Tieši šādus un vēl daudz skarbākus vārdus kopš pirmdienas pieciem pēcpusdienā var dzirdēt no autovadītājiem, kas no Rīgas atgriežas Ozolniekos un Jelgavā. Uz šosejas, braucot Jelgavas virzienā, redzamas ceļa zīmes ar norādi: Jelgava – taisni, Ozolnieki – pa labi, pāri dzelzceļa pārbrauktuvei. Taču nobraucot sešus kilometrus līdz tiltam atklājas, ka tas ir slēgts. Te nu kārtīgākie autovadītāji griežas riņķī, lai brauktu atpakaļ līdz pagriezienam uz Jelgavas šoseju pie Skuju skolas pārbrauktuves, bet nekaunīgākie – nospļaujas par visiem «ķieģeļiem», ar ko bagātīgi aplikts nu jau uz rekonstrukciju slēgtais tilts, un brauc pāri. Atbildīgos par tilta rekonstrukciju un arī ceļa zīmju neizvietošanu neizdodas sazvanīt nedz portālam http://www.jelgavasvestnesis.lv/ nedz arī iedzīvotājiem.
Zane Auziņa
Pārsteidzošā kārtā izrādās, ka pirms Iecavas tilta braucot no Ozolniekiem ir saliktas visas iespējamās ceļa zīmes par to, ka tilts ir slēgts, kur meklēt apbraucamo ceļu un tamlīdzīgas. Savukārt no Rīgas virziena braucot vienīgā zīme, ko izdodas sameklēt ir jau pēc pagrieziena no šosejas uz Skuju skolas dzelzceļa pārbrauktuvi, kur uzstādīts ķieģelis ar brīdinājumu, ka pēc sešiem kilometriem ceļš ir slēgts. Taču zīme ir līkumā un zemu novietota, tā ka pamanīt to var tikai ļoti uzmanīgi meklējot. Kamēr informatīvās norāžu zīmes, kas aicina autovadītājus uz Ozolniekiem griezties pa labi nav aizklātas un vairākās vietās pirms krustojuma aicina autovadītājus šeit pagriezties. Kā portāls http://www.jelgavasvestnesis.lv/ pārliecinājās pie tilta, vieglajām automašīnām te apgriezties ir vienkārši un daudzi šoferīši to patiesi arī darīja. Kaut netrūka arī to braucēju, kas «nospļāvās» par aizlieguma zīmēm un starp tām lavierējot tiltu tomēr šķērsoja. Savukārt pavisam traki te sanāca Jurim, kurš pēc pieciem bija braucis uz Ozolniekiem ar fūri, lai kādai firmai turpat Ozolniekos nogādātu kravu. Viņš šaurajā ceļa posmā apgriezties nevarēja un paprāvu gabalu bija spiests braukt atpakaļgaitā, tā radot vēl pamatīgāku sastrēgumu. «Saprotu, ka uztaisīju īstu jucekli, bet vai tiešām tiem tilta remontētājiem bija sarežģīti kaut vienu zīmi uzstādīt?!» sašutis ir Juris. Viņš stāsta, ka no kolēģa uzzinājis Latvijas Valsts ceļu Centra reģiona Jelgavas nodaļas vadītāja Jāņa Langes telefonu un centies ar viņu sazvanīties, taču acīmredzot neapmierināto šoferu bijis tik daudz, ka amatpersona, kas sākotnēji vēl atbildējusi uz telefona zvaniem, drīz to pārstāja darīt un tālruni vienkārši izslēdza.
Savukārt Ozolniekos dzīvojošais Jānis portālam pauž pārliecību, ka uzsāktā Iecavas tilta rekonstrukcija ir pilnīgs bardaks. Proti, tilta remonta dēļ viņa ģimenei, kas dzīvo tūdaļ aiz tilta braucot uz Rīgu, bet strādā Jelgavā katru dienu būs jānobrauc vienā virzienā apmēram deviņi lieki kilometri – līdz Skuju skolas pagriezienam, tad atpakaļ uz Jelgavu, bet ceļš uz mājām būs vēl krietni garāks, jo braucot no Jelgavas pagriezties pa kreisi, lai nokļūtu uz Ozolnieku ceļu var tikai pie Dalbes. «Visā civilizētajā pasaulē tilta rekonstrukcijas veic vai nu divās kārtās – vispirms remontējot vienu, bet satiksmi organizējot pa otru pusi vai arī izbūvējot pagaidu pontonu tiltu. Kāpēc šeit nevienu nesatrauc cilvēki, un manā rajonā dzīvo vairāk nekā simt cilvēku, es nesaprotu!» sašutis ir Jānis.
Savukārt pārējie aptaujātie šoferi patreiz portālam pauda vien dusmas par to, ka amatpersonas nav izvietojušas brīdinājuma ceļa zīmes par tilta remontu. Kā arī piebilst, ka viņuprāt nepareizi izbūvēts arī jaunais Jelgavas šosejas krustojumā ar ceļu uz Ozolniekiem. «Tas pagrieziens ir ass. Ļoti ass un ziemā varu garantēt, ka tur būs neskaitāmas avārijas un pārsistas riepas. Katru dienu braucu šo ceļu uz darbu un mājās un tik nepareizi veiktu remontu, kā tas ir Skuju skolas pagrieziena gadījumā, man grūti atminēties. Bet nupat jau remontētāji ir pacentušies mums radīt jaunas galvassāpes un jaunus izdevumus saistībā ar Iecavas tilta remontu,» noteic Eduards un līdzīgi citiem autovadītājiem, ignorējot ķieģeļus brauc pāri pār slēgto tiltu.
FOTO: Ivars Veiliņš