Izglītība

Šodien, mācību gada pēdējā dienā, Jelgavā pasniegta Izglītības kvalitātes balva 7.–12. klašu skolēniem un profesionālo skolu audzēkņiem, kuru gada vidējā atzīme nav zemāka par 8,5 ballēm. Pavisam šogad sveikti 412 skolēni, kas ir lielākais skaits kopš balvas iedibināšanas 2012. gadā. Tāpat šogad pirmo reizi ir skolēns, kam vidējā gada atzīme ir 10 balles.

Pamatskolas klašu grupā Izglītības kvalitātes
balvu saņēma 240 skolēni, savukārt vidusskolas klašu grupā – 172.
Ar absolūti augstāko vidējo vērtējumu – 10 ballēm – šo mācību gadu
noslēgusi Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece
Anastasija Šļapina (attēlā). «Vienmēr esmu labi mācījusies, bet
šogad man bija nepieciešama pēc iespējas augstāka vidējā gada
aztīme, jo tas tiks ņemts vērā manis izvēlētajā augstskolā,» norāda
A.Šļapina, atklājot, ka plāno studēt bioķīmiju Glāzgovas
universitātē. Līdz ar to viņas mīļākie mācību priekšmeti ir
matemātika un ķīmija. «Smagāk man iet ar humanitārajiem
priekšmetiem, valodām, tāpēc tajos vairāk strādāju, cītīgāk stundās
klausījos, pierakstīju, arī pārbaudījumiem rūpīgi gatavojos, kā arī
vairāk pati darīju mājās papildus. Savukārt, piemēram, sportā,
vienkārši centos – mēģināju atkal un atkal, kamēr sanāca,» norāda
Anastasija. Viņa uzskata, ka atzīmes gan nekādi neietekmē un
neatspoguļo viņu kā personību – tās vienkārši ir nepieciešamība,
ejot pa sevis izvēlēto profesionālo ceļu.

A.Šļapina saņēma arī Jelgavas domes
priekšsēdētāja Andra Rāviņa speciālo balvu – viņa ir pirmā
skolniece, kura kopš Izglītības kvalitātes balvas iedibināšanas
mācību gadu noslēgusi ar vidējo gada atzīmi 10 ballēm. Domes
priekšsēdētājs, sveicot Anastasiju un pārējos Izglītības kvalitātes
balvas saņēmējus, uzsvēra, ka šī ir patīkama  naudas izdošanas
reize, jo tā ir investīcija izglītībā, kas savukārt ir labklājības
priekšnoteikums. «Izglītības sistēmas galvenais uzdevums ir veidot
domājošu mūsu valsts pilsoni, vadītāju, biznesmeni, zinātnieku. Un
pilsētā plānotās un īstenotās izglītības sistēmas reformas ir
vērstas uz izglītības kvalitātes paaugstināšanu,» norādīja
A.Rāviņš, papildinot, ka mūsdienās pamatlietas, uz ko jāstrādā
izglītības sistēmai, ir jauniešu motivācija, kritiskā domāšana un
līderība.

Vidusskolu klašu grupā ar vidējo atzīmi 9,62
šo mācību gadu noslēgušas Jelgavas Valsts ģimnāzijas 12. klases
skolnieces Elīna Smetaņina un Amanda Zvaigzne. Jaunietes norāda, ka
viņu klasē – 12.m – vidējā atzīme ir 8,3, un tas motivē saraut tos,
kas ir lejasgalā, bet viņas sīvu konkurenci neizjūt. «Patiesībā
atzīmes ir sekundāras, jo manis izvēlētajā augstkolā, kurā jau esmu
uzņemta, tās netiek ņemtas vērā. Vienkārši daru, cik labi varu,
kaut gan pēc gadiem jau mani atcerēsies nevis pēc atzīmēm, bet pēc
tā, kāds cilvēks es esmu,» spriež Amanda, kura plāno Stokholmas
Ekonomikas skolā studēt ekonomikas zinātni un biznesu. Savukārt
Elīnai, kura Rīgas Stradiņa Universitātē studēs starptautiskās
attiecības, gada vidējā atzīme ir svarīga. «Manis izvēlētajā
studiju programmā ir milzīgs konkurss – uz 38 budžeta vietām ir
apmēram 250 pretendentu. Tāpēc es skolā centos, kā arī apmeklēju
augstskolas sagatavošanas kursu. Tā beigās komplekso pārbaudījumu
nokārtoju uz 10, kas nebija bijis gadus septiņus astoņus, tādējādi
nopelnot iespēju studēt budžeta grupā, kas arī bija mans mērķis,»
stāsta Elīna. Jaunietes gan spriež, ka Latvijā jauniešiem ir grūti
nopelnīt vidējo atzīmi 10 balles, jo vidusskolēns apgūst daudz
priekšmetu, kamēr citās valstīs skolēniem ir ap desmit priekšmetu.
Piemēram, viņām bijuši 16 priekšmeti.

Savukārt pamatskolas klašu grupā augstākā
vidējā gada atzīme ir Jelgavas 2. pamatskolas 9. klases skolniecei
Darjai Antoņenko. «Es necentos iegūt pēc iespējas augstākas atzīmes
– vienkārši labi mācos, jo gatavojos iestājeksāmeniem Rīgas Valsts
2. vidusskolā. Tā ir skola ar matemātikas un valodu novirzienu,
tāpēc es to izvēlējos. Savu nākotni gribētu saistīt ar farmācijas
studijām ārzemēs, tāpēc vēlos padziļināti apgūt ķīmiju un
svešvalodas. Protu latviešu, krievu un angļu valodu, esmu
mācījusies arī ķīniešu valodu un vēl gribētu iemācīties itāļu
valodu,» stāsta jauniete. Viņas mīļākais mācību priekšmets ir
matemātika, un viņa atzīst, ka liela nozīme ir arī skolotājam –
pedagoga personībai, spējai ieinteresēt, prasmei iemācīt. Savukārt
vismazāk viņai patīk vizuālā māksla. «Nevarētu teikt, ka es neesmu
radoša – šogad pabeidzu arī mūzikas vidusskolu, Kora klasi. Tomēr
uzskatu, ka nav iespējams objektīvi novērtēt cilvēka prasmi zīmēt.
To taču nevar salīdzināt. Nav kā matemātikā – atzīme tiek noteikta
pēc tā, vai ir izpildīts uzdevums, atrasts risinājums,» spriež
Darja.

Skolēnus sveica arī Jelgavas domes
priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne, norādot, ka ar skolēnu
panākumiem lepojas ne tikai viņi paši un viņu ģimene, bet arī
pilsēta. «Tik augstus rezultātus nevar sasniegt bez rūpīga,
atbildīga un mērķtiecīga darba, tāpēc vēlos teikt paldies gan
skolēniem, gan pedagogiem, kuri spēja jauniešus iedvesmot ilgstošam
mērķtiecīgam darbam, gan vecākiem,» tā R.Vectirāne. Savukārt
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza jauniešiem
novēlēja neapstāties pie sasniegtā un turpināt iet no mērķa uz
mērķi.

Izglītības kvalitātes balva tiek pasniegta
7.–12. klases skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu 1.–4.
kursa audzēkņiem, kuriem, noslēdzoties mācību gadam, vidējā atzīme
nav zemāka par 8,5 ballēm. Viņi no Jelgavas pilsētas pašvaldības
saņem naudas balvu 75 eiro. Izglītības kvalitātes balva iedibināta
2012. gadā, un pēdējos gados skolēnu skaits, kas to saņem, ir
audzis: 2015. gadā tie bija 134 jaunieši, 2016. gadā – 251, 2017.
gadā – 313, 2018. gadā – 377, un šogad – 412.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»