Šobrīd pilsētā ir vairākas izglītības iestādes, kur audzēkņi var apgūt zināšanas metālapstrādes jomā, taču līdz šim skolas vairāk darbojušās autonomi – nākotnē to paredzēts mainīt, izveidojot visām mācību iestādēm kopīgu bāzi praktiskajām nodarbībām. Topošais Metālapstrādes mācību parks būs K.Barona ielā 40.
Kristīne Langenfelde
Jelgava sevi vienmēr pozicionējusi kā mašīnbūves un metālapstrādes pilsētu, kas ļāvis arī mērķtiecīgi šajā jomā attīstīties. No vienas puses, pilsētā stabili turpina darboties jau esošie šīs jomas uzņēmumi, kā arī ienāk jauni, bet, no otras, – pilsētai ir jāspēj šie uzņēmumi nodrošināt ar labi sagatavotu darbaspēku. Ja vēl pirms laika pietika ar vecā kaluma speciālistiem, kuriem atlika vien savas zināšanas atsvaidzināt, tad nu jau vairākus gadus kvalificēti darbinieki šajā jomā ir zelta vērtē.
Tieši tāpēc pašvaldība mērķtiecīgi uzsākusi darbu, lai Jelgavā rastos ne tikai jauni uzņēmumi, bet arī darbinieki, kas būtu gatavi strādāt atbilstoši tirgus prasībām.
Sākums tam bija Pieaugušo izglītības centrs, kurā tika izveidota Metālapstrādes filiāle, un arī turpinājums lielā mērā gulstas uz centra pleciem.
«Jā, šobrīd pilsētā metālapstrādes jomā izglītību var iegūt Amatu un Amatniecības vidusskolās, mūsu metālapstrādes filiālē, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes tehniskajā fakultātē. Un katrā no šīm izglītības iestādēm ir nepieciešams nodrošināt modernu materiālo bāzi. Nav noslēpums, ka labi darbgaldi un citas nepieciešamās iekārtas prasa būtiskus finansiālos līdzekļus. Katrai iestādei nodrošināt pilnīgu bāzi ir praktiski neiespējami, tāpēc radās projekta ideja par kopīgas metālapstrādes materiāltehniskās bāzes izveidi pilsētā, kas varētu nodrošināt praktisko mācību norisi visās atbilstošajās programmās,» stāsta Pieaugušo izglītības centra direktores vietniece Ingrīda Muraškovska.
Ekonomiskā situācija gan pašlaik nav uzņēmējdarbībai īpaši labvēlīga, taču Metālapstrādes filiāles vadītājs Māris Ernstsons spriež, ka tas pagaidām neattiecas uz metālapstrādes jomu. «Eiropā tik tikko iestājusies ekonomiskā krīze, taču Latvijā pēc inerces šis posms vēl nav sasniegts, tāpēc par krīzi runāt būtu pāragri. Iespējams, ka turpmākie divi gadi varētu būt smagāki, taču nedomāju, ka tas attieksies uz metālapstrādes jomu, kas orientēta uz savas saražotās produkcijas eksportu. Līgumi ar sadarbības partneriem par produkcijas piegādi tiek slēgti pat uz pieciem gadiem, un tas ļauj secināt, ka metālapstrādes uzņēmumi būs konkurētspējīgi arī ekonomiski ne tik labvēlīgos apstākļos, kas savukārt nozīmē, ka jaunu kvalificētu kadru nepieciešamība nesaruks,» tā M.Ernstsons. «Tieši tāpēc mums jādomā, kā radīt pēc iespējas labvēlīgāku mācību vidi,» piebilst I.Muraškovska.
Atbalstu Metālapstrādes parka izveidei ir izteikusi Jelgavas pašvaldība, LLU Tehniskā fakultāte un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija.
«Šajā gadījumā nav plānots būvēt jaunu parku, bet gan paplašināt Metālapstrādes filiāli K.Barona ielā 40. Parku iecerēts veidot no trim daļām: CNC jeb datorizētās vadības darbgaldu (frēzēšanas, virpošanas) laboratorijas, universālo darbgaldu laboratorijas, kā arī atslēdznieku darbnīcas. Jāpiebilst, ka projekts paredz ne tikai praktiskās nodarbības izglītības iestāžu audzēkņiem, bet arī prakses vietu nodrošināšanu,» tā I.Muraškovska.
No vienas puses, nezinātājs noteikti varētu spriest, ka jau šobrīd pilsētā darbojas Metālapstrādes filiāle, kurā nodrošināti nepieciešamie darbgaldi apmācībai, taču filiāles vadītājs uzsver, ka uz šiem darbgaldiem iespējams apgūt tikai profesijas pamatus. «Viss mainās – jau tagad uzņēmumos ir daudz modernākas mašīnas nekā mūsu filiālē, kas liedz mums sagatavot darbiniekus, kuri uzreiz būtu gatavi iekļauties uzņēmumā un sākt strādāt pie viņu darbgaldiem. Ar topošo parku mēs ceram atrisināt šo situāciju un panākt, ka cilvēks, kurš soli pa solim izgājis praktisko apmācību šajā parkā, uzreiz būs gatavs uzsākt darbu uzņēmumā. Ieguvums noteikti būs arī tas, ka šeit tiks nodrošināts pilns ražošanas cikls – tātad audzēknim radīsies priekšstats ne tikai par konkrētu operāciju, bet par ražošanas procesu kopumā,» skaidro M.Ernstsons.
Uz jautājumu, kad varētu tapt jaunais Metālapstrādes parks, I.Muraškovska atbild, ka tas lielā mērā atkarīgs no iespējas piesaistīt finansējumu. «Tā kā izmaksas ir iespaidīgas, pašvaldība plāno piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Ir jāgaida projektu konkursa izziņošana, taču tikmēr tiek veikti citi darbi – projektā iesaistīto iestāžu pārrunas nepieciešamo iekārtu un mācību plānu konkretizācijai, telpu sagatavošana, tehnisko risinājumu izstrāde,» tā I.Muraškovska.
Direktores vietniece piebilst, ka šāds parks būs ieguvums ne vien atsevišķām izglītības iestādēm, bet pilsētai kopumā, jo beidzot mēs varētu nonākt pie izglītības programmām, kuras ir savstarpēji saskaņotas un soli pa solim veido stabilu nepārtrauktas profesionālās pilnveides ceļu. «Ko mēs šobrīd dzirdam visbiežāk? To, ka pēc skolas cilvēks nav gatavs darba tirgum. Nereti arī katra izglītības iestāde noveļ vainu uz iepriekšējo, kas audzēkni nav pietiekami labi sagatavojusi. Nu šādām atrunām vairs nebūs pamata, jo darbs pie vienkāršākiem darbgaldiem nodrošinās prasmes, kas nepieciešamas pie sarežģītākiem, pasniedzēji varēs dalīties pieredzē un ievērot vienotas prasības – tātad mērķtiecīgi varēs ievērot pēctecību,» uzskata I.Muraškovska.
Netiek aizmirstas arī vispārējās izglītības iestādes. «Mums jau šobrīd ir ierīkota metināšanas vēstures ekspozīcija, lai skolēnus iepazīstinātu ar šo arodu. Visu mācību gadu skolām Jelgavas reģionālā Pieaugušo izglītības centra (JRPIC) Skolu atbalsta nodaļā ir iespēja pieteikt ekskursiju Metālapstrādes filiālē, kur skolēni var redzēt ne vien vēsturiskos eksponātus, bet arī praktiski iepazīties ar metināšanu mūsdienās. Tas varētu būt kā pirmais solis, kas vēlāk jaunietim ļautu izšķirties, vai viņš savu nākotni vēlas saistīt ar metālapstrādi, un, iespējams, pēc tam tās vairs nebūs tikai ekskursijas pie mums, bet gan mācības,» tā M.Ernstsons.
Taču tas vēl nav viss – domājot par šādu plānotu un mērķtiecīgu Jelgavas jauniešu profesionālo orientāciju, tiek veidots pilsētas inženieru izglītības modelis. «Izglītībai ir jāmainās atbilstoši laika prasībām. Tieši tāpēc skolām ir jādomā, kā veidot jaunas izglītības programmas, kuras sniegtu mērķtiecīgu ieguldījumu pilsētas attīstības stratēģijas īstenošanā. Metālapstrāde ir viena no stratēģijas prioritārajām nozarēm. Pēc trīspusējas vienošanās Jelgavas Izglītības pārvalde, JRPIC un 1. ģimnāzija šogad strādās pie jaunas un uz inženierzinātnēm orientētas vidējās izglītības programmas sagatavošanas. Ja viss veiksies, kā plānots, tad 1. ģimnāzijā jau nākamajā mācību gadā piedāvās iespēju apgūt vidējo izglītību inženierzinātņu novirzienā. Līdzīgi kā tas ir šobrīd, kad jaunietis izvēlas mācīties matemātikas, dabaszinību, komerczinību vai valodu novirzienā. 1. ģimnāzija un Pieaugušo izglītības centrs patlaban darbojas ES Mūžizglītības programmas starptautiskajā projektā «TETRIS», kurā tiek gatavoti mācību materiāli inovatīvās domāšanas un problēmu risināšanas prasmju attīstīšanai. Šāda kursa īstenošanā ir ieinteresētas ne vien projekta partneru (Itālijas, Austrijas, Vācijas, Latvijas) izglītības iestādes, bet arī rūpnīcas, piemēram, «Siemens» Vācijā. No 1. janvāra 1. ģimnāzijas skolēniem būs iespēja fakultatīvi apgūt inovatīvās domāšanas programmu, bet turpmāk šādu kursu tiek plānots iekļaut jaunajā inženierzinātņu vidējās izglītības programmā,» tā I.Muraškovska.
16.7 °C,
5.2 m/s,
43.3 % 
16.7 °C,
5.2 m/s,
43.3 %