Latvijā

Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2
067 887, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2011. gadā
veiktās tautas skaitīšanas provizoriskie dati.

Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas
samazinājies par 13% jeb aptuveni 309 000 cilvēku. Iepriekšējā
2000. gada tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385
iedzīvotāji.

Līdz šim pēc CSP datiem tika uzskatīts, ka 2011. gada decembrī
Latvijā bija 2,208 miljoni iedzīvotāju.

Visvairāk – par 21,1% – kopš 2000. gada iedzīvotāju skaits
samazinājies Latgalē; seko Vidzeme ar 17,5% samazinājumu. Savukārt
vispozitīvākās tendences vērojamas Pierīgā, kur iedzīvotāju skaits
audzis par 3,2%.

Tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka no kopējā iedzīvotāju
skaita latvieši ir 62,1%, bet krievi – 26,9%.

CSP informācija liecina, ka iedzīvotāju skaita samazinājums ir
noticis gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam
pārsniedzot jaundzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas
ietekmē. Tā kā iedzīvotāju mirstība visā laikposmā kopš
iepriekšējās tautas skaitīšanas ir bijusi lielāka salīdzinājumā ar
jaundzimušos skaitu, rezultātā iedzīvotāju skaits šī faktora dēļ ir
samazinājies par 119 000, bet starptautiskās emigrācijas ietekmē –
par 190 000 cilvēku.

Tautas skaitīšanas dati, kas raksturo valsts iedzīvotāju skaitu
tautas skaitīšanas kritiskajā momentā – 2011. gada 1. martā,
atšķiras no CSP aprēķinātajiem un agrāk publicētajiem datiem
atbilstoši situācijai 2011. gada sākumā. Kā skaidro CSP, šo
atšķirību pamatā ir tas, ka liela daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz
dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformē par to atbildīgās
Latvijas valsts institūcijas, kam būtu jāizdara izmaiņas datos par
šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas.

No valsts nozīmes pilsētām straujāk iedzīvotāju skaits
norādītajā laikposmā samazinājies četrās lielākajās pilsētās:
Daugavpilī – par 19,3%, Rēzeknē – par 18,1%, Liepājā – par 14,6%,
Rīgā – par 14,2%. Mazāks nekā vidēji valstī (13,2%) iedzīvotāju
skaita samazinājums kopš 2000. gada ir bijis Ventspilī (par 12,1%),
Jēkabpilī (par 11,8%), Valmierā (par 9,7%), Jūrmalā (par 8,9%) un
Jelgavā (par 6,7%).

Vismazākie pēc iedzīvotāju skaita valstī ir Baltinavas novads
(1178), Alsungas novads (1470) un Mērsraga novads (1638).
Vislielākie ir Ogres novads (36 173), Talsu novads (31 192) un
Tukuma novads (30 602 iedzīvotāji).

Gados kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas iedzīvotāju skaits ir
palielinājies 16 novados. Taču pārējos 94 novados tas ir
samazinājies, pie tam viskrasāk – par 25%-33% – Aglonas, Alojas,
Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Dagdas, Ērgļu, Jēkabpils, Kārsavas,
Neretas, Rugāju, Rundāles, Tērvetes un Viļakas novadā.

2011. gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka 946
800 no Latvijas iedzīvotājiem ir vīrieši un 1 121 100 – sievietes.
Vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī samazinājies no
46,1% 2000. gadā uz 45,8% 2011. gadā, sieviešu īpatsvars mazliet
palielinājies – no 53,9% uz 54,2%. Sieviešu Latvijā ir par 174 000
vairāk nekā vīriešu salīdzinājumā ar situāciju 2000. gada tautas
skaitīšanas laikā, kad šī starpība bija 187 000.

Zemākais vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 110 valsts
novadu vidū bija Cēsu novadā – 44,9%, kam seko Aizkraukles – 45,1%,
Saulkrastu – 45,4%, Varakļānu novads – 45,4%, bet lielākais
Burtnieku – 52,2%, Aknīstes – 50,6%, Neretas – 49,9%, Vecpiebalgas
novadā – 49,5%.

Nelabvēlīgo demogrāfisko procesu rezultātā notiek strauja
sabiedrības novecošanās – samazinās bērnu un pieaug vecāka gada
gājuma personu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā,
secinājusi CSP.

Laikposmā starp divām tautas skaitīšanām kopējais valsts
iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 jeb par 13%, tai skaitā
0-14 gadu vecumā samazinājums bija 138 000 jeb 32,2% no kopējā
skaita šajā vecuma grupā, bet darbspējas vecuma grupā (15-61 gads)
– 185 000 jeb 12,3%. Bērnu skaits izteikti strauji samazinājies
Vidzemes reģionā – par 44,1%, Latgales reģionā – par 41,7%,
Kurzemes reģionā – par 36,2% un Zemgales reģionā – par 35,9%.

Tai pašā laikā par 14 000 jeb par 3,3% pieauga pensijas vecuma
iedzīvotāju skaits.

Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar 2000. gadu
visvairāk – par 24,9% – pieaudzis Pierīgas reģionā, turpretī Rīgā
un Latgalē tagad dzīvo mazāk pensijas vecuma iedzīvotāju nekā
iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā.

Laikposmā kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas absolūtais visu
skaitliski lielāko tautību pārstāvju skaits ir samazinājies. Taču
pamattautības – latviešu – īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā valstī
kopumā ir pieaudzis no 57,7% 2000. gadā līdz 62,1% pašreiz. Krievu
tautības iedzīvotāju īpatsvars samazinājies no 29,6% 2000. gadā uz
26,9% 2011. gadā, baltkrievu – no 4,1% uz 3,3%, ukraiņu – no 2,7%
uz 2,2%, poļu – no 2,5% uz 2,2%, lietuviešu – no 1,4% uz 1,2%.

2011. gada tautas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dzīvo
vairāk nekā 170 tautību iedzīvotāji.

2011. gada tautas skaitīšanas provizoriskie dati liecina, ka,
samazinoties kopējam valsts iedzīvotāju skaitam, samazinājies arī
Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī citu valstu piederīgo
skaits. Tomēr relatīvie rādītāji liecina, ka Latvijas pilsoņu
proporcija valsts iedzīvotāju kopskaitā laikposmā kopš iepriekšējās
tautas skaitīšanas palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%.

Paplašinoties Eiropas Savienības (ES) valstu lokam, diezgan
būtiski kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas palielinājies ES
valstu piederīgo skaits. Pieaudzis arī Krievijas, Ukrainas un
Baltkrievijas pilsoņu skaits. Pārējo valstu piederīgo skaits tagad
ir būtiski mazāks nekā iepriekšējās tautas skaitīšanas laikā, jo
2000. gadā 75 600 cilvēku norādīja, ka viņi ir bijušās PSRS
pilsoņi.

2011. gada tautas skaitīšanā tika iegūta informācija par visu
iedzīvotāju, sākot no 15 gadu vecuma, ekonomisko aktivitāti. Tautas
skaitīšanas provizoriskie dati rāda, ka 57,5% no norādītā vecuma
iedzīvotājiem ir ekonomiski aktīvi, tai skaitā nodarbināto
iedzīvotāju īpatsvars ir 47,3%.

Ja analizē 15-74 gadu vecuma iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti,
tautas skaitīšanas dati liecina, ka ekonomiski aktīvi ir 63,3% no
šī vecuma iedzīvotājiem, tai skaitā nodarbināti ir 52,1%. Darba
meklētāju/bezdarbnieku īpatsvars ir 17,7% no ekonomiski aktīvajiem
iedzīvotājiem.

Apkopotie dati liecina, ka 42,5% iedzīvotāju ir ekonomiski
neaktīvi. Viņu vidū 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% –
nestrādājoši studenti un skolnieki, 8,1% – personas ar citu
statusu.

No visiem nodarbinātajiem 52,1% ir sievietes, bet 47,9% –
vīrieši. Tomēr ekonomiskās aktivitātes līmenis vīriešu vidū ir
augstāks (63,2%) salīdzinājumā ar 52,8% sieviešu vidū.
Izskaidrojums šādai situācijai gūstams, salīdzinot vīriešu un
sieviešu – nestrādājošo pensionāru skaitu. Nestrādājošo pensionāru
vidū sieviešu ir 1,9 reizes vairāk nekā vīriešu.

Salīdzinot ar 2000. gada tautas skaitīšanas datiem, redzams, ka
personu ar augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) īpatsvars
visu iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā kopskaitā ir
palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību –
no 20,2% līdz 29,4%, vienlaicīgi samazinoties personu īpatsvaram ar
vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību – no
26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību – no 8,4% uz
6,7%.

Salīdzinoši dati par vīriešu un sieviešu augstāko sekmīgi iegūto
izglītības līmeni liecina, ka no visiem iedzīvotājiem, kuri
ieguvuši doktora grādu vai augstāko izglītību, 64,1% ir sievietes
un 35,9% – vīrieši. Citos izglītības līmeņos atšķirības ir mazāk
izteiktas.

2011. gada tautas skaitīšanu CSP sāka 1. martā, piedāvājot
iedzīvotājiem aizpildīt tautas skaitīšanas anketas internetā, 17.
martā darbu sāka 1960 tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus
viņu dzīvesvietās. No 1. jūnija tautas skaitīšanas iepriekšējos
posmos nesastaptie iedzīvotāji varēja izpildīt tautas skaitīšanas
anketas internetā.

Lai arī redzamākā tautas skaitīšanas darbu daļa tika pabeigta
jau 10. jūnijā, kurā tika iegūti dati par 1,9 miljoniem
iedzīvotāju, tautas skaitīšanas process neapstājās. CSP turpināja
strādāt, lai iegūtu informāciju par Latvijas patieso iedzīvotāju
skaitu, analizējot valsts informācijas sistēmās un
administratīvajos reģistros iekļautos datus. Uz šo datu pamata tika
izdarīti secinājumi par tautas skaitīšanā nesastaptajiem
iedzīvotājiem.

2011. gada 16. decembrī, lai arī datu apstrāde vēl pilnībā
nebija pabeigta, CSP paziņoja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits
pārsniedz divus miljonus, un iedzīvotāju skaits kopš iepriekšējās
tautas skaitīšanas ir samazinājies, kas noticis gan iedzīvotāju
dabiskā pieauguma (mirušo skaitam pārsniedzot jaundzimušo skaitu),
gan starptautiskās migrācijas ietekmē.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā tautas skaitīšanai, rēķinot
izmaksas uz vienu iedzīvotāju, tika paredzēts tērēt vismazāk – 2,9
latu (Igaunijā – 10,1 latu, Lietuvā – 3,1 latu). Apkopojot
informāciju par faktiski izlietoto līdzekļu apjomu, izmaksas uz
vienu iedzīvotāju Latvijā ir vēl zemākas – 2,6 lati.

LETA