1.9 °C, 6.3 m/s, 94.2 %

Izstādes

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzstādes«Tautastērpā nevar būt nekā nepareiza»
«Tautastērpā nevar būt nekā nepareiza»
11/11/2017

Šodien Jelgavas kultūras namā atklāta izstāde «Mans tautastērps», kurā Ilzes Strēles fotogrāfijās iemūžinātas latviešu sievietes katra savā tautastērpā. Bildes papildina Gintas Zaumanes izšuvumi un Daces Sadakas dzejas rindas. «Šajā izstādē būtiskākais nav tas, cik katrs tautastērps ir autentisks, bet gan mūsu sajūtas, to uzvelkot, un attieksme pret to, kas mums pieder,» uzsver idejas autore fotogrāfe jelgavniece I.Strēle.

Ideja par sieviešu fotografēšanu tautastērpos radās 2015. gadā,
un, kā uzsver fotogrāfe, tautastērpā nevar būt nekā nepareiza, jo
tas ir tieši tāds, kādu to vēlas redzēt un valkāt tā īpašniece.
«Arī agrāk nebija divu vienādu tautastērpu, jo katra meita un sieva
tomēr gribēja ar kaut ko atšķirties,» norāda I.Strēle. To pierāda
arī bildēm pievienotie stāsti, kuros katra izstādes «dalībniece»
atklāj, kā nonākusi pie sava tautastērpa – nereti tas ir
sakomplektēts no dažādu novadu tautastērpu elementiem, izvēloties
sev atbilstošāko krāsu, formu.

Lai gan projekta gaitā fotogrāfijās ir iemūžinātas gandrīz simts
sievietes, izstādē Jelgavā apskatāmas 48 – no tādām Latvijas vietām
kā Bauska, Rīga, Auce, Ādaži, Jūrmala, Skrīveri, Ventspils, Beļava,
Mērsrags, Tārgale, Grenctāle, Jūrkalne, Līvāni, Rēzekne, Bauska,
Jaunbērze, Biksti, Priekule un, protams, Jelgava. Šajā izstādē
izstāstīti 11 Jelgavas sieviešu stāsti. Piemēram, Mārīte Pumpure
par savu tautastērpu sapņoja jau no bērnības, kad kādā lielās Rīgas
veikala skatlogā ieraudzīja tautastērpa svārciņus. Toreiz pie tiem
viņa gan netika, bet savu – Alsungas – tautastērpu mantoja no vīra
vecmammas. Sabīne Petra teic, ka gandrīz vienmēr ir dziedājusi korī
vai ansamblī un tautastērpā sajūt, ka ir latviete, turklāt, to
uzvelkot, izjūt emocionālu pacēlumu. Savukārt Ingrīda Grantiņa
sevis meklējumos bija devusies uz Indiju, kur atskārta, ka Latvija
ir tā zeme, kas viņu enerģētiski uzlādē. Lai gan tautastērpu
galvenokārt velk vasaras saulgriežos, viņa uzsver: mugurkauls
uzreiz iztaisnojas un viņā ieplūst Zemgales sievietes starojums un
lepnums.

Izstādes «odziņa» ir Gintas izšuvumi – sieviešu portreti ar
vainadziņiem. «Vainags nav tikai tautastērpa detaļa, skaitumam, tas
ir simbols, kurā ietverts prieks un mūžīga jaunība,» norāda
G.Zaumane.

«Šis projekts ir kā lavīna, kas arī mūs, pārējos, mudina
saglabāt tautas tradīcijas un sajust, ka esam latvieši,» sveicot
idejas autores, izstādes atklāšanā teica pašvaldības iestādes
«Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics. Savukārt Jelgavas domes
priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne papildināja, ka šī izstāde
raisa svētku sajūtas. «Manuprāt, īstākā svētku sajūta ir tā, kas
nāk no sirds, un jūsu lepnums par savu dzimtu, pilsētu, novadu,
vietu, no kurienes nākat, ir patiess. Un jo īpaši svarīgi tas ir
Latvijas simtgades kontekstā,» tā viņa.

Izstāde kultūras nama 1. stāva galerijā būs apskatāma līdz 6.
decembrim.

Foto: Ivars Veiliņš