Pilsētā

Anna Afanasjeva

Šoruden aprit desmit gadi, kopš saimniekojat uzņēmumā. Cik
zinu, lai darījums izdotos, tika izmantota sava taktika.

Keramikas ražotni pirku kā ASV reģistrētā Krievijas kapitāla
uzņēmuma «Pavlros» pārstāvis, jo latvieši paši savās mājās ne
vienmēr bija vēlami kā īpašnieki. Allaž bija kāds ārvalstu
investors, kas likās labāks… Tāpēc izmantoju citu taktiku. Tas
attaisnojās. Tā kā uzņēmuma parāds sasniedza 2,8 miljonus latu,
citas nodevas netika prasītas. 

Vācijas pārstāvji, kas bija paspējuši kļūt par akciju
sabiedrības «Latvijas keramika» akcionāriem, bija sašutuši. Viņi ne
par kādu naudu negribēja pieļaut, ka šejienes ražotni privatizē
citi. Viņi gribēja to nogremdēt, lai Vācijā ražotu pudeles Rīgas
melnajam balzamam. Pēc dažiem gadiem vācu pārstāvji pie šī
pasūtījuma tika pa citiem ceļiem. Bet tolaik, pirms desmit gadiem,
viņi, izmantojot ārvalstu investoru masku, keramikas uzņēmumu
Jelgavā gribēja iznīcināt. Līdzīgi ārvalstnieku gājieni notika ar
Slokas Papīra fabriku un dažiem citiem, kas vairs nepastāv.

Tomēr keramikas uzņēmums izdzīvoja. Tagad produkciju
eksportējam uz 24 valstīm. Ir aptverti visi Krievijas reģioni, jo
tur praktiski visas rūpnīcas ir bankrotējušas, ir pa uzņēmumam
Maskavā un Sanktpēterburgā. Piegādājam uz Ukrainu, Poliju, Šveici,
Vāciju, Skandināvijas valstīm, Itāliju, arī uz ASV, Kanādu,
Meksiku, Japānu, Taivānu un Ķīnu esam sūtījuši, bet tie bijuši
atsevišķi pasūtījumi. Situācija pasaulē mainās. Savulaik Vācijas
tirgus mums bija slēgts, bet tagad esam kļuvuši
interesanti. 

Bet kur tad paliek Ķīnas ražojumi, kas pārņem pasauli?

Arī Ķīnā cenas iet uz augšu un preces vairs nav tik lētas.
Turklāt viņiem pasūtījuma nokomplektēšanas un piegādes laiks ir
krietni lielāks – kāds pusotrs mēnesis. Vācijā ne viens vien
restorāns traukus komplektē no mūsu izstrādājumiem, jo operatīvi
varam tos nodrošināt. Protams, ātrums attiecīgi maksā.

Produkcijas eksports veido ap 90 procentu. Vietējā tirgū
noietu veido lielā tilpuma māla krūkas «Latvijas balzamam».
Produkcijas grupām pievienojušies tehniskās keramikas izstrādājumi,
kas domāti izmantošanai lielā karstumā, piemēram, korderīts
kamīniem. Māla krūkas tiek gatavotas arī «Vetai». Citu keramikas
izstrādājumu noietam pašu tirgū nav tāda īpatsvara kā
ārvalstīs. 

Savā ziņā esat uzņēmums ar nacionālu pieskaņu. 

Jā, esam nacionāla ražotne, kas cita starpā piegādā izejvielas
– mālus un glazūras – apmēram 300 vietējiem keramiķiem un
podniekiem, kas izgatavo latviešu tik iecienītās vāzes, svečturus,
podus, krūzes un suvenīrprodukciju. Arī paši izgatavojam
suvenīrprodukciju. Tagad ir «karsts» laiks – tuvojas gada nogale,
kad uzņēmumi un iestādes pasūta produkciju partneru apsveikšanai.
To pasūta arī ārvalstu vēstniecības un uzņēmumi. Arī tā veicinām
Latvijas atpazīstamību. Citi uzņēmumi, ar kuru produkciju savulaik
asociējās Latvija («Laima», «Latvijas balzams»), sen vairs nepieder
latviešiem. Valsts atpazīstamību veicinām arī tādējādi, ka ražotnē
regulāri ierodas ekskursantu autobusi, šeit pabijuši dažāda ranga
ciemiņi, tostarp citvalstu prezidenti, vēstnieki.

Sākumā minētie Vācijas pārstāvji nebija vienīgā uzņēmuma
izturības pārbaude.

Lielu produkcijas noieta daļu zaudējām, kad «Latvijas balzams»
atteicās no Latvijā ražotajām māla pudelēm. Vācijas uzņēmums, lai
iekarotu tirgu, būtiski samazināja izstrādājuma cenu. Pie mums šādu
rīcību atbildīgās iestādes uzreiz traktētu kā izvairīšanos no
nodokļu maksāšanas vai vēl ko aizdomīgu. Bet rietumos jaunu tirgu
iekarošanas nolūkā daudz kas ir atļauts. Pakāpeniski noieta daļu
kompensējām, meklējot krūkām citus tirgus. Tagad māla pudeles ar
divu galveno partneru starpniecību piegādājam 26 Krievijas
ražotnēm, kur tajās pilda dzērienus. Noslēdzām apjomīgu līgumu ar
Gruziju, bet karadarbības dēļ apjomi samazinājušies. 

Rūdījumu guvāt arī ar citām biznesa haizivīm, kaut vai
koncernu «Ikea».

Jā, uzņēmums, kura veikali zināmi ar labām cenām, mūs vairākas
reizes gribēja pārņemt. Reizes piecas risinājās sarunas. Vasaras
sākumā pēdējo reizi visai respektabla delegācija, ieskaitot
attīstības direktoru, finanšu direktoru un citus vadošos
darbiniekus, bija ieradusies. Beigās sagaidīju atzīšanos, ka viņu
nolūks bija veikt tik lielus pasūtījumus, ko, lai kā gribēdami,
nespētu izpildīt. Tad, piemērojot soda sankcijas, mūs varētu
iznīcināt un pārņemt. Krievijā lielākas rūpnīcas tādā veidā
«nospiestas uz ceļiem» un bankrotējušas. Bet «Ikea» bizness
plaukst. Lai saglabātu lētās cenas, tiek izvēlēts nākamais
upuris. 

Arī paši pēdējos gados esam pārņēmuši vairākus citus
uzņēmumus. Piemēram, izpirktas ar keramiku saistītās «Jess»
ražotnes Latvijā un Lietuvā. 

Līdzīgi «Ikea» rīkojas lielveikalu tīkli Latvijā. Septembra
beigās, pirms stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, saņēmām
vēstuli no «Rimi», ar mums vienpusēji lauza līgumu. Neesam vienīgie
vietējo ražotāju vidū, ar ko izrīkojās līdzīgi, jo likums to
atļauj. Tiesa, «Rimi» kādu laiku pārāk daudz produkcijas nesūtījām
– jau agrāk ievērojām, ka uz akcijām uzņēmums, lai dabūtu
maksimālās atlaides, pieprasīja nenormāli daudz produkcijas. Bet
pēc tam liela daļa nepārdota nāca atpakaļ. Zaudējumi gūlās uz
ražotāja, nevis tirgotāja pleciem. 

Ražotājiem atšķirībā no tirgotājiem visos laikos bijis grūtāk.
Piemēram, keramikas nozarē piecus gadus iepriekš jāiegādājas māls,
lai tas nostāvas, jāiepērk citas izejvielas. Teju viss miljons
jāiegulda! Bet, tiklīdz kādu maksājumu aizkavējam, uzreiz nonākam
pārkāpēju kārtā. 

Ko īsti nozīmē keramikas uzņēmumā piedāvātā «interesantā
norēķinu sistēma», par ko dzirdēts atbildīgu iestāžu gaiteņos? Un
ko par to saka strādājošie?

Pilsētā klīda baumas pat par algu maksāšanu «aploksnēs». Ir
notikušas VID pārbaudes. Darbinieku motivācijas nolūkā
sadarbojamies ar citu uzņēmumu, kas izmanto mūsu ražotnes telpas un
iekārtas. Tas ir risinājums apstākļos, kad ražotāji nevar atļauties
lieku slogu. 

Protams, katrā uzņēmumā ir zināms procents cilvēku, kas
vienmēr būs neapmierināti, kas rudeņos un pavasaros «slimo», bet
faktiski šo laiku izmanto, piemēram, dārza darbiem. Tāpat ir kāds,
kas pēc svētkiem «kļūst slims». Agrāk braucām pārbaudīt un
pārliecinājāmies, ka cilvēkam slikti ir cita iemesla dēļ – viņam
paģiras. To nevēlējāmies atbalstīt. Kopumā strādājošie nav
iebilduši. Galvenokārt sūdzas tie, kas grib mazāk strādāt un vairāk
saņemt. 

Bija posms, kad cilvēki uz vadību bija dusmīgi, bet tagad
pārsvarā ne viens vien, arī ilggadējie darbinieki, saka paldies, ka
uzņēmums nebankrotē, bet attīstās. Strādājošo noskaņu raksturo tas,
ka vīri, kuri pēdējos gados izvēlējās naudīgāku darbu celtniecībā,
tagad gatavi nākt atpakaļ, sakot, ka atalgojums ir pietiekami
adekvāts. Maz, bet bija darbinieki, kas devās strādāt uz ārzemēm un
tagad ir atpakaļ. Viņi sapratuši, ka, strādājot tikpat ilgas darba
stundas – no pulksten astoņiem rītā līdz pusdeviņiem vakarā, kā
viņi to darījuši ārzemēs, arī šeit var nopelnīt to pašu. Par
cilvēkiem runājot, jāteic, ka uzņēmums ir sakārtots pašu darbinieku
rokām. Divas, pat trīs reizes gadā rīkojam sestdienas talkas. Arī
darba apstākļi tagad ir patīkami. Ražotnes sakārtošanu sākām ar
gājēju celiņa izbūvi, ģērbtuvēm un tualetēm.

Administratīvo ēku atšķirībā no citiem remontējāt pēdējo.
 

Kopumā uzņēmuma attīstībā ieguldīti divi miljoni lati. Ir
jauns cehs, kur savulaik ar zābakiem vajadzēja pārvietoties, tagad
var iet kurpēs. Ir jaunas keramikas apdedzināšanas krāsnis,
ražošanas līnija. 

Uzņēmumam pašlaik nav parādu valsts budžetam, nav neviena
kredīta. Šāda situācija ir retā uzņēmumā. Bet tas ir pārējās
uzņēmējdarbības dēļ, kuras rezultātā arī pilsētai piesaistīti
investori. Kad Jelgavas pierobežā, Cenu pagastā, atradu saimnieku
ādu fabrikas «Kosmoss» teritorijai, kur tagad ir noliktavas,
iegūtos līdzekļus ieguldīju rūpnīcas uzlabošanā un RAF iegādē.
Nenormāli izdemolēto īpašumu puslīdz sakārtoju, kopā ar pašvaldību
un Latvijas Mašīnbūves asociāciju piedalījāmies pasākumos, kuru
rezultātā izveidojās attiecības ar Maskavas valdību. Nav žēl, ka
šis projekts neattīstās RAF teritorijā, bet arī tai piesaistīju
spējīgu biznesa parku attīstīšanas uzņēmumu. Iegūto naudu atkal
ieguldīju gan keramikas uzņēmumā, gan citu saistību dzēšanai.