Jelgavas pils pagalmā aizvadīti gada krāšņākie studentu svētki – Azemitologs, kuros LLU pirmkursnieki sacentās meistarībā, teatrāli parādot devīzi «Jo augstāk mērķēsi, jo tālāk tiksi!». Studenti jau atkal sacentās par Lielo, Mazo un speciālajām balvām. Rezultātā Lielā ceļojošā balva palika pie Tehniskās fakultātes (TF) studentiem, kuri atainoja, kā mazs puika, kurš sapņoja par paša būvētu auto, izgatavoja ne tikai auto ar zīmolu «MehWagen», bet vēlāk arī rūpnīcu, bet Mazā balva tika Veterinārmedicīnas fakultātes (VMF) studentiem, kuri, apvienojot LLU speciālistus, attīstīja plaukstošu un attīstītu karaļvalsti.
Ritma Gaidamoviča
Jau tradicionāli rosība pils pagalmā sākās ar 1. kursu studentu un fakultāšu dekānu ierašanos, kas ir šī pasākuma neatņemama sastāvdaļa. Katra fakultāte sacenšas izdomā par to, kā tieši viņi ienesīs savu dekānu, cenšoties gan lielumā, gan šikumā, gan izdomā pārspēt konkurentus, lai iegūtu pa kādam papildu punktam. Jāteic gan, ka šogad studenti, nogādājot savus dekānus pils pagalmā, bija visai pieticīgi. Lielākā daļa dekānu – Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) Inga Ciproviča, Lauku inženieru fakultātes (LIF) Ritvars Sudārs, Informāciju tehnoloģiju fakultātes (ITF) Uldis Iļjins tika atnesti uz nestuvēm vai segā. Ekonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere atbrauca ar «BMW X5», kuram pa priekšu gāja balta kaziņa, Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Voldemārs Bariss iebrauca izrotātā auto piekabē, arī VMF dekānam bija īpaši izveidota piekabe, Lauksaimniecības fakultātes dekāne Zinta Gaile ieradās piena pakā, Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis atbrauca zirga ratos, bet TF dekāns Kaspars Vārtukapteinis – lepnajā mehu veidotajā auto «MehWagen». Bet LLU rektors Juris Skujāns un prorektors Arnis Mugurēvičs ieradās ar retro blakusvāģiem.
Taču nemainīgi jau 45. reizi pils pagalmā zirga pajūgā ieradās zinību vīrs Azemitologs, kurš sveica jauniešus, apliecinot, ka viņi tiešām ir izvēlējušies Latvijas labāko universitāti. Šogad pirmkursnieku uzdevums bija sacensties asprātībā un izdomā par tēmu «Jo augstāk mērķē, jo tālāk tiek!». Viņu izdomu pils pagalmā novērtēja Azemitologs un kompetenta žūrija.
«Lauki – mūsu mājas», «Putriķi – sabiedrības krējums», «ITF Zelta prāti» «I – internacionālā, T – taustiņu, F – fabrika» – tie ir tikai daži saukļi, ar kādiem šodien ieradās pirmkursnieki.
Studenti, kā jau katru gadu, ir izdomas bagāti, un katrs centās sevi parādīt. Uzvarētāji jeb Lielās balvas saņēmēji TF studenti priekšnesumā stāstīja par sapņiem. Puisītim bija reiz sapnis izgatavot savu auto – lielu un skaļu. Izmācījies tehnikumā, kur daudz laika veltījis, tiecoties uz mērķi, sapratis, ka vienīgā vieta, kur sapni varēs īstenot, ir pie LLU mehiem. Pa ceļam gan viņam gadās visādas ķibeles un vēlme atmest sapnim ar roku, taču tad viņš atceras bērnudārza audzinātājas iedoto plakātu, kur uzzīmēts viņa mērķis. Viņš tomēr nepadevās. «Sapņus ir iespējams piepildīt, ja tikai neatkāpjas no mērķa!» šī ir mehu stāsta morāle.
Mazās balvas saņēmēji VMF studenti izspēlēja teātri par kādu karaļvalsti, kurā karalis nav apmierināts ar esošo situāciju un sūta māsiņas plašajā pasaulē meklēt iespējas. Katra no māsiņām atved kādu speciālistu, kas mācās LLU, taču karalim visu laiku ir iebildumi. Piemēram, lauksaimnieki sola padarīt auglīgākas zemes, taču karalis saka, ka nav gudru cilvēku, kas apkops šīs zemes, pārtikas tehnologi solījuši sarūpēt pārtiku un pagatavot ēst, taču karalis spriež, ka nav no kā, nav ražas. Līdz beigās Anniņa karalim atzīst: «Varbūt, strādājot šiem speciālistiem atsevišķi, karaļvalsts tiešām neko negūtu, taču kopā izveidotos unikāla savienība – Latvijas Lauksaimniecības universitāte.» Karalis nokāpa no troņa un atdeva to Anniņai, jo viņas mērķi bija augstāki un viņa situāciju skatījās kopumā, lai karaļvalstī visiem būtu labi.
PTF studenti izspēlēja uzvedumu par superpāra satikšanos, kurš vēlējās uzbūvēt modernas dzirnavas. Tā palīgā viņiem nāca eki, sastādot biznesa plānu, meži ziedoja kokmateriālus, lifi uzrasēja dzirnavas, mehi palīdzēja ar jauno tehniku. Rezultātā tika uzceltas dzirnavas, izcepts gards pīrādziņš. «Sadraudzība vajadzīga, lai kopīgu mērķu vārdā nodrošinātu pārticību,» tā putriķi.
LF izspēlēja stāstu par to, kā Jānītis un Pēterītis tiecās uz mērķi. Mācoties bērnudārzā, viņi viesojās mācību pētījumu saimniecībā «Vecauce», kur puikas nolēma kļūt par liela uzņēmuma vadītājiem. Vēl vidusskolā abi cītīgi gāja uz mērķi, taču augstskolā Pēterītis «palaidās», un viņu atskaitīja. Pagāja gadi, un Jānim bija liels uzņēmums, kurā Pēterītis strādāja un mēdza kavēties. Jānītis: «Bitīt matos, cikos Pēterīt darbā jābūt?» Pēterītis: «Piedod, boss, es tā vairs nedarīšu.» Tieši tajā brīdī viņš saprata, ka tomēr vajadzēja mācīties.
Jāatzīmē, ka LIF savā priekšnesumā caurvija domu par Jelgavas veidošanos un pils būvniecību. Pārstāstot, ka bez LLU speciālistiem te nekas nebūtu noticis. «LLU ir Jelgavas izaugsme. Kopā cīnīsimies, lai tiektos uz labāko,» tā studenti. Jāpiebilst, ka viņu priekšnesumā tika piesaukts gan Jelgavas sauklis, gan īpašie Jelgavas ēdieni – «Hercoga bura» un «Šarlotes skūpsts», bet noslēgumā skanēja Jelgavas dziesma «Satiksimies Jelgavā!».
Katra fakultāte tradicionāli saņēma arī mācību un pētījumu saimniecības «Vecauce» sarūpēto ābolu maisu. Pasniegtas arī vairākas speciālbalvas.
Foto: Ivars Veiliņš
22.7 °C,
2.4 m/s,
66.6 % 
22.7 °C,
2.4 m/s,
66.6 %