«Černobiļā piedalījos jauna ciemata būvniecībā, kurā bija paredzēts dzīvot atomelektrostacijas strādniekiem. Mēs paši dzīvojām lielā teltī – kopā 27 jelgavnieki. Diemžēl no tiem šo atceres pasākumu apmeklē tikai daži. Pēc nepilna pus gada atgriezos mājās, bet jau pēc diviem gadiem mani kopā ar brigādi no Rīgas nosūtīja uz Černobiļu vēlreiz – lai būvētu jaunas daudzstāvu mājas. Izrādījās, ka iepriekš uzceltās atradās pa tuvu stacijai un lielās radiācijas dēļ tajās nedrīkstēja dzīvot,» Černobiļas atomelektrostacijas (AES) katastrofas seku novēršanas laiku pirms 32 gadiem atminas jelgavnieks Juris Trencis.
Viņš ir viens no 40 jelgavniekiem, kuri šodien Jelgavas novada domē piedalījās Černobiļas AES avārijas 32. gadadienas atceres pasākumā. Šobrīd Jelgavā dzīvo 78 jelgavnieki, kuri tika iesaistīti katastrofas seku likvidēšanas darbos. Pasākumā piedalījās arī Jelgavas novada un Ozolnieku novada iedzīvotāji, kuri piedalījās katasrofas seku likvidēšanā.
Pus gadu Černobiļā seku likvidācijas darbos iesaistījās arī jelgavnieks Vjačeslavs Mankevičs. «Mūs vienkārši no Rīgas aizveda, nepasakot neko. Tikai nonākot tur, man pateica, ka būšu ugunsdzēsējs un ka man visu iemācīs. Skumjākais bija tas, ka mājās palika divi mazi bērni – četrus un sešus gadus veci,» saka Vjačeslavs, piebilstot, ka šos notikumus neaizmirsīs nekad, jo par tiem ik dienu atgādina veselība. Taču kungs atzinīgi vērtē to, ka pašvaldība ik gadu sapulcina kopā Černobiļas AES katastrofas seku likvidatorus. Tā esot iespēja reizi gadā satikt savus cīņu biedrus un aprunāties.
Černobiļas seku likvidatorus klātienē uzrunāja un paldies teica Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas vēstniecību pārstāvji, kā arī Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldību pārstāvji. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka ir jāatceras cilvēki, kuri nesavtīgi piedalījās traģiskās avārijas seku likvidēšanā. «Tā bija mācību stunda, no kuras mums jāmācās. Pasaule šobrīd ir nemiera pilna un mums ir jāprot tikt galā ar visām situācijām. Svarīgākais, ko mācīja šī nelaime – ja notiek katastrofa, šo faktu nedrīkst slēpt un domāt, ka nekādas sekas jau tā neatstās. Paldies jums visiem,» sacīja A.Rāviņš.
Latvijas savienības «Černobiļa» valdes priekšsēdētāja vietnieks Māris Šops pasākumā minēja, ka pavisam no Latvijas katastrofas seku likvidēšanas darbos Černobiļā tika iesaistīti vairāk nekā 6000 cilvēku, no kuriem daudzi jau devušies viņsaulē. Pēc savienības datiem, šobrīd mūsu valstī dzīvo vairāk nekā 4000 Černobiļas AES katastrofas seku likvidatoru, tostarp 78 Jelgavā. 26. aprīlī – tieši dienā, kad pirms 32 gadiem notika katastrofa –, Rīgā notiks atceres pasākums, kurā 195 dalībniekiem, tostarp jelgavniekiem, tiks pasniegta Piemiņas zīme par dalību seku likvidēšanas darbos.
Jāatgādina, ka Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, kuri savu pamata dzīvesvietu deklarējuši Jelgavas pilsētas administratīvajā teritorijā un dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, tiek piešķirts ikgadējs pabalsts rehabilitācijai, kas šogad ir palielināts no 25 uz 30 eiro. Lai saņemtu pabalstu, līdz 14. decembrim Jelgavas Sociālo lietu pārvaldē Pulkveža Oskara Kalpaka ielā 9, 115. kabinetā, jāiesniedz rakstisks iesniegums, uzrādot personu apliecinošu dokumentu un Ministru kabineta noteikta parauga apliecību par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka statusu. Pabalstu pārskaita uz pieprasītāja iesniegumā norādīto bankas kontu.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 % 
1.3 °C,
2.8 m/s,
88.9 %