Kad apkārtējie uzzinājuši par Lienes plāniem gadu dzīvot un brīvprātīgi strādāt Rumānijā, lielākoties reakcija bija šaubu pilna. «Visi mani mēģināja atturēt, sakot, ka tā nav droša zeme, ka tur jāsargā mantas, jātur acis vaļā. Bet pēc šeit nodzīvota pusgada, varu droši teikt – šiem stereotipiem vairs nav seguma. Mans iespaids par Rumāniju ir tikai pozitīvs,» stāsta 23 gadus vecā jelgavniece, kura Rumānijā strādā slimnīcā ar bērniem.
Ligita Vaita
Liene ir jauniete, kura dažādas Eiropas programmu iespējas izmanto ne pirmo reizi, viņa iesaistījusies jau vairākos starpvalstu projektos, bet studiju laikā pusgadu dzīvoja un mācījās Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā. Savukārt Eiropas brīvprātīgajā dienestā sāka darboties, pateicoties Zemgales NVO centram. «Rumānijā strādāju vairākās bērnu slimnīcas nodaļās kopā ar kolēģiem no Spānijas, Itālijas un Austrijas,» ieskicē Liene, kura dzīvo pašā Transilvānijas «sirdī» Klužā Napokā, kas ir otrā lielāka Rumānijas pilsēta, bet šogad – arī Eiropas Jauniešu galvaspilsēta.
«Sargi mantas un turi acis vaļā!»
«Pirms došanās uz Rumāniju daudzi mani paziņas un draugi vēlējās mani atturēt, stāstīdami, ka Rumānija ir romu zeme, piekodināja, lai kārtīgi pieskatu somas, lai esmu uzmanīga un turu acis vaļā,» stāsta Liene, piebilstot, ka nolēmusi nespriest, pirms nav redzējusi un piedzīvojusi, tāpēc nekādus pārsteidzīgus secinājumus neizdarīja, un vismaz pagaidām tas nav licis vilties. «Līdz šim man par Rumāniju ir tikai pozitīvi iespaidi,» tā jauniete.
Asām izjūtām – līkumotie ceļi un kalnā kāpšana
Liene stāsta, ka Rumānijā var piedzīvot dažādas emocijas, bet visvairāk viņu piesaista līkumotie kalnu ceļi. «Tie ir gan stāvi, gan lēzeni, bet vienmēr līkumoti, un, tā kā rumāņu šoferi brauc diezgan izaicinoši un pārgalvīgi, asu izjūtu cienītājiem šeit ir īstā vieta,» smejas Liene.
Un otrs raksturīgais dabas skats Rumānijā, protams, ir kalni, Rumāniju šķērso Karpatu kalni. «Rudenī kopā ar pāris latviešiem devāmies uz Turdas aizu, kur kalns ir sašķelts divās daļās un pa vidu atrodama maza kalnu upīte,» atceras Liene. Viņa piebilst, ka vienā dienā Turdas apkaimē var piedzīvot visu – gan trakos Transilvānijas ceļus, gan izstaigāt Turdas pilsētas centru, aiziet uz sāls raktuvēm, gan aizbraukt uz aizu un izbaudīt kalnā kāpšanas prieku un elpu aizraujošus skatus. «Šķiet, ka kalnā kāpšana (hiking) ir pieprasītākā tūristu aktivitāte šeit. To ir iespējams darīt gandrīz jebkurā Rumānijas malā,» vienu no atpūtas un izklaides iespējām piedāvā jauniete.
Transilvānija ir valsts eiropeiskākā daļa
Liene novērojusi, ka Transilvānijas reģions, kurā viņa dzīvo, ir eiropeiskāks nekā pārējā valsts. Tas esot skaidrojams ar vēsturi, jo Transilvānija ir bijusi Austroungārijas valdījumā un vēl šodien tur dzīvo ievērojams daudzums ungāru minoritātes pārstāvju.
Savukārt naudas vienība Rumānijā joprojām ir leja – 4,4 lejas attiecīgi ir viens eiro. Jāpiebilst, ka ES dalībvalsts Rumānija ir jau kopš 2007. gada.
«Interesants atklājums man bija, ka tā sauktā papīra nauda nemaz nav no papīra, uzzināju to kādā saruna ar vietējo. Viņš pat apgalvoja, ka šo naudu var izmazgāt veļasmašīnā un nekas nenotiks, jo tā ir plastmasas. Šādos brīžos atcerējos savus piecus latus, ko veļasmašīna reiz burtiski samala…» smejas Liene. Nauda, kas līdzinās tā saucamajiem celofāna maisiņiem, visbiežāk pārsteidz ikvienu iebraucēju Rumānijā, to iepriekš portāla www.jelgavasvestnesis.lv lasītājiem stāstīja arī cits jelgavnieks Māris Liscovs, kurš valsti iepazina pagājušajā vasarā.
Katrai pilsētai – viena diena
Apciemošanas vērtas noteikti ir arī Brašova, Sibiu un Senaja, iesaka Liene. «Šīs pilsētas nav ļoti lielas, tāpēc ir ļoti kompakti pavadīt vienu dienu katrā no tām un tad turpināt ceļojumu,» tā jauniete.
Brašovā ir ļoti mājīgs un skaists pilsētas centrs, kā arī var uzkāpt (sliņķi – arī uzbraukt ar trošu vagoniņu) augšā kalnā, kur izvietota Brašovas zīme Holivudas stilā. No augšas var novērot trīs dažādu būvniecību sajaukumu: ungāru, vācu un rumāņu.
Sibiu ir kā mūsu pašu Ventspils, skaista un ļoti sakopta pilsēta, kuras bijušais mērs Klauss Johaniss nu jau no novembra ir Valsts prezidents.
«Senajā (Senaia) noteikti der iegriezties Peleš pilī, kas ir modernākā pils Rumānijā, un krāšņākā pilī vēl neesmu bijusi nekur. Lifts no 19. gadsimta, kurš darbojas joprojām, porcelāns, arābu šišas jeb ūdens pīpes istaba, greznas kāpnes, Itālijas gleznotāju mākslas darbi, bibliotēka ar slepenām durvīm, milzīgi viengabala spoguļi un parks ar strūklakām…» uzskaita Liene.
Var ērti ceļot ar vilcienu
Jauniete iesaka, ka ērti apceļot Rumāniju var ar vilcienu. «Ceļojot ar vilcienu, var redzēt ļoti daudz no Rumānijas – gan kalnus, eksotiskus skatus, piemēram, cilvēkus, pārvietojoties ar zirgu pajūgu, lielus aitu barus ganāmies kalnos, mežonīgas kalnu upes, neskartu dabu un cilvēku radīto pasauli,» redzēto ieskicē Liene.
Viņa spriež, ka tiem, kas vēl ir dzīvojuši padomju laikos, noteikti Rumānija uzjundīs atmiņas par tiem. «Vietām vēl ir atrodami ļoti veci autobusi, bloku mājas un neierastie dzelzceļa darbinieku formastērpi. Neapšaubāmi, arī paši vilcieni, kuri pārvietojas vidēji ar 40 kilometriem stundā!»
Zakuska, sarmali un koznaks – ēdieni, kas noteikti jānogaršo
«No rumāņu virtuves iesaku pagaršos zakusku, kas ir dārzeņu pasta vai tādi kā vārītie salāti, rumāņi paši ļoti lepojas ar tiem un katrai saimniecei ir sava recepte,» stāsta Liene. Tāpat viņa iesaka noteikti nobaudīt sarmali, kas ir kāpostu tīteņi, pildīti ar gaļu un rīsiem, baklažānu salātus un koznaku. «Koznaks ir tāda kā rulete, kas parasti ir pildīta ar magoņu sēklām,» skaidro Liene.
Kā ikvienai tautai, arī rumāņiem ir savs stiprais dzēriens. Palinka ir zināms arī kā ungāru tradicionālais dzēriens, bet mājās gatavotā cuika būs vēl stiprāka par palinku.
Foto: no L.Ekšas personīgā arhīva
Saistītās ziņas
Rumānija – vieta, kur izzināt Drakulas noslēpumu
Eiropas Buda un Citadele – Ungārijas galvaspilsētā
21.8 °C,
1.9 m/s,
85.8 % 
21.8 °C,
1.9 m/s,
85.8 %