Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamo desmit gadu laikā redzēsim ne vienu vien krīzi, kas izpaudīsies dažādos veidos un formās, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» teica «Swedbank» prezidents Latvijā Māris Mančinskis.
«Krīzes nāk un iet. Šī noteikti nebija pēdējā krīze, un būs jaunas krīzes Latvijā, visā pasaulē. Tāpēc jautājums ir – kādus secinājumus veicam un kā mainām darbību, lai nākotnē pret jebkādām krīzēm būtu noturīgāki? Viens no veidiem ir katru reizi krīzei meklēt kādu vainīgo, bet otra pieeja ir paskatīties katram pašam uz savu darbību, lai saprastu, ko varēja darīt citādāk un ko iemācīties rītdienai,» sprieda baņķieris.
Mančinskis, pēc kura domām, katrs atbild tikai par savām kļūdām, nepiekrīt, ka pirms iepriekšējās krīzes bankas būtu rīkojušās bezatbildīgi. Tās esot pieļāvušas makroekonomisko novērtējumu kļūdas un par to, viņaprāt, ir pietiekami samaksājušas ar ievērojamajiem zaudējumiem, kas bija 2009. un 2010. gadā.
Viņš uzskata, ka patlaban no tautsaimniecības viedokļa ir svarīgāk skatīties, kas notiks nākotnē un ko katrs no savas puses – gan bankas, gan uzņēmēji, gan valdība, gan privātpersonas – var darīt, lai šādas kļūdas neatkārtotu.
Uz jautājumu, vai bankas, valdība, privātpersonas un uzņēmēji ir guvuši nepieciešamās mācības, lai pasargātos no krīzēm nākotnē, viņš atbildēja, ka daļa – noteikti jā. Tomēr nevajagot būt naiviem un cerēt, ka tagad viss būs pilnīgi citādāk.
Mančinskis pieņem, ka lielu daļu ASV, kas ir viena no pasaules attīstītākajām ekonomikām, mājsaimniecību un uzņēmēju katra nākamā krīze pārsteigs tikpat nesagatavotus kā iepriekšējā. «Diemžēl individuālā līmenī ir vieglāk par to nedomāt. Ja par to nedomā, tad liekas, ka tas, visticamāk, nenotiks, un nenotiek gatavošanās. Nepārtraukti krīzei nav jāgatavojas, bet katram sava ikdiena un finanšu plāni jāveido tā, lai gadījumā, ja optimistiskais scenārijs nepiepildās, nebūtu ļoti sliktu seku. Tas ir pats galvenais,» uzskata «Swedbank» prezidents.
Viņš ieteica gan uzņēmējiem, gan arī privātpersonām padomāt par divām lietām – pirmkārt, par savu spēju iet cauri sliktākajam scenārijam un, otrkārt, par savu spēju mainīties.
Kā uzsvēra baņķieris, pasaule visu laiku mainās un zināšanas, pieredzes un lietas, kas derēja pirms desmit gadiem, šodien daļā gadījumu vairs neder, bet tas, kas der šodien, visticamāk, pēc 20 gadiem būs nevajadzīgs. Viņš uzskata, ka ir pilnīgi nepareizi domāt, ka, pašam nemainoties, kas labs notiks.
Tomēr «Swedbank» pieredze rādot, ka izpratne par finanšu stabilitātes jautājumiem pieaug un ir lielāka vēlēšanās veidot uzkrājumus. Cilvēki esot piesardzīgāki savos tēriņos un investīcijās un vēlas veidot drošības spilvenu.
LETA
6.9 °C,
2.6 m/s,
85.6 % 
6.9 °C,
2.6 m/s,
85.6 %