Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Patruļpolicijas dienesta inspektors Oļģerts Gorskis ar dienesta suni Bak kopā strādā jau četrus gadus. Pa šo laiku suns vairākas reizes noķēris zagļus, meklējis narkotikas un pēdas, piedalījies bīstamu personu konvojēšanā un dažādos pasākumos iepazinies ar jelgavniekiem. Bak Jelgavā ir vienīgais policijas suns.
Ilze Knusle-Jankevica
«Pirms manis Bakītim bija cita dienesta saimniece Rīgā, bet viņa aizgāja dekrētā. Pirms man piedāvāja strādāt ar suni, viņš gadu bija nodzīvojis voljerā un bija ļoti agresīvs pret citiem suņiem un kaķiem. Bet man suņi patīk, un es piekritu kļūt par Bakīša saimnieku,» stāsta Oļgerts. Viņam jau bija mājās viens suns – takšu kucīte. Sākumā viņa Bakim bijusi ienaidniece, bet tagad viņi ir draugi.
Atrod deviņus gramus heroīna
Bak ir dzimis 2004. gada 12. oktobrī – viņam drīz paliks deviņi gadi –, un strauji tuvojas viņa pensionēšanās laiks. Lai gan Oļģerts un Bak ir pārinieki, uz darbu kopā viņi neiet. «Bakīti ņemu līdz tad, kad sanāk, jo tas man ir papildpienākums, nevis pamatdarbs. Piemēram, ja man ir nakts patruļa vai ja kolēģi pasauc palīdzēt,» stāsta suņa saimnieks. Bak ir vācu aitu garspalvu suns, kas Latvijā ieceļojis no Slovēnijas un apmācīts meklēt gan pēdas, gan narkotikas – var teikt, ka viņš ir pārprofilējies, jo sākumā meklēja pēdas, bet pēdējā laikā narkotikas. «Bakis ir mācīts atpazīt septiņas dažādas narkotiskās vielas. Citi suņi, kad atrod, rej, bet Bakis skrāpējas,» stāsta Oļģerts.
Lai pilnveidotu prasmes, viņiem divas reizes gadā pa divām nedēļām Rīgā, Valsts policijas koledžas Kinoloģijas centrā, notiek mācības. «Viens no pēdējiem lielākajiem Bakīša sasniegumiem bija heroīna atrašana. Mēs tieši bijām mācībās, un Rīgas kolēģi bija saņēmuši informāciju, ka kādā dzīvoklī, iespējams, tirgo narkotikas. Pārmeklējām dzīvokli, bet nekā. Tad devāmies uz daudzdzīvokļu mājas pagrabu – tur Bakis atrada zemē ieraktu sainīti ar deviņiem gramiem heroīna,» stāsta Oļģerts. Viņš norāda, ka suņiem ir ļoti laba oža – viņi narkotikas saož jau pa gabalu un spēj atrast visdažādākajās vietās. Ir bijis arī gadījums, kad Bakis nostājas pie sienas un sāk skrāpēt, un izrādās, ka narkotikas atrodas aiz sienas, bet suns tās ir saodis. Vēl bija gadījums, kad Oļģerta kolēģe bija mācījusi savu suni meklēt narkotikas un ielikusi tās kurpē. Kad visi apsēdušies pie galda, Bakis nostājies pie sievietes un sācis skrāpēt.
«Vislabāk viņam patīk kokaīns. Ja telpas stūrī noliks trauciņu ar kokaīnu un ielaidīs tur Baki, viņš pat nesāks meklēt, bet pa taisno aizies uz to stūri. Mēs paši, policisti, esam pasmaržojuši kokaīnu, lai pārbaudītu, kāda tam ir smarža, bet tas nesmaržo nekā,» ar suņa panākumiem lepojas saimnieks. Bak ir piedalījies arī Baltijas valstu sacensībās narkotisko vielu meklēšanā un 2007. gadā ieguvis 1. vietu.
Ir arī bijuši gadījumi, kad suns tiek izmantots kā eksperts. Piemēram, pagājušajā gadā Jelgavā kriminālpolicisti kādā mašīnā bija atraduši marihuānai līdzīgu vielu un izsauca Oļģertu ar Baki, lai pārbaudītu, vai tās tiešām ir narkotikas. Suns narkotikas atpazina. «Suns tiek uzskatīts par ekspertu, un gadījumā, ja viņš uzrāda narkotikas, nav nepieciešams veikt ekspertīzi,» skaidro Oļģerts.
Konvojē noziedzniekus
Oļģerts stāsta, ka nereti suns tiek izmantots kā psiholoģiska rakstura ietekmēšanas līdzeklis. «Bakis ir mācīts, sastopoties ar agresiju, uzbrukt bez komandas, tāpēc, ja cilvēks ir agresīvs, suns sāk rauties un plosīties. Ir bijis, kad dodamies uz izsaukumu par ģimenes skandālu un, ieraugot suni, agresīvais vīrs uzreiz nomierinās. No tāda suņa baidās visi, arī es,» neslēpj policists. Ja cilvēks ir miera stāvoklī, suns viņam neuzbrūk, tikai aprej.
Tieši šī iemesla dēļ policijas suns tiek izmantots arī personu konvojēšanā. 2012. gadā Bak kopā ar Oļģertu piedalījies 16 personu konvojēšanā un, piemēram, laikā, kad tiesā tika skatīta Jēkabpils spēļu zāles lieta (2011. gada 25. janvāra rītā Jēkabpilī notika bruņotas laupīšanas uzbrukums spēļu zālei «Fēnikss», pēc kura izcēlās apšaude un tika nogalināts policists Andris Znotiņš, bet vēl divi citi policisti ievainoti; uzbrucēju vidū bija bijušais specvienības «Alfa» policists , bijušie Tukuma policisti brāļi Kristoforidi un citi – red.), Oļģerts ar Baki patrulēja tiesas teritorijā. Tāpat viņi piedalījās noziedzīgas grupas, kas šī mēneša sākumā tika aizturēta Jelgavā par izspiešanu un personas nolaupīšanu, konvojēšanā.
Arī Oļģerts pats ir saskāries ar Bak agresivitāti – viņam suns uzbrucis divreiz. «Suns grib dominēt, tāpēc atkāpties nevar un jācīnās, kamēr nolieku viņu uz lāpstiņām un pierādu, ka es tomēr esmu saimnieks,» tā viņš. Reizēm, kad ciemos atnāk vīrieši, Bakis lec virsū arī viņiem, lai pazemotu un izrādītu savu pārākumu. Ne visi to saprot un spēj pieņemt, gadās arī, ka apvainojas.
Nosargā kaimiņa garāžu
Lai gan Bak ir, kā Oļģerts saka, «narkomāns», viņš vairākas reizes ir aizturējis arī zagļus. «Bijām devušies ar Baki nakts patruļā un ieraudzījām, ka Tehnoloģiju vidusskolas rajonā iet divi jauni čalīši. Ieraugot policijas mašīnu, viņi sāka bēgt. Izlēcām no mašīnas un divreiz bļāvu: «Stāt! Valsts policija! Laidīšu dienesta suni! Svešs!» Vairāk to daru suņa, nevis cilvēku dēļ, jo tā viņam ir komanda. Tad palaidu Baki pakaļ. Viņš pieskrēja blakus vienam, divreiz uzrēja, bet tad aiz kedas parāva un nogāza zemē. Es uzreiz suni norāvu nost un palaidu pa pēdām otram. Kad Bakis bija viņam klāt, viņš gribēja aizsargāties un izšāva roku, bet suns to uztvēra kā komandu. Bakis nodomāja: «Ir! Roka!» un tajā ieķērās,» stāsta Oļģerts. Izrādījies, ka puiši netālu bija apzaguši mašīnas.
Citā reizē patrulējot abi Satiksmes ielas rajonā ieraudzījuši mašīnu ar izsistu logu. Piegājuši klāt un sapratuši, ka tā ir apzagta, un Oļģerts nolēmis palaist Baki pa pēdām. Ieraudzījuši bēgam čigānu, bet viņš ieskrējis daudzdzīvokļu māju pagalmos un no redzesloka pazudis. «Ejam, un pēkšņi Bakis velk mani vārtrūmē. Jā, tur viņš stāvēja, un pie viņa bija visas nozagtās mantas,» tā policists, piebilstot: «Ja nebūtu suņa, es būtu aizskrējis taisni.»
Tā kā Bak ir policists, viņš arī strādā 24 stundas diennaktī, un reiz naktī pamanījis zagļus, kuri šiverēja pie blakus esošajām garāžām – tur pie sienas pieslietas metāla konstrukcijas, un zagļi bija tās iekārojuši. «Tonakt es nebiju mājās. Suns, pamanījis zagļus, sāka riet, un sieva izgāja skatīties, kas tur ir. Pamanot zagļus, viņa gribēja suni vēl uzpucināt, bet neizdevās,» tā Bak saimnieks. Viņš gan brīnās, kāpēc tā, jo suns klausot visiem (Tiešām! Kad paskatos uz Baki un saku «Sēdi!», viņš ieskatās man acīs un apsēžas – red.). Tomēr zagļi nobijās un aizbēga, nepaspējot neko nozagt. Garāžas īpašnieks pēc tam kā pateicību Bakim atnesis kaulu.
Būtu izglābis dzīvību
O.Gorskis uzskata, ka apmācītie suņi gandrīz vienmēr nekļūdīgi atrod mērķi un, laikus iesaistot suni izmeklēšanā, 50 procentus zādzību varētu atklāt «uz karstām pēdām». Bet svarīgi ir, lai suns tiktu iesaistīts pēc iespējas ātrāk, kamēr pēdas vēl ir svaigas un notikuma vieta nav izstaigāta. Viņš stāsta, ka suns pēdas var saost 12 stundas, bet asfalts šajā ziņā ir «vissarežģītākais». Runājot par to, ka atliek pārbrist pāri kādai upītei, un suns pēdas pazaudēs, Oļģerts nosaka: «Mēs vienmēr pārmeklējam abas puses: šķērso ceļu, meklējam abos virzienos, upe – tas pats. Cik tad ilgi pa to upi bridīs? Kaut kur jau krastā jāizkāpj.» Bijis arī gadījums, kas spilgti pierāda, cik suņa oža ir stipra: Oļģerts ar Baki kārtējo reizi bija devušies uz mācībām Rīgā un pirms viņiem telpās bija trenējusies specvienība «Alfa»; telpā bija izpūsta asaru gāze, un policisti tajā nevarēja ieiet, bet suņi brīvi skraidīja un pat nešķaudīja.
Viņu kaitina, ja Baki salīdzina ar slaveno Vācijas seriāla zvaigzni komisāru Reksi. «Bieži nākas dzirdēt jautājumu: vai Bakis var tā kā komisārs Reksis izskriet cauri visai Berlīnei un uzriet pareizajām durvīm? Tas ir ļoti sarežģīti, arī pilsētā naktī meklēt ir ļoti sarežģīti. Latvijā ir tikai viens suns, kurš pilsētā naktī varētu aiziet pa pēdām,» tā Oļģerts. Tāpat realitātē sunim netiek pie deguna bāztas lietas, pēc kurām tiek meklētas pēdas. «Man reiz kolēģis no Auces stāstīja, ka pirmo reizi dzīvē redzējis, kā suns saviebjas – vajadzēja, lai viņš meklē pēdas, un «stimulam» viņam pie deguna bija piebāzta iespējamā noziedznieka zeķe,» tā Oļģerts.
Policists ir pārliecināts, ka vislielākā problēma darbā ar policijas suni ir kolēģu nezināšana un neuzticēšanās. Viņaprāt, policisti būtu vairāk jāizglīto par to, ko suns spēj izdarīt un kā to pielietot policijas darbā. Arī viņi vairākkārt ir saskārušies ar to, ka Bakim nenotic. «Laikā, kad Bakim vēl bija iepriekšējā saimniece, Rīgā bija notikusi gāzes eksplozija un sabrukusi daudzdzīvokļu māja. Bakis uzrādīja gruvešos vietu, kur ir cilvēks, bet viņam nenoticēja. Kad pēc pāris dienām sāka rakt, tur tiešām atrada cilvēku, bet bija jau par vēlu…» stāsta Oļģerts.
Garšo bites
Oļģerts stāsta, ka Bakim ļoti garšo saldumi – īpaši cepumi ar karameļu pildījumu, šokolāde – un bites (pāris kukaiņus Bakis noķēra un apēda arī šīs intervijas laikā – red.). Bakim Valsts policija piešķir uzturnaudu 1,60 dienā – pa šo naudu Oļģerts iegādājas proteīniem un taukiem bagātu barību. Suņa diennakts deva ir 500 grami, un Oļģerts novērojis, ka tas ir pietiekami. «Pirms došanās uzdevumā suni nevar barot, jo tad viņam negribēsies strādāt. Suņi arī tiek mācīti pēc principa: ja izpildi uzdevumu, balvā saņem konservu,» stāsta saimnieks. Reizēm, kad Baki gribas palutināt, Oļģerts sajauc biezpienu ar divām olām.
Policijas sunim patīk arī spēlēties un dauzīties – viņa mīļākā rotaļlieta ir bumbiņa.
Interesē pensija
Pagājušajā ziemā Bakis piedzīvoja lūzumpunktu un viņam bija ļoti smagas veselības problēmas. Pēc šī gadījuma Oļģerts arvien biežāk novērojis, ka Bakis ātri piekūst un reizēm apjūk. Kad Bakis vairs nespēs strādāt, tā kā suns ir Valsts policijas īpašums, oficiālajā laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» jāpublicē paziņojums, ka suns ir pensionējies un meklē saimnieku. «Ir bijuši gadījumi, kad zvana cilvēki un prasa, cik sunim maksā pensiju, bet neko jau nemaksā – tā ir tikai tāda birokrātija,» tā Oļģerts. Viņš ar Baki ir gatavs palikt līdz viņa pēdējai dzīves dienai.
Tāpat viņš vēlētos strādāt ar jaunu suni. Kā savu jauno pārinieku Oļģerts gribētu redzēt beļģu aitu suni jeb Malinuā, jo tam ir raksturs un viņš ir niknāks. «Es gribētu, lai jaunais suns specializētos tikai pēdu meklēšanā, jo tas vairāk sasaucas arī ar manu tiešo darbu, jo tieši mēs, patruļnieki, parasti esam pirmie nozieguma vietā,» tā Oļģerts.
Foto: Ivars Veiliņš
Bak darbi 2012. gadā:
16 personu konvojēšana
11 preventīvie pasākumi
12 meklēšanas