2.7 °C, 7 m/s, 88.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāSpīdolas ģimnāzija «evakuējas» nepilnās piecās minūtēs
Spīdolas ģimnāzija «evakuējas» nepilnās piecās minūtēs
20/10/2011

Rīts trauksmaini sācies Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā – otrās mācību stundas laikā skolā ieslēdzās dūmu detektora signalizācija, atskanēja trīs zvani un skolēni un darbinieki steidzās pamest skolu. Par laimi, šī bija mācību trauksme, lai pārbaudītu, cik ātri iespējams atbrīvot skolu nelaimes gadījumā. Iestāde tika atstāta nepilnās piecās minūtēs.

Ritma Gaidamoviča

Rīts trauksmaini sācies Jelgavas
Spīdolas ģimnāzijā – otrās mācību stundas laikā skolā ieslēdzās
dūmu detektora signalizācija, atskanēja trīs zvani un skolēni un
darbinieki steidzās pamest skolu. Par laimi, šī bija mācību
trauksme, lai pārbaudītu, cik ātri iespējams atbrīvot skolu
nelaimes gadījumā. Iestāde tika atstāta nepilnās piecās
minūtēs.

Evakuācijas mācības skolās jāveic katru
gadu, lai pārbaudītu, cik ātrā laikā iespējams atbrīvot skolu no
cilvēkiem. Šodien tādas mācību trauksme bija Jelgavas Spīdolas
ģimnāzijā. Skolas direktores vietniece saimnieciskajā darbā un
atbildīgā par ugunsdrošību Ilze Miezīte stāsta, ka šodien skolēni,
skolotāji un pārējie darbinieki skolu pametuši nepilnās piecās
minūtēs, taču tas neesot īsti labs rādītājs. «Iepriekšējā mācību
trauksmē mums izdevās skolu atbrīvot apmēram trīs minūtēs. Būtu
labi, ja evakuēties izdotos, ilgākais, četrās minūtēs, vajadzētu
vēl ātrāk,» tā I.Miezīte.

Lai inscenētu negadījumu, skolas
datorklasē tika aizdegti egļu zari, kas izraisīja dūmus, un
ieslēdzās dūmu detektora signalizācija. Pēc tā dežurante trīs
reizes nospieda zvanu un par notikušo informēja skolas
administrāciju. Skolēni, izdzirdot zvanu, kopā ar skolotājiem
pameta klases un devās laukā pa kādu no piecām skolas izejām – caur
ēdnīcu, pa parādes durvīm, rezerves trepēm un divām sētas durvīm.
«Katra klase ir saņēmusi instruktāžu, kā rīkoties šādos gadījumos,
skolēni ir iepazīstināti ar evakuācijas kārtību, katrā stāvā
iecelti atbildīgie skolotāji, kuri pārbauda visas telpas, lai
pārliecinātos, ka tiešām neviens nepaliek skolā. Taču, neskatoties
uz to, pamanījām divas kļūdas. Viena no tām – daļa skolēnu skrien
uz garderobi pēc drēbēm, taču tā nedrīkst, jo mūsu mazajā garderobē
veidojas drūzmēšanās. Otra kļūda – kad skolēni un skolotāji iznāca
laukā, ne visi atzīmējās žurnālā un datus nodeva sekretārei, kura
apkopo informāciju par skolēniem un darbiniekiem, lai
pārliecinātos, ka skolu ir pametuši visi,» tā I.Miezīte.
Jāpiebilst, ka Spīdolas ģimnāzijā mācās nedaudz vairāk kā 400
skolēni, kurus skolo ap 40 pedagogu.

Jāteic gan, ka skolēnu vidū panika
nevaldīja. Skolēni atzīst, ka pieraduši pie šādām mācībām, ir
saņēmuši instruktāžu un zina, kas jādara, ja gadītos nelaime. «Mums
katru gadu notiek līdzīgas pārbaudes – mēs jau esam pieraduši un
vairs īsti neticam, ka kaut kas atgadījies. Vienkārši, izdzirdot
šādu zvanu, paņemam mantas, sekojam skolotājam un dodamies ārā no
skolas,» tā 12. klases skolnieks Deivids Cjukša. Arī skolniece Ņina
Ivanova apliecina, ka klasē nav bijusi panika. Katrs zinājis, ko
darīt, un sekojis skolotājam. Tikai no dažiem puišiem ārpus skolas
bija dzirdams: «Kāpēc tas nenotika latviešu valodas stundā, man
nebūtu jāatbild tas mājas darbs…»

Foto: Ivars Veiliņš