23.2 °C, 4.7 m/s, 57.1 %

Pilsētā

Svin hercoga Jēkaba dzimšanas dienu
29/10/2019

Šodien Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā par godu hercoga Jēkaba 409. dzimšanas dienai gaismā tika celts savulaik aristokrātu vidū populārs brīvā laika pavadīšanas veids – dzīvās bildes. Trīs nelielās ainās Ģ.Eliasa un Ādolfa Alunāna muzeju darbinieki iejutās vēsturisku personāžu lomās, izspēlējot ar hercogu Jēkabu saistītus notikumus. Savukārt pasākuma apmeklētājiem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas un, balstoties uz redzēto, mēģināt atminēt vēstures notikumus.

Ainās tika attēloti vēstures notikumi karaļa
Kārļa I pilī, braucieni pāri jūrām, kā arī jaunu koloniju apgūšana.
Skatītāji par katrā ainā redzēto notikumu atbildēja uz jautājumiem.
Par katru pareizo atbildi varēja saņemt saldas balvas, bet
noslēgumā dzimšanas dienas viesi tika cienāti ar svētku
kliņģeri.

Muzeja galvenā speciāliste un pasākuma
rīkotāja Silva Poča stāsta, ka dzīvās bildes savulaik esot bijusi
pieprasīta izklaide aristokrātu vidū, un šādos tēlojumos
piedalījies arī pats hercogs Jēkabs un viņa galms. «Vēsturiski ar
dzīvo bilžu palīdzību visbiežāk tika attēlotas zināmu stāstu,
piemēram, Bībeles vai grieķu mītu, epizodes. 19. gadsimtā dzīvās
bildes kā brīvā laika pavadīšanas veids parādījās arī parasto ļaužu
ikdienā. Jelgavā tās popularizēja gleznotājs Jūliuss Dērings,»
skaidro S.Poča. Dzīvo bilžu spēles var uzskatīt par priekšgājēju
mūsdienās pazīstamajām šarādēm jeb mēmajam šovam.

Atzīmējot svētku dienu, tika pasniegta arī
dāvana. Vēsturnieks Andris Tomašūns muzeja īpašumā nodeva karti,
kas uzieta rekonstrukcijas darbos Vecpilsētas ielā. Kartē
redzams Jelgavas plāns ap 1900. gadu – pirms divu pasaules karu
nodarītajiem postījumiem. Saņemot dāvanu, muzeja direktore Gita
Grase uzsvēra tās vērtību, sakot, ka tā palīdzēs labāk izpētīt līdz
šim mazāk zināmas tālaika Jelgavas vietas.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»