16.2 °C, 4 m/s, 84.9 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāStabilizējas komercdarbības aktivitātes rādītāji
Stabilizējas komercdarbības aktivitātes rādītāji
11/03/2008

Latvijā turpinās komercdarbības aktivitātes rādītāju stabilizācija, liecina SIA “Lursoft” un Uzņēmumu reģistra (UR) veiktais pētījums.

Latvijā turpinās komercdarbības aktivitātes rādītāju
stabilizācija, liecina SIA “Lursoft” un Uzņēmumu reģistra (UR)
veiktais pētījums.

Pētījums, kurā analizēta komercdarbības rādītāju statistika par
2008.gada pirmajiem diviem mēnešiem un izvērtētas ekonomiskās
attīstības tendences, liecina, ka šā gada pirmajos divos mēnešos
nodibināts par 1% mazāk komercsabiedrību nekā analogā laika posmā
pērn.

Šī gada pirmajos mēnešos valstī turpinājās vairāku
komercdarbības aktivitātes rādītāju stabilizācija, kas sākās jau
pagājušā gadā, nomainot vairākus gadus ilgstošo straujo pieaugumu
tempus.

Šajā periodā ir reģistrētas 2576 jaunas komercsabiedrības un
uzņēmumi, kas ir mazāk nekā pērn pirmajos divos mēnešos – 2597.
Līdz ar to var uzskatīt, ka apstājies straujais jaunu uzņēmumu
dibināšanas process, lielāko skaitu sasniedzot pērn, kad tika
nodibināts vislielākais jauno uzņēmumu skaits pēdējos 13 gadu
laikā.

Kā teikts pētījumā, Latvijas nodokļu politikas konkurētspēja
Eiropas Savienības (ES) valstu starpā, ES finansējuma un tirgus
pieejamība, politiskā stabilitāte attiecībā uz komercdarbības
regulējumu ir tie faktori, kas ļāvuši pēdējos gados arvien vairāk
cilvēkiem iesaistīties komercdarbībā.

Būtisks faktors ir arī UR aktivitātes normatīvo aktu
skaidrošanā, birokrātisko šķēršļu samazināšanā un reģistrācijas
procesa vienkāršošanā un caurspīdīgumā.

Latvijā spēkā esošie normatīvie akti jau vairākus gadus paredz
iespēju nodibināt komersantus pat četru stundu laikā un maksimālais
pieteikumu izskatīšanas termiņš ir trīs dienas, kas ir vieni no
labākajiem rādītājiem pasaulē. Pēdējos mēnešos ieviestā UR prakse
attiecībā uz vienas personas dibinātām sabiedrībām ļauj
piereģistrēt uzņēmumu nekavējoties jeb “vienā atnākšanas reizē” uz
iestādi.

Iesniegto dokumentu virzībai UR lietvedībā ir iespējams sekot,
izmantojot UR mājas lapu internetā.

Kopš 2006.gada 1.jūlija atsevišķos gadījumos ir iespējams
reģistrēt komercsabiedrību un apliecināt parakstus pašā UR, nevis
pie zvērināta notāra, kas ievērojami samazina kopējo reģistrācijas
procesa laiku un līdz ar to arī izmaksas, kā arī padara procesu
daudz drošāku, jo izslēgti procesa starpnieki. Šo pakalpojumu
deviņu mēnešu laikā izmantojušas vairāk 12 800 personas – gandrīz
katrā otrā gadījumā, kad tiek dibināti individuālie komersanti un
viendibinātāju SIA.

Kā norāda “Lursoft” un UR, šogad paredzēts ieviest caur
internetu aizpildāmas veidlapas, lai, ierodoties UR, visa
nepieciešamā informācija jau būtu sagatavota, kā arī atļaut
elektronisku reģistrāciju.

“Lursoft” pētījumā konstatēts, ka, izmantojot komercķīlu kā
kredīta nodrošinājuma mehānismu, valstī stabilizējies arī
kreditēšanas pieauguma temps, kas kopš Komercķīlu reģistra
ieviešanas visu laiku ir pieaudzis.

Šī gada divos mēnešos noslēgti 3266 komercķīlas līgumi par
kopējo maksimālo prasījumu summu 2,03 miljardi latu. 2008.gada
pirmajos mēnešos darījumu skaita ziņā pieaugums pret analoģisku
periodu iepriekšējā gadā ir par 5,9% mazāks.

Salīdzinot kopējās nodrošinājuma maksimālās prasījuma summas ar
pagājušā gada diviem mēnešiem, pieaugums ir bijis 41%, kas, lai ir
liels pieaugums, nav vairs tik straujš kā iepriekš. Vairākus
iepriekšējos gadus līdzīgā periodā tas pārsniedzis pat 90%.

Tas liecina, ka, iespējams, darījumos ar komercķīlu ir sasniegts
zināms tirgus piesātinājums, jo liela daļa personas, kam šis
darījumu slēgšanas veids ir bijis nepieciešams, jau ir darījumus
noslēgušas, un šobrīd pilda saistības par paņemtajiem kredītiem,
bet jaunas saistības vairumā gadījumu neuzņemas, kamēr nav
nokārtotas iepriekšējās. Tāpat šo procesu ietekmē arī valsts
uzliktie kreditēšanas ierobežojumi.

Komercķīla arvien biežāk tiek izmantota sadzīves kreditēšanai –
arvien vairāk līzinga darījumi tiek nodrošināti ar komercķīlu.
Turklāt šo patēriņa kredīta mehānismu īpaši neietekmē Latvijas
Bankas noteiktās kredītlīdzekļu sadārdzināšanas programmas, jo
attiecībā uz līzinga kompānijām normas par obligāto rezervju
palielināšanu nedarbojas.

Tā rezultātā arvien vairāk kredīti tiek ņemti, kārtojot līzinga
darījumus līzinga kompānijās, nevis bankās. Līzinga kompānijas nav
pakļautas kredītiestāžu darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem
un līdz ar to faktiski līzingu kompāniju sniegtie aizdevumi
objektīvi var būt lētāki.

www.LETA.lv