20.1 °C, 3 m/s, 69.1 %

Kultūra

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsKultūraSvētās Annas katedrālē – mūzika no Francijas
Svētās Annas katedrālē – mūzika no Francijas
21/10/2009

Šosestdien, 24. oktobrī, pulksten 17 Jelgavas Svētās Annas katedrāle ielūdz uz koncertu «Mūzika no Francijas», kurā piedalīsies pieredzējušais vijolnieks – Andris Baumanis un starptautisku konkursu laureāts, ilggadīgs Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, bijušais jelgavnieks, ērģelnieks Aigars Reinis.

Ritma Gaidamoviča

Šosestdien, 24. oktobrī,
pulksten 17 Jelgavas Svētās Annas katedrāle ielūdz uz koncertu
«Mūzika no Francijas», kurā piedalīsies pieredzējušais vijolnieks –
Andris Baumanis un starptautisku konkursu laureāts, ilggadīgs
Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, bijušais jelgavnieks,
ērģelnieks Aigars Reinis.

 

Svētās Annas draudzes ērģelniece Māra
Ansonska informē, ka koncertā mūziķi klausītājiem atklās skaistākās
franču romantiskās mūzikas pasauli. «Tā allaž ir intriģējusi ar
savu izsmalcinātību, daudzveidību, dzīvīgumu, enerģiju un, protams,
nelielu devu melanholijas vai dvēseles sāpju. Blakus slavenajiem
ērģeļu virtuoziem allaž darbojušies arī melodisku meditāciju un
cilvēcisku ciešanu apdzejotāji. Tā arī šajā koncertā «Mūzika no
Francijas»: blakus – Sezārs Franks un Luijs Vjerns – romantiskas
dvēseles atainotājs un virtuozs raksturainu radītājs,» stāsta
M.Ansonska.

Sezāra Franka skaņdarbu klāsts ērģelēm
nav visai plašs, tomēr viņš ir viens no visbiežāk spēlētajiem
ērģeļkomponistiem pasaulē. «Viņa mūzika bieži ir konkursu
programmās. S.Franka daiļradi caurstrāvo nelaimīgas mīlestības
ietekmētas ciešanas un pārdzīvojumi.

Bet Luiss Vjerns savas dzīves pēdējos 37
gadus bija Parīzes Dievmātes katedrāles ērģelnieks, kas vēl
joprojām ir slavenākais ērģelnieku postenis pasaulē. Bijis sava
laika slavenākais improvizators. Viņa dzīve bijusi ārkārtīgi
sarežģīta un garīgu pārdzīvojumu pilna. Tās ir nesaprašanās ģimenes
dzīvē, brāļa un dēla zaudējums 1.pasaules kara laikā, kā arī arvien
pieaugošais aklums, kas milzīga izmēra papīru liek nomainīt pret
braila rakstu. Arī vēlāk pēc ceļa negadījuma saglābtā kāja lika
pārmainīt visu pedāļa tehniku. 1937.gadā, spēlējot savu 1750
koncertu Notrdamā, sirdsmazspējas rezultātā mira, nepaspējot
nobeigt koncerta beigās paredzētās improvizācijas. Visa L.Vjerna
sarežģītā dzīve atspoguļojas komponista daiļradē. Tā ir ārkārtīgas
iedvesmas bagāta, balstīta dzejas un literatūras tēlos. Viņa
romantiskie opusi ietver liriskas apceres līdz kvēlai jūsmas
apņemtiem apliecinājumiem,» tā draudzes ērģelniece.

Koncertā iekļautos ērģeļskaņdarbus
skatītājiem būs iespēja dzirdēt bijušā jelgavnieka Aigara Reiņa
izpildījumā. Šobrīd koncertējošs ērģelnieks Rīgas Domā un citur
Latvijā un arī ārzemēs. Koncertā piedalīsies arī Mūzikas akadēmijas
asociētais profesors, latviešu vijolnieks Andris Baumanis. Viņa
radošā darbība aizsākusies jau Maskavas konservatorijā, vēlāk
gūstot uzvaras Bulgārijā (zelta medaļa), J. Sibēliusa starptautiskā
vijolnieku konkursa laureāts. Kopš 1978. gada aktīva koncertdarbība
bijušajās PSRS republikās, no 1992. gada arī gandrīz visās Eiropas
valstīs. Šobrīd arī Emīla Dārziņa mūzikas skolas
pasniedzējs.

M.Ansonska piebilst, ka koncerts aicina
visus klasiskās romantiskās mūzikas cienītājus. «Baudīt mirkli
pārdomās ieklausoties ērģeļu krāsās un Andra Baumaņa – pieredzējuša
vijolnieka – vijoles skaņās,» tā ērģelniece.