Nedēļas žurnāla «Ir» publikācija par studiju programmām, kuras starptautiski eksperti iesaka slēgt, radījusi neizpratni topošo studentu vidū un arī nepatīkamu pārsteigumu LLU vadībai. Universitātes prorektors Arnis Mugurēvičs atzīst: «Žurnālistu paviršības dēļ varam ciest zaudējumus, jo minētajā uzskaitījumā ietvertā informācija ir neprecīza. Proti, ekspertu izteikumi attiecas uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu «Zemes ierīcība», kurā ar LLU Senāta lēmumu jaunu studentu uzņemšanu šopavasar jau pārtraucām, taču tas nav cilvēkiem izskaidrots un šobrīd radījis spriedzi arī topošajos un esošajos studentos.»
Ritma Gaidamoviča
Šonedēļ žurnālā «Ir» un, atsaucoties uz to, vēlāk arī citos medijos parādījās informācija, ka starptautiskie eksperti ir izvērtējuši Latvijas augstskolu 854 studiju programmu kvalitāti un ilgtspēju un 55 no tām ieteikuši slēgt. «LLU no 69 programmām zemu novērtētas trīs – zemes ierīcība, finanšu vadības maģistrantūras programma un sabiedrības pārvaldes studiju programma,» teikts rakstā. Minētais saraksts jeb tā dēvētais «melnais tops» radījis lieku spriedzi gan augstākās izglītības iestādēs, gan topošo studentu vidū.
A.Mugurēvičs skaidro, ka Lauku inženieru fakultātē zemes ierīcības jomā tiek piedāvāts apgūt augstākās izglītības bakalaura un profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmu, kā arī maģistra studiju programmu un uz šīm programmām ekspertu izteikumi neattiecas. Tas nozīmē, ka šīm programmā «melnajā topā» nav jābūt. «Šīs visas trīs minētās programmas studiju virzienu izvērtēšanas laikā no ekspertiem saņēmušas visnotaļ pozitīvu vērtējumu,» uzsver augstskola. Tiesa, ar LLU Senāta lēmumu jaunu studentu uzņemšana pārtraukta zemes ierīcības pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā. «Minēto programmu jau paši pirms izvērtējuma gatavojāmies slēgt, jo tā kļuva nerentabla. Savulaik mēs to izveidojām, lai sagatavotu konkrētus speciālistus Valsts zemes dienestam. Tie izmācījās, un pieprasījums pēc šīs 1. līmeņa programmas nebija. Turklāt šeit nebija nevienas valsts apmaksātas vietas, un mēs visi zinām, ka studenti šobrīd prioritāri skatās uz tām studiju programmām, kur ir budžeta vietas,» uzsver prorektors. Līdz ar to šī programma studentiem netiek nemaz piedāvāta.
Attiecībā uz pārējām divām programmām, kas iekļautas sarakstā – sabiedrības pārvalde un maģistru programma finanšu vadībā –, A.Mugurēvičs uzsver, ka eksperti tās neuzskata par ilgi dzīvot spējīgām un iesaka slēgt nevis satura dēļ, bet gan nelielā studentu skaita dēļ. «Arī studiju programmas cieš no ekonomiskās krīzes. Minētajās programmās nav budžeta vietu, var mācīties tikai par maksu, tāpēc arī pieprasījuma nav. Taču mēs esam saglabājuši sabiedrības pārvaldes maģistratūru,» tā A.Mugurēvičs. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmā «Sabiedrības pārvalde» uzņemšana notiek ne tikai pilna laika studijās, bet arī e-studijās (nepilna laika).
Viņš arī uzsver, lai studenti, kuri mācās kādā no minētajām programmām, lieki neuztraucas. Mācības viņiem turpināsies, visas programmas ir akreditētas un, studijas beidzot, jaunieši saņems atzītu diplomu. «Nenotiek tikai jaunu studentu uzņemšana šajās programmās,» piebilst prorektors.
«Ja cietīsim zaudējumus, vainīga ir žurnāliste, kura nepārbaudīja faktus un iztika ar ierobežotu informāciju,» tā prorektors.
Universitātes vadība uzskata, ka tieši uzņemšanas laikā mediju izplatītā ziņa ir bijusi reflektantus mulsinoša un nodarījusi kaitējumu ne tikai Latvijas augstākās izglītības iestādēm un LLU, bet arī iesaistītajām nozarēm un to prestižam kopumā.
Foto: Ivars Veiliņš