«Deviņdesmito gadu sākumā ūdens patēriņš mūsu pilsētā bija apmēram septiņi miljoni kubikmetru gadā, nu šis rādītājs sarucis vismaz uz pusi, un tam ir loģisks skaidrojums – agrāk iedzīvotāji ūdeni tecināja pat pa 250 – 300 litriem dienā, savukārt nu, kopš uzstādīti skaitītāji, rēķina līdzi, jo zina, ka jāmaksā būs par reāli patērēto ūdens daudzumu,» atklāj SIA «Jelgavas ūdens» valdes loceklis Jānis Laizāns, stāstot par aktualitātēm ūdenssaimniecības jomā mūsu pilsētā.
Sintija Čepanone
Kā viens no būtiskākajiem ieguvumiem, ko iedzīvotāji varēs novērtēt jau tuvāko gadu laikā, ir plānotā dzeramā ūdens kvalitātes uzlabošana, ko paredzēts panākt, realizējot projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā» 2. kārtu. Taču, lai šī iecere īstenotos, vēl jāveic virkne darbu.
Tā tas ir, un pašlaik pie tā intensīvi strādājam. Pēc projekta 2. kārtas realizēšanas ūdeni iegūsim no viena avota Tetelē. Lai Jelgavā uzlabotu dzeramā ūdens kvalitāti, tiks likvidētas vecās artēziskās akas un izurbtas jaunas, izbūvēts ūdensvads no artēziskajām akām līdz rezervuāriem, uzcelta atdzelžošanas stacija, rekonstruēti ūdens rezervuāri, pārsūknēšanas stacija un izbūvēts jauns ūdensvads no otrā pacēluma sūkņu stacijas līdz pilsētai – tie tad arī ir lielākie darbi, ko paredzēts realizēt 2. kārtā.
Ja runājam par dzeramā ūdens kvalitāti pašlaik, jāatzīst, ka tam ir paaugstināts dzelzs saturs, taču līdz ar atdzelžošanas stacijas izbūvi palielināts dzelzs daudzums ūdenī tiks izslēgts, tā izvairīsimies arī no papildus izdevumiem un nelietderīgas ūdens izmantošanas, kas rodas, gan profilaktiski, gan pēc iedzīvotāju sūdzībām skalojot ūdensvadu.
Šķiet, 2. kārtā paveikto iedzīvotāji beidzot arī reāli varēs izjust, jo 1. kārtas darbi ne vienam vien šķita vairāk abstrakti, kas viņu ikdienā manāmus uzlabojumus neieviesa.
Projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā» 1. kārtā galvenokārt tika akcentēta notekūdeņu attīrīšana – izbūvējām jaunas bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, jo vecās nespēja nodrošināt, lai notekūdeņi pirms nokļūšanas Lielupē tiktu attīrīti arī no fosfora un nitrātiem, rekonstruējām arī septiņas ūdens pārsūknēšanas stacijas. Nu var teikt, ka viena direktīva, ko pieprasa Eiropas Savienība, ir izpildīta. Taču kopumā ir trīs šādas direktīvas: jābūt arī kvalitatīvam dzeramajam ūdenim, kas ir prioritāte 2. kārtā, kā arī jānodrošina kanalizācijas un ūdens tīklu pieslēgumi centralizētajam ūdensvadam, ko sākām īstenot jau 1. kārtā. Proti, līdz 2013. gadam pieslēguma iespēja centralizētajam ūdensvadam jānodrošina 95 procentiem pilsētas iedzīvotāju, savukārt kanalizācijas tīklam – vismaz 90 procentiem iedzīvotāju.
Cik daudz iedzīvotāju centralizētajiem tīkliem ir pieslēgušies pašlaik un kā norit pieslēgšanās process?
Centralizētajai kanalizācijai pieslēgušies ap 80 procentiem iedzīvotāju, savukārt ūdensvadam – 85, taču jāatzīst, ka pilsētā daudzviet, piemēram, jaunajos kvartālos pašlaik tas vēl nav iespējams. Visās pilsētas ielās jaunu ūdensvadu un kanalizācijas tīklus nevarēsim izbūvēt līdzekļu trūkuma dēļ – projekta 2. kārtā paredzēts apgūt 25 miljonus eiro -, taču tāpat kā līdz šim arī turpmāk iedzīvotājiem šādu iespēju piedāvāsim. Plānots, ka jaunas komunikācijas izbūvēsim Strautu ceļa apkaimē, pa līnijām, arī Romas ielas kvartālā.
Pašlaik iespēju pieslēgties centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem iedzīvotājiem piedāvājam līdz ar atsevišķu ielu rekonstrukciju. Piemēram, pašlaik Brīvības bulvāra rekonstrukcijas laikā tiek izbūvēts arī jauns ūdensvads, pievadi, un iedzīvotāji aicināti tam pieslēgties tagad. Tāpat tas bija arī, rekonstruējot Rīgas, Tērvetes, Rūpniecības, Pulkveža O.Kalpaka ielu. Būtiski, lai iedzīvotāji šo iespēju izmantotu, kamēr tas iespējams bez papildus neērtībām.
Jūs minējāt, ka iedzīvotāju interese par iespēju pieslēgties centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijas tīkliem Jelgavā ir liela, taču tajā pašā laikā netrūkst arī tādu, kas šīm komunikācijām pieslēdzas nelegāli. Kā cīnāties ar viņiem?
Kopumā jau šajā ziņā situācija nav tik dramatiska. Jelgavā ūdensvads ir apmēram 160 kilometru garumā, kanalizācijas tīkli – ap 120 kilometriem. Katru metru, protams, nenosargāt no nelegālās pieslēgšanās, turklāt nereti pieslēgšanās notiek nevis no ielas, bet, piemēram, caur kaimiņa dārzu. Lai šīs vietas atklātu, veicam pārbaudes, taču visbiežāk «nelegālie» sevi nodod paši – kaut kur plīsis ūdensvads, cilvēks zvana un jautā, kāpēc pārtraukta ūdens piegāde, taču pārbaudot konstatējam, ka viņš nemaz nav mūsu abonents. Tad iedzīvotājam ir jāsamaksā par zināmu patērētā ūdens daudzumu un vienojamies, ka turpmāk viņš būs mūsu abonents.
Tomēr reālie ūdens zudumi tik un tā pilnā apmērā netiek segti…
Te gan jāņem vērā, ka ir reāli ūdens zudumi, kas noplūst, piemēram, ja plīsis ūdensvads, un ūdens, par kura patēriņu neviens nemaksā. Piemēram, par ūdeni, ko izmanto ugunsdzēsības vajadzībām, neviens nemaksā. Līdzīgi ir arī ar pašpatēriņu – ūdeni, ko patērējam bioloģiskās attīrīšanas ietaisēs un tehnoloģiskām vajadzībām, tostarp tīklu skalošanai. Kopumā ar rēķiniem neaplikts ūdens daudzums ir ap 15 procentiem.
Nereti dzirdētas iedzīvotāju sūdzības par pazeminātu ūdens spiedienu. Kādēļ rodas šādas situācijas?
Arī tādi gadījumi ikdienā nav bieži – ja tomēr vērojama ūdens spiediena samazināšanās, tam parasti ir objektīvs pamatojums. Pēdējais skaļākais gadījums bija pavisam nesen, kad samazināts spiediens bija pāris stundu. Izrādījās, ka tieši tajā laikā Viskaļu ielā dega māja un mūsu tīklam, lai iegūtu ūdeni dzēšanas darbiem, bija pieslēgušās četras ugunsdzēsēju mašīnas ar ļoti jaudīgiem sūkņiem. Lai turpmāk no šādām situācijām izvairītos, ar dienestu esam vienojušies, ka ugunsgrēka gadījumā tiksim informēti par šādu pieslēgšanos, līdz ar to savlaicīgi ūdens spiedienu palielināsim. Citkārt tas nav nepieciešams, jo pārlieku liels spiediens var izraisīt avārijas situācijas.
Jāpiebilst arī, ka jau projekta «Ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu attīstība Jelgavā» 1. kārtā raksturīgākajās vietās pilsētā – Ūdensvada, Tērvetes, Garozas ielā, kā arī 4. Līnijā – esam uzstādījuši spiediena mērītājus un ik pēc desmit minūtēm reģistrējam ūdens spiedienu pilsētā. Tas arī ļauj konstatēt, kur bijis pazemināts spiediens, un to nekavējoties novērst.
Diemžēl nevar neminēt arī ziņu par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifu kāpumu – no 1. septembra «Jelgavas ūdens» abonentiem jāmaksā par divdesmit santīmiem kubikmetrā vairāk.
Šāds tarifu kāpums bija neizbēgams vairāku apstākļu dēļ. Pirmkārt, tas bija jāpaaugstina, lai realizētu ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu projekta 2. kārtu. Jau minēju, ka tās laikā paredzēts apgūt 25 miljonus eiro – 80,4 procentus jeb 16 miljonus eiro finansēs Kohēzijas fonds, 4,4 procentus jeb 905 tūkstošus – valsts, savukārt pašvaldība un mūsu uzņēmums katrs sedz pa 7,6 procentiem jeb 1,5 miljoniem eiro. Lai mēs varētu nodrošināt līdzfinansējumu, tarifi gribot negribot bija jāpaaugstina. Būtiski arī uzsvērt, ka par iedzīvotājiem piegādāto ūdeni naudu atpakaļ saņemam tikai pēc pusotra mēneša – tieši tādēļ tarifus paaugstināt vajadzēja no septembra, lai nākamā gada sākumā būtu iekrāti līdzekļi un varētu iesaistīties projektā.
Otrs aspekts ir inflācija un citu pakalpojumu sadārdzināšanās. Elektrības izmaksas vien no visa mūsu tarifa veido ap 20 procentus. Piemēram, kanalizācijas ūdeņi no Kārklu ielas, lai tie nokļūtu attīrīšanas ietaisēs, jāpārsūknē trīs reizes, dienā no artēziskajām akām izsūknējam vidēji 10 000 kubikmetrus ūdens, un tas viss veido elektroenerģijas lielo patēriņu. Pēc pašreizējām aplēsēm, tagadējais tarifs varētu palikt nemainīgs līdz 2011. gadam, protams, ar nosacījumu, ka nebūs elektroenerģijas un citu pakalpojumu būtisks sadārdzinājums. Prognozes tuvāko gadu laikā tarifu nepaaugstināt reālas dara detalizētā finanšu analīze, ko mums izstrādāja SIA «Konsorts». Vēlreiz uzsveru, ka tarifi paaugstināti nevis tādēļ, lai uzņēmums gūtu milzu peļņu, bet gan tāpēc, ka pavērās iespēja veikt būtiskus uzlabojumus infrastruktūrā, vairāk nekā 80 procentu apmērā piesaistot ES līdzekļus, un to nedrīkst neizmantot.
19 °C,
4.8 m/s,
40.1 % 
19 °C,
4.8 m/s,
40.1 %