Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola 8. un 9. aprīlī interesentus aicina uz Atvērto durvju dienām. Arī portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā plašāku ieskatu par to, kā skolas dzīve mainījusies pēdējos trīs gados, kopš tā no Jelgavas 1. ģimnāzijas kļuvusi par Tehnoloģiju vidusskolu.
Ritma Gaidamoviča
Vārds «tehnoloģijas» ir ne tikai skolas nosaukumā, bet vistiešākajā mērā ienācis arī skolas ikdienā, mainot mācību procesu un tā akcentus. Specifiskos mācību priekšmetus tehnisko grafiku jeb rasēšanu, datorizētās projektēšanas pamatus, ievadu inženierzinātnēs un mehatroniku papildinājušas arī fakultatīvās vai interešu izglītības nodarbības 3D projektēšanā, robotikā, netradicionālajā matemātikā, kokapstrādē, mājturībā un tehnoloģijās. No 9. klases skolēni mācās programmēšanu.
Dzejoļus zīmē
Inženierzinātnes tiek integrētas arī tradicionālajos mācību priekšmetos, piemēram, literatūrā, bioloģijā, matemātikā. «Vai varat iedomāties inženieru stundu literatūrā? Eseju par būvniecību nerakstījām. Bet ko dara inženieri? Rasē! Tad arī inženieru stundā literatūrā skolēni Aspazijas dzejoli zīmēja ar vārdiem, jo inženieris idejas rasējumā arī vizualizē ar līnijām. Inženieri vienmēr meklē jaunus risinājumus, un arī šajā gadījumā radoša inovācija attaisnojās. Bērni ir tik izdomas bagāti, tādēļ sanākuši fantastiski zīmējumi,» stāsta skolas direktores vietniece Guna Stepiņa. Piemēram, bioloģijā, mācoties par putniem, skolēni rasēs putnu būrus. «Ja runājam par rasēšanu – līdz šim bieži dzirdējām izsaucienus «ārprāts, tā rasēšana!». Lai šo stereotipu mainītu, mūsu skolā pilnīgi visiem 5. – 12. klašu skolēniem notika tehniskā raksta stunda, lai iepazītu, kas īsti ir inženiera valoda. Skolēni rakstīja Raiņa aforismus tehniskajā rakstā.
Eksakto priekšmetu nozīmi apzinās arī vecāki, un šobrīd abas 2. klases ir ar matemātikas novirzienu. «Bērniem nedēļā ir piecas matemātikas stundas un papildus fakultatīvi robotika, kur reizē apgūst programmēšanu, tehnisko domāšanu, attīstīta sīko motoriku. Viņi mācās arī netradicionālo matemātiku. Jau šobrīd jūtam, ka šiem bērniem ir daudz vieglāk ikdienā uztvert mācību vielu, teksta uzdevumiem viņiem ir pavisam cita pieeja, jo ir iemācījušies analizēt,» stāsta sākumskolas skolotāja Santa Zaremba.
Skolēnu lielākā problēma – viņi negrib domāt
Matemātikas skolotāja Antra Dunce uzsver, ka galvenā problēma ir, ka bērns vienkārši baidās no matemātikas, fizikas, rasēšanas, jo valda stereotips, ka tie ir grūtie priekšmeti, tāpat viņi neizprot, kas īsti ir inženieris, līdz ar to savlaicīgi nerodas interese par šo profesiju. «Labākajā gadījumā skolēni zina, ka inženieris daudz pelna. Netradicionālajā matemātikā strādājam tā, lai parādītu, ka matemātika nav nekas sarežģīts. Tāpat dažādos veidos izskaidrojam, ar ko inženieri nodarbojas, lai ieinteresētu un dzīvi sasaistītu ar teoriju,» stāsta A.Dunce. Skolotāja lēš, ka skolēnu lielākā problēma ir tā, ka viņi ir kūtri uz domāšanu. «Ar testiem tiek galā ātri, bet nepatīk uzdevumi, kur pašiem jādomā. Tāpēc netradicionālajā matemātikā vairs nedarbojamies tikai ar plikiem skaitļiem, bet paši griežam, līmējam figūras, būvējam mājas, mašīnas, makaronu tiltus, spēlējam prāta un loģikas spēles, lai iekustinātu prātu, liktu domāt. Tāpat matemātika tiek mācīta ar citu priekšmetu starpniecību, piemēram, robotiku, programmēšanu. Viss tiek sasaistīts, un tas dod rezultātu,» saka skolotāja, kā piemēru minot kādu puisi, kuram kopumā ir mācīšanās grūtības, taču robotikā un kokapstrādē – zelta rokas. Tā kā šajās nodarbēs bez matemātikas, loģiskās domāšanas neiztikt, tieši papildu nodarbības veicinājušas puiša sasniegumu pilnveidi kopumā. «Mēs pielietojam taktiku – ar specifiskajām fakultatīvajām nodarbībām un atraktīvām radošām aktivitātēm ieinteresējam, un tad jau pretestība vairs nav tik liela,» atzīst G.Stepiņa.
IT prasmes apgūs jau no 1. klases
Pie iesāktā Tehnoloģiju vidusskola neapstājas un nepārtraukti domā, kā vēl attīstīt šo virzienu. Nākamajam mācību gadam skola plāno pamatīgi izstrādāt inženieru stundu metodiku, lai šāda veida nodarbības pilnvērtīgi kļūtu par skolas īpašo piedāvājumu. Bet, kamēr valstī vēl tikai plāno datorapmācību ieviest jau no mazākajām klasēm, šī skola to dara jau tagad, piemēram, 1. un 2. klasē apgūstot robotiku, mazie līdztekus apgūst arī datorzinības, īpaši programmēšanu. Tāpat skolotāji izstrādā dažādus digitālos mācību līdzekļus, pēc kuriem tālāk strādā arī citi pedagogi. Drīzumā skola plāno iesaistīties datorikas apguves pilotprojektā, nodrošinot, ka IT prasmes varēs apgūt skolēni no 1. līdz 12. klasei. Skolā norāda, ka padomā vēl ir daudz citu iniciatīvu.
Precīzāks rezultāts būs pēc pāris gadiem
«Par to, ka mēs strādājam pareizajā virzienā un skolēniem šeit iemācītais studijās un dzīvē noderēs, esam vairāk nekā droši,» tā direktores vietnieks Kaspars Antonevičs, kā piemēru minot divus inženieru klases absolventus, kuri dien Nacionālajos bruņotajos spēkos un paralēli mācās inženieros. «Viņi ir topošie virsnieki. Cēsu instruktoru skolā viņiem bijis jāmācās grupu vadīšana, taktikas plānošana, kur nepieciešama arī rasēšana, lai modelētu ložu trajektorijas. Puišu atziņa: «Ar savām zināšanām rasēšanā gājām cauri tā, ka maz neliekas!»,» stāsta K.Antonevičs.
Lai gan šobrīd skolu beigušas jau četras tā sauktās inženieru klases, kurās mācībās uzsvars likts uz matemātiku un eksaktajām zinātnēm, un daļa skolēnu tālāk izvēlējušies studēt tehniskās vai inženierzinātnes, pedagogi lēš, ka patieso rezultātu varēs just tikai pēc dažiem gadiem.
Foto: no skolas arhīva
ATVĒRTO DURVJU DIENAS
Sīkāka informācija – skolas mājas lapā www.jtv.lv un pa tālruni 63045548.
5.2 °C,
4.8 m/s,
89.3 % 
5.2 °C,
4.8 m/s,
89.3 %