Vai vēlētājiem vispār ir skaidrs, ko dara vai ir gatavs darīt viņa izraudzītais deputāts? Kā ir izmantotas Eiroparlamentā pastāvošās iespējas? Ko eiroparlamentārieši ir izdarījuši? Šie ir tikai daži jautājumi, kas tiks pārrunāti diskusijā «Kam un kāpēc vēlēt?». Tā notiks 28. aprīlī no pulksten 16 līdz 18 kafejnīcas «Silva» konferenču zālē.
Ilze Knusle-Jankevica
Eiropas Komisijas Informācijas centra «Europe Direct» Jelgavā vadītāja Vita Kindereviča norāda, ka šis ir aktuāls temats. «Domāju, ka daudzi nezina, par ko balsot, bet daudzi nemaz nav pamanījuši, ka reizē ar pašvaldību vēlēšanām būs arī Eiroparlamenta vēlēšanas. Tā tomēr ir liela atbildība,» tā V.Kindereviča.
Diskusijas vadītājs profesors Igors Šuvajevs norāda, ka diskusijas mērķis ir paraudzīties pašiem uz sevi un apzināties risināmās problēmas, kā arī pārliecināties par pašu uzskatiem un nostāju. Viņš uzsver – ir svarīgi apzināties, ka ikviens var iesaistīties politikas un līdz ar to nākotnes veidošanā, piedaloties vēlēšanās. Diskusijā plānots pārrunāt arī to, ko Eiroparlamentā dara Latvijas deputāti un cik lielā mērā viņi var ietekmēt lēmumu pieņemšanu. «Parlamentā ir 20 pastāvīgās komisijas, un dažu komisiju darbā Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta. Piemēram, Lauksaimniecības un lauku attīstības, Zivsaimniecības, Rūpniecības, Pētniecības un enerģētikas, Kultūras un izglītības. Lieki piebilst, ka tajās pašlaik nav neviena deputāta no Latvijas. Pastāv arī Reģionālās attīstības un Iekšējā tirgus un Patērētāju aizsardzības komiteja. Latvijas deputātiem laikam šo komiteju darbība šķiet mazsvarīga,» tā I.Šuvajevs. Viņš piebilst, ka no mūsu valsts ievēlētie deputāti var iestāties par savienībā atzīto tiesību ievērošanu arī Latvijā, tāpēc loģiski šķiet atskatīties arī uz to, ko eiroparlamentārieši reāli ir izdarījuši.
Diskusijā piedalīsies arī politologs Jānis Ikstens, filosofe Māra Kiope un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Juhansone. Sarunās aicināts iesaistīties ikviens interesents. Ieeja – bez maksas.
Diskusiju ciklu par dažādām tēmām, kas saistītas ar Eiropas Savienību, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā rīko jau trešo gadu.
Viedoklis
Igors Šuvajevs:
«Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā turpina diskusiju ciklu „Sarunas par Eiropu pie kafijas tases”. Diskusiju mērķis ir paraudzīties pašiem uz sevi un apzināties risināmās problēmas, pārliecināties par pašu uzskatiem un nostāju. Vienlaikus tas ļauj kļūt arī precīziem, jo, ja cilvēks savās domās nav precīzs, ar viņu spēlējas velns. 28. aprīlī notiekošās diskusijas temats ir veltīts vēlēšanām.
Mūsdienās cilvēks nereti jūtas pamests un atstāts, tāpēc viņam dažkārt nolaižas rokas un viņš visam atmet ar roku. Bet vai tā rīkoties ir prātīgi? Šis jautājums kļūst īpaši aktuāls saistībā ar gaidāmajām Eiropas Savienības Parlamenta vēlēšanām. Jo jau sen zināms – atmetot ar roku politikai, ļaujamies dažnedažādiem politikāņiem un kļūstam par viņu spēlīšu objektu un izmēģinājumu poligonu.
Vai vēlētājiem vispār ir skaidrs, ko dara vai ir gatavs darīt viņa izraudzītais deputāts? Katras valsts pašas ziņā ir noteikt savu vēlēšanu modeli. Vai Latvijā tas ir optimāls? Latvijā vēlēšanas notiek pēc partiju principa, taču Parlamentā tiek ievērots cits princips – tajā ir 7 politiskās grupas un tā sauktie neatkarīgie deputāti. Vai Latvijas resursi tiek izmantoti optimāli? Trešajā lielākajā grupā ar 100 deputātiem ir 4 no Latvijas, bet ceturtajā – 3 no Latvijas starp 44 deputātiem, bet Parlamentā kopumā – 785 deputāti.
Deputāti, protams, pārstāv visu Eiropas Savienību, tomēr sava valsts arī nebūtu aizmirstama. Turklāt Latvijas pārstāvēšana ir vismaz divēja.
Pirmkārt, kaut arī Eiropas Savienībā dažas jomas ir katras dalībvalsts ziņā, tomēr pastāv atklāta vai netieša lobēšana. Parlamentā ir 20 pastāvīgās komisijas, un dažu komisiju darbā Latvijas valsts ir vitāli ieinteresēta. Piemēram – Lauksaimniecības un lauku attīstības, Zivsaimniecības, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas, Kultūras un izglītības komiteja. Laikam lieki piebilst, ka tajās nav neviena deputāta no Latvijas. Pastāv arī Reģionālās attīstības un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Latvijas deputātiem laikam šo komiteju darbība šķiet mazsvarīga.
Otrkārt, Latvijā ievēlētie deputāti var iestāties par savienībā atzīto tiesību ievērošanu arī Latvijā. Minēšu divus piemērus. Viens ir saistīts ar Sociālo Hartu un paredz tiesības, piemēram, uz veselības aizsardzību un taisnīgu atalgojumu. Vai Latvijā šajā ziņā viss ir kārtībā? Vai šo tiesību īstenošana ir tikai valsts atbildība? Eiropas Savienībā ir pieņemts, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina patērētāji ar visu vajadzīgo informāciju pirms līguma noslēgšanas. Vai parlamentāriešu nostāja ir tāda, ka Latvijā katrs pats vainojams savā nelaimē? Varbūt Latvijai nemaz nav vajadzīgi (vismaz tādi) deputāti?
Kā ir izmantotas Eiroparlamentā pastāvošās iespējas? Ko eiroparlamentārieši ir izdarījuši? Dažs labs vairāku gadu ilgumā ir iesniedzis dažus priekšlikumus, turklāt lielākoties nevis pats savus, bet kādas grupas. Protams, nedrīkst aizmirst politisko tūrismu, sesiju apmeklēšanu un komiteju sēdes. Turklāt parasti deputātam ir palīgi, kuru darbs ir koordinējams.. Nu, un, protams, iespēja izteikties dzimtajā valodā. Tāpēc Parlaments ir lielākais darbadevējs tulkiem, tulkotājiem visā pasaulē. Un ja vēl ņem vērā aptuveni 5000 ierēdņu… Bet kas ir reāli izdarīts? Kāds deputāts no Latvijas kā īstu lobēšanu reiz ir minējis šādu piemēru. Parlamentā viņus veselu nedēļu kāda firma ir ēdinājusi un dzirdinājusi par velti, šādi deputāti esot pārliecinājušies par šīs formas potenci. Šajā sakarībā man ienāca prātā – kas būtu, ja kāda firma par velti izdalītu prezervatīvus vai šaujamieročus?…
Šie ir tikai daži jautājumi, par kuriem 28. aprīlī Jelgavā, kafejnīcas „Silva” konferenču zālē Driksas ielā 7/9, no plkst. 16:00-18:00 notiks diskusija „Kam un kāpēc vēlēt?”. Lietpratību diskusijā nodrošinās politologs Jānis Ikstens, filozofe Māra Kiope un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Juhansone. Laipni aicinu piedalīties diskusijā ikvienu jelgavnieku!»