150 000 – 200
000 grāmatu eksemplārus, un šis rādītājs pēdējo pusgadu nav
mainījies. «Mēs strādājam lielā tempā un ražojam daudz,» uzskata
uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis. Viņš spriež, ka
tipogrāfijai izdosies izvairīties no ekonomiskās krīzes smagajām
sekām, ja nesaruks eksporta apjomi. «Latvijai ir eksportspējīgs
produkts – grāmata. Ja šī starptautiskā sadarbība būs veiksmīga,
tad izvairīsimies no ļoti lielas lejupslīdes.» 

Izgatavot grāmatu nav lēts prieks. J.Sīlis stāsta, ka
lielākajai daļai grāmatu viena eksemplāra iespiešana izmaksā no
viena līdz trim latiem. Lētāk sanāk, ja tā ir mīkstajos vākos, –
aptuveni lats par eksemplāru. Dārgākā grāmata, ko iespiedusi
Jelgavas tipogrāfija, maksāja apmēram 20 latus par eksemplāru. Cena
atkarīga arī no grāmatas tirāžas – jo mazāka tirāža, jo lielāka
cena. J.Sīlis norāda, ka Latvijā dominē mazās tirāžas – līdz 3000
eksemplāru – un vidēji vienas grāmatas tirāža ir 1500 eksemplāru.
Savukārt, ja grāmata paredzēta eksportam, tās tirāža var sasniegt
pat 30 000 – 100 000. J.Sīlis piebilst, ka nav izdevīgi izdot
grāmatu, ja tās tirāža ir zemāka par 1000 eksemplāriem.

Arī Latvijā diezgan bieži grāmatām tiek izdotas papildu
tirāžas. Agrāk bija tendence izdot grāmatu vienreiz, bet lielā
tirāžā. Savukārt tagad pirmā tirāža ir samērā maza, jo izdevēji
nogaida, kā veiksies ar pārdošanu. Parasti atkārtoti izdod
daiļliteratūru, dzejas grāmatas, arī zinātnisko literatūru.

Izmaksas ietekmē arī tas, kāda tā būs – cik bieza, kādā
formātā, krāsaina vai melnbalta, ar vai bez ilustrācijām, kāds būs
vāks. «Visvairāk grāmatas cenu sadārdzina tieši vāks – tā
materiāls,» stāsta J.Sīlis.

Viņš prognozē, ka, sadārdzinoties izmaksām un mazinoties
pieprasījumam, visātrāk pazudīs nopietnā zinātniskā literatūra un
mākslas grāmatas. Savukārt vismazāk cietīs daiļliteratūra un bērnu
grāmatas. Kas attiecas uz bērnu grāmatām, tad daudzas no tām tiek
izgatavotas ārpus Latvijas, jo pie mums nav atbilstošu tehnoloģiju.
Savukārt grāmatas par starptautiski pazīstamiem varoņiem, piemēram,
Vinniju Pūku, tiek ražotas lielās tipogrāfijās vienlaicīgi dažādām
valstīm, mainot tikai valodu, kas būtiski ļauj samazināt ražošanas
izmaksas.

Arī Jelgavas tipogrāfijai jādomā par izmaksu samazināšanu, jo
pieprasījums pēc viņu ražotā produkta mazinās. Krītoties darba
apjomam, daži cilvēki atlaisti, tomēr uzņēmuma politika vērsta uz
to, lai saglabātu darbiniekus. Uzņēmumā vērtē izmaksu lietderīgumu
un caurskata atalgojuma līmeņus. Bažas rada arī tas, ka atsevišķi
sadarbības partneri ir palikuši parādā, bet J.Sīlis tomēr cer, ka
situācija uzlabosies un par padarīto tiks samaksāts.

Jelgavas tipogrāfijas jaunā ražotne Jelgavā, Langervaldes
ielā, darbu sāka 2007. gadā. Šo divu gadu laikā tipogrāfijā
iespiestas ap četriem miljoniem grāmatu – gan daiļliteratūra, gan
mācību grāmatas, gan nozaru literatūra. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk
nekā 1000 klientu – gan valsts iestādes, gan bankas un uzņēmumi,
gan pasūtītāji no ārzemēm, piemēram, ārvalstu izdevniecības –
«Forlaget Bindslev» un «Isaberg Forlag» Zviedrijā, «Kynos Verlag»
Vācijā, «Ajasto Osakeyhtio» Somijā, «Lets Print Management»
Holandē.

«Jelgavas tipogrāfija» iespiedusi tādas grāmatas kā «Dejo ar
Zvaigzni», Andra Grūtupa «Ešafots: par vācu ģenerāļu tiesāšanu
Rīgā», «100 dižākie un svētākie» par Latvijas dižkokiem, vācu
autora Ernsta Lotāra dzimtas romānu «Eņģelis ar bazūni» un
fotoalbumu «Viena diena Latvijā».