«Ja jautātu man, es ministra amatā virzītu tikai profesionālās skolas absolventu, jo viņi savu karjeru veidojuši pakāpeniski, soli pa solim – no mācekļa līdz nozares profesionālim, perfekti pārzinot savu jomu,» profesionālās izglītības kompetences centra «Jelgavas tehnikums» 50. jubilejas priekšvakarā saka izglītības iestādes direktore Janīna Rudzīte.
«Profesionālās izglītības piedāvātās iespējas pēdējos gados ir būtiski mainījušās. Mums ir moderna izglītības bāze, pasniedzējiem un audzēkņiem ir iespēja regulāri doties pieredzes apmaiņas braucienos un praktizēties citās Eiropas profesionālās izglītības iestādēs un uzņēmumos, tādēļ par audzēkņu trūkumu nevaram sūdzēties. Gluži otrādi – tādās specialitātēs kā datorsistēmu tehniķis un automehāniķis mums pat veidojas konkurss,» norāda Jelgavas tehnikuma direktore.
– Šogad Jelgavas tehnikumam aprit 50 gadi – kā mainījies apgūstamo specialitāšu piedāvājums skolas pastāvēšanas vēsturē?
– Sākotnēji izglītības iestāde tika izveidota kā Jelgavas pilsētas 45. profesionāli tehniskā vidusskola, piedāvājot apgūt celtniecības specialitātes, bet pakāpeniski, sekojot darba tirgus pieprasījumam, piedāvājums tika paplašināts, un šobrīd profesionālās izglītības kompetences centrā «Jelgavas tehnikums» var apgūt 12 specialitātes tādās jomās kā celtniecība, kokapstrāde, autotransports, datorsistēmas, zemes ierīcība un viesmīlība. 50 gadu laikā kopumā esam sagatavojuši 12 tūkstošus speciālistu.
– Viens no valsts politikas plānošanas dokumentu uzdevumiem ir panākt, lai puse no pamatskolas absolventiem izvēlētos mācības turpināt profesionālās izglītības iestādēs, bet šobrīd joprojām lielākā daļa jauniešu izvēlas mācīties vidusskolā. Kas, jūsuprāt, būtu darāms, lai sasniegtu izvirzīto mērķi?
– Tas ir mīts, ka profesionālajā skolā mācīties ir vieglāk nekā vidusskolā, turklāt skolēniem ar viduvējām sekmēm ir daudz grūtāk vienlaikus iegūt gan profesionālo kvalifikāciju, gan vidējo izglītību. Līdz ar ES projektu investīcijām daudz izdarīts, lai celtu profesionālās izglītības prestižu, ir mainījusies profesionālo skolu vide, piedāvājums.
Lai skolēns pēc pamatskolas pieņemtu lēmumu par labu profesijas apguvei, šai izvēlei jābūt pamatotai, jo mūsu pieredze liecina, ka profesionālo kvalifikāciju iegūst tikai tie izglītojamie, kuriem patīk izvēlētā profesija, tādēļ 6.–9. klašu skolēniem organizējam interešu izglītības nodarbības, sniedzot priekšstatu par mūsu piedāvātajām specialitātēm. Vēlamies, lai uz mūsu skolu nāk motivēti jaunieši, kuri ir gatavi nopietni strādāt un turpināt savu kvalifikācijas celšanu arī pēc tehnikuma absolvēšanas. Pēc statistikas datiem, katru gadu aptuveni 20 procenti mūsu absolventu turpina studijas koledžā vai augstskolā, bet 38 procenti uzsāk strādāt iegūtajā specialitātē.
Lielākais izaicinājums profesionālajām skolām šobrīd ir kvalificētu pasniedzēju piesaiste. Piemēram, programmēšanā mums nodarbības vada arī nozarē strādājoša uzņēmuma vadītājs, kurš to redz gan kā savu aicinājumu, gan kā iespēju piesaistīt kvalificētus speciālistus savam uzņēmumam. Likumdošana šobrīd atļauj profesionālajām skolām līdz 360 stundām gadā piesaistīt nozares profesionāļus arī bez pedagoģiskās izglītības, un mēs šo iespēju labprāt izmantojam.
– Kāds pēdējos gados ir audzēkņu atbirums, un kādu iemeslu dēļ jaunieši pārtrauc mācības?
– Vidēji katru gadu no skolas atskaitām aptuveni 10 procentus audzēkņu. Atbiruma iemesli ir visdažādākie – pārsvarā tie ir ģimenes apstākļi, kāds ar vecākiem maina dzīvesvietu, kāds atrod darbu, kuru vairs nevar apvienot ar skolu, kāds savukārt atzīst, ka izvēlējies sev nepiemērotu profesiju. Aizvadītajā mācību gadā atskaitījām 80 izglītojamos.
– Kuras šobrīd ir populārākās specialitātes, un vai profesionālajā izglītībā varam runāt arī par uzplūdumiem, kad pēkšņi pieaug pieprasījums pēc kādas noteiktas profesijas?
– Datorsistēmu tehniķa profesiju šogad vēlējās apgūt 52 jaunieši, bet uzņemt varējām tikai 30, konkurss veidojās arī viesmīlības pakalpojumu speciālistu programmā. Sadarbībā ar LLU Vides un būvzinātņu fakultāti šogad uzsākām mērniecības tehniķu, pēc kuriem ir pieprasījums darba tirgū, apmācību. Tāpat populāras ir tādas specialitātes kā mēbeļu galdnieks, inženierkomunikāciju tehniķis un automehāniķis.
Apgūstamo profesiju pieprasījums lielā mērā ir saistīts ar darba tirgu un prognozējamo atalgojumu konkrētā nozarē. Mūsu programmēšanas specialitātes absolventi jau šobrīd attālināti strādā starptautiskās kompānijās, vienlaikus turpinot studijas augstskolā.
– Uzņēmēji bieži vien uzsver, ka profesionālās izglītības programmas esot pārāk vispārējas un nesagatavo darba tirgus vajadzībām. Pēc kāda principa tiek veidotas mācību programmas Jelgavas tehnikumā, un cik bieži tās tiek pārskatītas?
– Mēs nevaram atļauties gatavot ļoti šauras jomas speciālistus, tā sauktos tapiņu sitējus, lai brīdī, kad uzņēmējs iegādāsies robotizētu iekārtu konkrētas funkcijas veikšanai, mūsu absolventi nezaudētu pieprasījumu darba tirgū. Profesionālās skolas absolventam jāpārzina sava joma, lai nepieciešamības gadījumā varētu mainīt darbības profilu un apgūt ko jaunu. Ja uzņēmēji vēlas, lai audzēkņi apgūst kādas tieši viņu uzņēmumam svarīgas prasmes, tad to var darīt profesionālās prakses laikā uzņēmumā. Visas mācību programmas veidojam, pamatojoties uz darba tirgus pieprasījumu un sadarbībā ar profesionālo nozaru asociācijām. Kā papildu iespēju uzņēmējiem piedāvājam darbinieku apmācību kādu noteiktu darbību veikšanai, piemēram, riepu montāžai, pieaugušo izglītības programmās.
– Salīdzinoši nesen kā jauninājums profesionālās izglītības jomā tika ieviesta darba vidē balstīta apmācība. Kāda ir jūsu pieredze šajā ziņā?
– Darba vidē balstīto mācību īstenošanas pilotprojekts tika aizsākts 2013. gadā, un tajā pēc brīvprātības principa iesaistījās sešas profesionālās izglītības iestādes un to sadarbības partneri – darba devēji. 2017. gada janvārī Latvijas Darba devēju konfederācija sāka īstenot projektu «Profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību prakses uzņēmumos» – tā ir pozitīva iniciatīva, kurā mēs aktīvi piedalāmies, sniedzot audzēkņiem apmācības iespējas uzņēmumos. Šī ideja ir aizgūta no Vācijas pieredzes, kur tā darbojas mazliet citādāk, proti, jaunietis iet uz konkrētu uzņēmumu, kuram ir sadarbības līgums ar profesionālās izglītības iestādi, pieteikties darbā. Uzņēmumā izglītojamais trīs dienas nedēļā apgūst profesijas praktiskās iemaņas, bet divas dienas skolā – teorētiskās zināšanas. Visa mācību perioda laikā uzņēmums jaunietim maksā stipendiju, bet pēc kvalifikācijas eksāmena uzņēmums iegūst tieši savām vajadzībām apmācītu speciālistu. Latvijā notiek otrādi, proti, izglītojamais sākumā izvēlas izglītības iestādi un tad prakses laikā dodas uz uzņēmumu, kas ir iesaistījies projektā.
– Vācijā ir viena no atzītākajām profesionālās izglītības sistēmām Eiropā un virknē profesiju nepieciešams īpašs meistara sertifikāts. Vai atbalstāt šādu pieeju, un kā tas varētu ietekmēt profesionālās izglītības prestižu?
– Tas nav tikai Vācijā – arī Norvēģijā, lai atvērtu autoservisu, ir jāuzrāda diploms. Latvijas Amatniecības meistaru kamerā var iegūt gan amata zeļļa diplomu, gan amata meistara diplomu. Tā ir katra brīva izvēle, kā iegūt kvalifikāciju. Šaubos, ka tik striktas papildu prasības mums kaut ko dotu, tas drīzāk pat varētu bremzēt ekonomisko attīstību.
Šobrīd daudzi, kas apguvuši praktiskā darba iemaņas patstāvīgi, nāk pie mums, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences un, nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu ne zemāk par piecām ballēm, saņemtu profesionālās kvalifikācijas apliecību. Mēs testējam šo cilvēku zināšanas un prasmes, nepieciešamības gadījumā informējam, kas jāapgūst papildus, un konsultējam, lai pretendents varētu sekmīgi nokārtot kvalifikācijas eksāmenu.
– Kā jūs raksturotu savus audzēkņus? Kāds šobrīd ir Jelgavas tehnikuma audzēkņa portretējums?
– Audzēkņi kļuvuši motivētāki, un lielākā daļa uz tehnikumu nāk jau ar mērķi. Vēlme apgūt konkrētu profesiju pārsvarā vai nu ir saistīta ar ģimenes locekļu pieredzi un pozitīvām atsauksmēm par nozari, piemēram, informācijas tehnoloģijām, vai arī profesija tiek uzlūkota kā iespēja ātrāk sākt pelnīt un kļūt patstāvīgam.
– Šobrīd tiek būvēta Jelgavas tehnikuma sporta halle. Kad to plānots pabeigt?
– Jelgavas tehnikumā ir 990 izglītojamo, bet esošā sporta zāle būvēta 500 audzēkņiem, tādēļ ar vienu mazo sporta zāli mums bija par maz. Atbilstoši līgumam jaunās sporta zāles, kura atradīsies mūsu ēku kompleksa pagalmā, būvniecībai jānoslēdzas 15. maijā.
Apsveram iespēju līdzšinējās sporta zāles vietā izbūvēt jaunu mācību korpusu, kur varētu izvietot mācību laboratorijas.
– Kā redzat profesionālās izglītības un jūsu skolas turpmāko attīstību?
– Savulaik pie mums varēja apgūt elektriķa profesiju, un elektrotehniķu programmu augstā līmenī mūsu skolas piedāvājumā vēlamies atjaunot. Tāpat strādājam pie pieaugušo izglītības programmām, kur plānojam nodrošināt gan tālākizglītības, gan profesionālās pilnveides, gan neformālās izglītības programmas, kā arī atsevišķus moduļus. Pēc uzņēmēju pasūtījuma piedāvājam izstrādāt kursu programmas, konkrētu prasmju apguvei izmantojot tehnikuma bāzē esošās tehnoloģijas.
Tomēr, lai palielinātu savu piedāvājumu, mums jādomā par dienesta viesnīcas kapacitātes paplašināšanu. Varam nodrošināt 308 vietas, un šobrīd tās ir pilnībā aizņemtas. Pieprasījums pēc dienesta viesnīcas pārsniedz mūsu iespējas, jo audzēkņu līdzmaksājums par vietu kopmītnē ir tikai 8,54 eiro. Vietu trūkums ir viens no ierobežojumiem, kādēļ šobrīd nevaram uzņemt vairāk audzēkņu, jo īres tirgus piedāvājums mūsu jauniešiem lielākoties ir par dārgu.
Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»
0.8 °C,
5.4 m/s,
83.5 % 
0.8 °C,
5.4 m/s,
83.5 %