Spītējot salam, šodien, 18. novembrī netrūka jelgavnieku, kas nozīmīgo valsts dzimšanas dienu bija nolēmuši svinēt kopā ar citiem, piedaloties svētku pasākumos pilsētā, tā godam atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. jubileju.
Sintija Čepanone
Rosība Hercoga Jēkaba laukumā un tā apkārtnē sākās jau krietnu laiku pirms vērienīgās uguņošanas – ar latviskām dziesmām, atskatu uz vēsturisko Jelgavu fotogrāfijās, kuras priecēja uz lielā ekrāna, kā arī uguns zīmju veidošanu skvērā pie kultūras nama. Savukārt pilsētas vadība, izrādot cieņu pirmajam Valsts prezidentam, aizdedza svecītes un nolika ziedus pie Čakstes pieminekļa.
Kaut ikviens jelgavnieks un pilsētas viesis tika aicināts aizdegt svecītes savu māju pagalmos, logos, kā arī ielas malās, tās parādījās gausi, toties uguns zīmes, ko tradicionāli veidoja skolu jaunatne, netrūka.
«Prieks un laime – tās ir galvenās sajūtas, aizdedzot svecītes uguns zīmē,» teic 2. pamatskolas meitenes Jeļena, Elīna un Karīna. Viņas neslēpj, ka, neraugoties uz to, ka mācās krievu skolā, ļoti mīl Latviju, jo šeit ir dzimušas, mācījušās un nolēmušas pavadīt arī turpmāko dzīvi. Viņu veidotajā uguns zīmē attēlota puķe, kurā ievīts latviešu tautai raksturīgs ornaments. Meitenes lēš, ka kopumā kompozīcijai izlietotas ap 300 sveces.
Savukārt lielu degoši sirdi ar sarkanbaltsarkanu karodziņu tās centrā veidoja Valsts ģimnāzijas audzēkņi. «Mēs mīlam Latviju! Latvija ir mūsu sirdīs!» ideju «aizdegt» sirdi «iztulko» 12. klases jaunietes Karolīna, Līga, Līna un Elīna. Viņas uguns zīmju veidošanā piedalās jau trešo gadu un stāsta, ka arī šoreiz katrs skolēns bija aicināts atnest vienu svecīti, kuru aizdegt kopējā skolas jauniešu veidotajā uguns zīmē. «Mūs aukstums nebiedē,» apņēmības pilnas ir meitenes.
Jāpiebilst, ka kopumā bija aplūkojamas ap divdesmit lielāku un mazāku uguns zīmju. Tās galvenokārt vēstīja pat Latvijas lielo jubileju – bija veidotas sarkanā un baltā krāsā, auseklīšu, sirds, ziedu formā, kā arī atspoguļoja jubilejas simboliku – skaitli 90 un saukli «Iededzies par Latviju!»
Līdztekus citām svētku norisēm estrādē Hercoga Jēkaba laukumā notika skolu jaunatnes lasījumi «Es rakstu prezidentam» un «Manai Latvijai», bet, lai sasildītos, netrūka tādu, kas ne tikai dzēra karstu tēju, dziedāja un sadziedājās kopā ar kori «Tik un tā», bet arī dejoja kopā ar grupu «Sākums».
Bet vēlāk sekoja krāšņais salūts, kas nevienu neatstāja vienaldzīgu. «Salūts ir fantastisks! Jau vairākus gadus salūtu skatāmies tieši Jelgavā – manuprāt, tas teju vienmēr ir iespaidīgāks nekā Rīgā. Šis gads neapšaubāmi Latvijai īpašs. Tikai mazliet žēl, ka nu visi lielie pasākumi, rīkoti par godu valsts 90 gadu jubilejai, ir izskanējuši – nu būs jāatgriežas realitātē. Mazliet skumji – kā vienmēr pēc svētkiem,» savas izjūtas vārdos cenšas ietērpt Lagutinu ģimene.
Salūtu vēroja cilvēku tūkstoši, bet mirkli pēc tā izskaņas gaismās iedegās arī Jelgavas pils – par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem līdz valsts svētkiem izdevies mirdzumu atdot arī pils fasādei, kas acīm paredzas, iebraucot no Rīgas puses.
FOTO: Ivars Veiliņš