«Par kaķi kokā būs jāaizmirst, tāpat kā par durvju atvēršanu, ja pazaudēta atslēga, un līdzīgiem sadzīviskiem gadījumiem. Taču ir lietas, ko mēs darīsim vienmēr – dzēsīsim ugunsgrēkus, glābsim cilvēkus, palīdzēsim ceļa negadījumos cietušajiem izkļūt no automašīnām,» par darbu taupības režīma apstākļos skaidro Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis.
Ilze Knusle-Jankevica
«Par kaķi kokā būs jāaizmirst, tāpat kā par durvju atvēršanu, ja pazaudēta atslēga, un līdzīgiem sadzīviskiem gadījumiem. Taču ir lietas, ko mēs darīsim vienmēr – dzēsīsim ugunsgrēkus, glābsim cilvēkus, palīdzēsim ceļa negadījumos cietušajiem izkļūt no automašīnām,» par darbu taupības režīma apstākļos skaidro Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis. Strādās arī par mazāku algu VUGD Jelgavas brigādē no darba atbrīvoti pieci darbinieki, taču tie nav ugunsdzēsēji. Būtiski ir arī tas, ka no darba netika atbrīvots neviens ugunsdzēsējs posteņos Kalnciemā un Elejā. Tomēr tiem, kas turpina strādāt, tiks samazināts atalgojums. A.Feldmanis lēš, ka no februāra VUGD dienošo amatpersonu, tas ir, katra, kam ir uzpleči, atalgojums varētu samazināties apmēram par 70 latiem.
Mazāku atalgojumu saņems arī trīs Jelgavas brigādē dienējošie ūdenslīdēji. Iepriekšējos gados ūdenslīdēji saņēma 30 latu piemaksu pie algas par papildu veiktajiem pienākumiem, bet šogad diez vai tam pietiks līdzekļu. «Izveidojusies jocīga situācija: cilvēks, kurš zina un māk vairāk, par to neko nesaņem,» noteic A.Feldmanis. Taupa, bet maksājumiem nepietiek Nākas taupīt uz visu – jāatsakās gan no telpu remonta, gan no taktiskajām mācībām, jātaupa siltums, siltais ūdens, sadzīves preces, degviela un mazāk jārunā pa telefonu. Īpaši smagi ugunsdzēsēji izjūt tieši telekomunikāciju pakalpojumu ierobežojumus. A.Feldmanis stāsta: «Mums ir noteikts limits – visa brigāde mēnesī pa stacionāro telefonu drīkst norunāt 100 latus, bet mums decembrī bija rēķins par 117 latiem. Mēs jau esam atteikušies no dažiem numuriem, arī paši cenšamies runāt mazāk, bet, ja klients piezvana uz bezmaksas numuru 112 un nepieciešams viņa zvanu pāradresēt, piemēram, Tukuma policijai, mums tas ir jādara.»
Lai gan tiek taupīts, cik vien var, VUGD ir izveidojies parāds par komunālajiem pakalpojumiem. Tā kā iedalīts mazāk naudas pakalpojumu samaksai, VUGD izveidojies aptuveni 37 000 latu parāds par komunālajiem pakalpojumiem janvārī. Lielāko rēķina daļu veido maksa par apkuri.
Gaida jaunas mašīnas Lai gan nākas taupīt, ugunsdzēsēji nākotnē raugās optimistiski un cer sagaidīt jaunas automašīnas. A.Feldmanis norāda, ka Jelgavas brigādei solītas divas – meža mašīna Kalnciema postenim un ūdens cisterna Jelgavai. Viņš cer, ka līdz martam sen gaidītās mašīnas tiks saņemtas. Vēl divas mašīnas ugunsdzēsēji iegūs, ja veiksmīgi tiks īstenots starpvalstu projekts, – cisternu un autokāpnes.
Pēdējo reizi VUGD Jelgavas brigāde ugunsdzēsēju automašīnas saņēma 2005. gadā, bet pārsvarā tai ir astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados ražota padomju laika tehnika.
Cer sagaidīt arī depo Atgādinām: valsts plānošanas dokumentos atrodams, ka laika posmā no 2012. gada līdz 2013. gadam VUGD plāno būvēt jaunu depo Pārlielupē. Protams, šobrīd runas par depo celtniecību ir apklusušas, bet A.Feldmanis norāda, ka depo Pārlielupē ir nepieciešams. «Lai gan Ministru Kabineta noteikumos ir noteikts, ka ugunsdzēsējiem notikuma vietā jāierodas piecu minūšu laikā pēc izsaukuma, Jelgavā tas nav iespējams. Mēs veicām eksperimentu un konstatējām, ka piecu minūšu laikā varam aizbraukt līdz bijušās rūpnīcas RAF vārtiem,» atzīst Jelgavas brigādes priekšnieks. No Pārlielupes depo varētu apkalpot otru pilsētas pusi.