Rīts trauksmaini sācies Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā – otrās mācību stundas laikā skolā ieslēdzās dūmu detektora signalizācija, atskanēja trīs zvani un skolēni un darbinieki steidzās pamest skolu. Par laimi, šī bija mācību trauksme, lai pārbaudītu, cik ātri iespējams atbrīvot skolu nelaimes gadījumā. Iestāde tika atstāta nepilnās piecās minūtēs.
Ritma Gaidamoviča
Evakuācijas mācības skolās jāveic katru gadu, lai pārbaudītu, cik ātrā laikā iespējams atbrīvot skolu no cilvēkiem. Šodien tādas mācību trauksme bija Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā. Skolas direktores vietniece saimnieciskajā darbā un atbildīgā par ugunsdrošību Ilze Miezīte stāsta, ka šodien skolēni, skolotāji un pārējie darbinieki skolu pametuši nepilnās piecās minūtēs, taču tas neesot īsti labs rādītājs. «Iepriekšējā mācību trauksmē mums izdevās skolu atbrīvot apmēram trīs minūtēs. Būtu labi, ja evakuēties izdotos, ilgākais, četrās minūtēs, vajadzētu vēl ātrāk,» tā I.Miezīte.
Lai inscenētu negadījumu, skolas datorklasē tika aizdegti egļu zari, kas izraisīja dūmus, un ieslēdzās dūmu detektora signalizācija. Pēc tā dežurante trīs reizes nospieda zvanu un par notikušo informēja skolas administrāciju. Skolēni, izdzirdot zvanu, kopā ar skolotājiem pameta klases un devās laukā pa kādu no piecām skolas izejām – caur ēdnīcu, pa parādes durvīm, rezerves trepēm un divām sētas durvīm. «Katra klase ir saņēmusi instruktāžu, kā rīkoties šādos gadījumos, skolēni ir iepazīstināti ar evakuācijas kārtību, katrā stāvā iecelti atbildīgie skolotāji, kuri pārbauda visas telpas, lai pārliecinātos, ka tiešām neviens nepaliek skolā. Taču, neskatoties uz to, pamanījām divas kļūdas. Viena no tām – daļa skolēnu skrien uz garderobi pēc drēbēm, taču tā nedrīkst, jo mūsu mazajā garderobē veidojas drūzmēšanās. Otra kļūda – kad skolēni un skolotāji iznāca laukā, ne visi atzīmējās žurnālā un datus nodeva sekretārei, kura apkopo informāciju par skolēniem un darbiniekiem, lai pārliecinātos, ka skolu ir pametuši visi,» tā I.Miezīte. Jāpiebilst, ka Spīdolas ģimnāzijā mācās nedaudz vairāk kā 400 skolēni, kurus skolo ap 40 pedagogu.
Jāteic gan, ka skolēnu vidū panika nevaldīja. Skolēni atzīst, ka pieraduši pie šādām mācībām, ir saņēmuši instruktāžu un zina, kas jādara, ja gadītos nelaime. «Mums katru gadu notiek līdzīgas pārbaudes – mēs jau esam pieraduši un vairs īsti neticam, ka kaut kas atgadījies. Vienkārši, izdzirdot šādu zvanu, paņemam mantas, sekojam skolotājam un dodamies ārā no skolas,» tā 12. klases skolnieks Deivids Cjukša. Arī skolniece Ņina Ivanova apliecina, ka klasē nav bijusi panika. Katrs zinājis, ko darīt, un sekojis skolotājam. Tikai no dažiem puišiem ārpus skolas bija dzirdams: «Kāpēc tas nenotika latviešu valodas stundā, man nebūtu jāatbild tas mājas darbs…»
Foto: Ivars Veiliņš