Šodien notiks Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valdes sēde, kurā izskatīs jautājumu par starptautisko aizdevumu Latvijai. Vakar valdības sēdes slēgtajā daļā Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) ministrus sīki un detalizēti iepazīstināja ar starptautiskā aizdevuma nosacījumiem.
Latvija kopumā varēs saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) lielu finansiālo palīdzību, norādīts Ekonomikas un finanšu padomes prezidentūras un Eiropas Komisijas kopīgā paziņojumā par Eiropas Savienības (ES) vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Latvijai.
Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa, ES Latvijai plāno sniegt vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 3,1 miljardam eiro (2,18 miljardiem latu).
Atbalsts tiks sniegts kopā ar SVF, kas piešķirs 1,7 miljardus eiro (1,19 miljardus latu), ziemeļvalstīm – Zviedriju, Dāniju, Somiju un Norvēģiju -, kas kopā piešķirs 1,8 miljardus eiro (1,27 miljardus latu) un Pasaules Banku, kas piešķirs 0,4 miljardus eiro (0,28 miljardus latu).
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Čehija, Polija un Igaunija kopā piešķirs vēl 0,5 miljardus eiro (0,35 miljardus latu), tādēļ pavisam līdz 2011.gada pirmajam ceturksnim Latvija varētu saņemt 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu).
Finansiālā palīdzība tiks izmaksāta ar nosacījumu, ka tiks īstenota visaptveroša ekonomikas politikas programma. Finansiālās palīdzības un politikas programmas mērķis ir palīdzēt ekonomikai atrisināt īstermiņa likviditātes grūtības, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un atbalstot pakāpenisku nelīdzsvarotības novēršanu vidējā termiņā, tādējādi atkal nostādot ekonomiku uz stabiliem un noturīgiem pamatiem. Tas arī palīdzēs izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai.
Programma balstās uz Latvijas esošā valūtas maiņas kursa piesaistes saglabāšanu, kas būs būtiski svarīgs politikas pamatnosacījums arī nākotnē, tādējādi nostiprinot sistēmisko stabilitāti.
Latvijai būs jānodrošina, lai budžeta deficīts 2009.gadā nepārsniegtu 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2011.gadā samazinātos līdz 3% no IKP. Atbalsts plašām strukturālām reformām un algu samazināšanai, kas notiks vispirms jau publiskajā sektorā, ļaus atjaunot Latvijas zaudēto konkurētspēju.
Tāpat, lai pārvarētu problēmas saistībā ar augsto privātā sektora parāda līmeni un ierobežotu negatīvo ietekmi uz parādos esošajām mājsaimniecībām, programma paredz pasākumus iekšējā un ārējā parāda pārstrukturēšanas veicināšanai.
Ekonomikas politikas īstenošanas nosacījumi būs paredzēti Padomes lēmumā un izklāstīti Saprašanās memorandā, kuru drīzumā noslēgs ar Latvijas pārvaldes iestādēm. Eiropas Komisija sadarbībā ar Ekonomikas un finanšu lietu komiteju regulāri un cieši uzraudzīs, lai ar finansiālo palīdzību saistītie ekonomikas politikas nosacījumi tiktu pilnībā īstenoti, un tā var pieprasīt veikt papildu pasākumus, ja to noteiks apstākļi.
Paziņojumā norādīts: “Mēs arī aicinām lielās finanšu institūcijas, kas darbojas Latvijā, turpināt adekvāti finansēt savu darbību, kā arī valsts ekonomiku. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam to, ka ārvalstu bankas ir apliecinājušas savu ilgtermiņa uzticēšanos Latvijai un atbalstu savām filiālēm Latvijā.”
Ierosinātā vidēja termiņa palīdzība Latvijai ir Eiropas Kopienas aizdevums, kurš vēl gaida Komisijas apstiprinājumu. Paredzams, ka lēmumu varētu pieņemt janvāra sākumā. Tad tas jāapstiprina ES finanšu ministriem.
Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) cer, ka Latvijai nebūs nepieciešams izmantot visu 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu) lielo finansiālo palīdzību.
Kā stāstīja premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis, premjers uzsver, ka minētā naudas summa ir nepieciešama trīs turpmāko gadu Latvijas ekonomikas stabilizēšanas programmas īstenošanai. Valdība strādāšot tā, lai budžeta deficīts tiktu samazināts, tāpat esot cerības, ka nebūs jāizmanto visa tā nauda, kas paredzēta banku sistēmas stabilizēšanai.
Arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) uzsver, ka minētais piesaistītais starptautiskais finansējums ir maksimālā summa, kas, iespējams, Latvijai būs nepieciešama turpmākajiem trim gadiem. Slakteris uzsver, ka strikti tiks ievērota fiskālā politika, neizslēdzot arī budžeta korekcijas.
Pēc Slaktera teiktā, Latvija starptautiskās palīdzības finansējumu saņem pa daļām, un pa daļām tas arī būs jāatdod. Pagaidām gan nav zināms, kad Latvija varētu saņemt pirmo finansējuma daļu. Iespējams, tas varētu tapt zināms pēc Starptautiskā Valūtas fonda 23.decembrī paredzētās valdes sēdes, kad tiks apstiprināta visa starptautiskā aizdevuma dokumentu pakete.
www.leta.lv