19 °C, 0.8 m/s, 85.8 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSvētbirzē piemin 1941. gada deportācijas
Svētbirzē piemin 1941. gada deportācijas
14/06/2019

«Pagājuši jau 78 gadi kopš izsūtīšanas uz Sibīriju, bet man un vēl 4000 bērnu toreiz iegūtā «brūce» sāp vēl šodien. Mēs bijām nolemti iznīcībai, atrauti no dzimtenes, salā un badā. Bet mēs izdzīvojām un atgriezāmies,» vēlot Latvijai saules mūžu un uzrunājot klātesošos komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdī Svētbirzē, sacīja politiski represēto apvienības «Staburadze» pārstāve Laura Zeime.

«1941. gada naktī notika Latvijas iedzīvotāju
masveida izvešana uz Sibīriju – dzimteni atstāja vairāk nekā 10
tūkstoši cilvēku. Vai kāds nojauta, kas viņus sagaida? It nemaz. Tā
bija kolosāli organizēta akcija. Atceros, ka cilvēki gatavojās
Jāņiem un laikapstākļi bija visai saulaini. Tas, kas notika pēc tam
– par to runāt negribas it nemaz. Haoss, bailes, mātes rūpes un
asaras. Cilvēki nesaprata, ko viņi sliktu darījuši,» atmiņās dalās
jelgavnieks Jānis, kurš toreiz dzīvojis Vidzemē. Savukārt
jelgavnieks Aivars piedzīvoja deportāciju laiku, būdams 11 gadus
vecs zēns. «Mūsu ģimene deportācijas piedzīvoja pēc 1945. gada.
Bijām skolā, mūs nelaida mājās un tad jau sapratām – kaut kas nav
labi. Deportētas tika manas māsīcas un brālēni. Atkalsatikšanās
prieku piedzīvojām pēc tam vairs tikai 1957. gadā,» stāsta
kungs.

Jāpiebilst, ka uz piemiņas pasākumu ieradās
arī Jelgavas 4. vidusskolas audzēkņi, kuri piedalās vasaras
nometnē. Skolotājas Ilze un Inta norāda, ka šodien ir zīmīga diena,
tādēļ bērni noskatījušies filmu par deportācijām un nākuši izrādīt
cieņu cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši traģiskos notikumus. Savukārt
Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkņi Rihards, Anastasija un
Jekaterina uzsver, ka arī viņu ģimenēs dzirdēti sēru stāsti par šo
laiku, tādēļ šodien viņi nākuši uz piemiņas pasākumu.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris
Rāviņš norādīja, ka šīs dienas ir melnākās Latvijas un
Baltijas kalendārā. «Šodien mēs atceramies traģiskos notikumus
valsts un daudzu cilvēku dzīvēs. Zinām, ko nozīmē okupācija un
kādas ir tās sekas. Mūsu uzdevums ir pieminēt šos notikumus,
atceroties – mēs paši veidojam savu nākotni, tā ir mūsos,» uzsvēra
A.Rāviņš.

Pieminot 1941. gada notikumus, jelgavnieki
šodien nolika ziedus uz memoriālās sienas «Ciešanu ceļš» un pie
piemiņas akmens Svētbirzē.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»