8.9 °C, 8.3 m/s, 92.1 %

Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvs

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsVideo«Spīdolā» iemācās būt brīviem, patstāvīgiem un uzņēmīgiem (+Video)
«Spīdolā» iemācās būt brīviem, patstāvīgiem un uzņēmīgiem (+Video)
24/10/2015

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija sestdien atzīmē savu 25. pastāvēšanas jubileju – skola tika dibināta 1990. gadā, iemiesojot tolaik ļoti valstij un tautai aktuālo ideju par brīvību. Tieši brīvība ir viena no šo skolu raksturojošām vērtībām, ko uzsver gan skolas dibinātāji, gan vadība un pedagogi, gan skolas absolventi – tieši būt brīviem, patstāvīgiem, uzdrošināties viņi iemācījušies Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.

Ilze Knusle-Jankevica

Jelgavas Spīdolas ģimnāzija sestdien atzīmē savu 25.
pastāvēšanas jubileju – skola tika dibināta 1990. gadā, iemiesojot
tolaik ļoti valstij un tautai aktuālo ideju par brīvību. Tieši
brīvība ir viena no šo skolu raksturojošām vērtībām, ko uzsver gan
skolas dibinātāji, gan vadība un pedagogi, gan skolas absolventi –
tieši būt brīviem, patstāvīgiem, uzdrošināties viņi iemācījušies
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.

Spīdolas ģimnāzijas jubileja sākās ar svecīšu aizdegšanu un
kopīgu skolas himnas dziedāšanu pie Lāčplēša pieminekļa fragmenta
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pagalmā. Pēc tam
interesenti pulcējās muzejā uz nelielu vēstures stundu, kurā bija
iespējams apskatīties videofragmentus no skolas pirmsākumiem un
paklausīties, ko par šo projektu domā cilvēki, kas bija klāt pie
skolas dibināšanas.

Toreizējais Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes
priekšsēdētājs Jānis Bunkšs spriež, ka Spīdolas skolas dibināšanas
Latvijas neatkarības atgūšanas priekšvakarā bija iespējama,
pateicoties revolucionārajam romantismam, jo tas bija sava veida
protests pret Padomju Savienības sistēmu, turklāt bijis arī liels
kārdinājums vairāk iepazīt rietumu kultūru. Viņš uzsver, ka ar
ideju par skolas izveidi saslimis bija tās dibinātājs un agrākais
direktors vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš spēja ar šo ideju
aizdedzināt arī deputātus.

Jelgavas Spīdolas skolas izveide nav iedomājama bez Latvijas
Kultūras fonda atbalsta, kas atbalstījis skolu finansiāli pirmajos
tās pastāvēšanas mēnešos un sagādājis skolai unikālu bibliotēku.
Toreizējā fonda vadītāja Ramonda Umblija norāda, ka, dibinot
Spīdolas skolu Jelgavā, bija iecere, ka šādas skolas drīzumā tiks
izveidotas arī citviet Latvijā. Skolas, kurās tiek likts uzsvars uz
klasiskajām valodām, kurās skolēniem iemāca prasmi domāt un vēl
citas prasmes, kas nav aprakstītas grāmatās, bet ko var parādīt
skolotāji. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza
norāda, ka toreizējās idejas Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā ir
joprojām: pedagogu radošums, biedrība skolai, pilsētai un valstij,
uzņēmējdarbības, pētniecības, analītisko prasmju attīstīšana
skolēnos.

Ja pirmais Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 1. septembris notika
kultūras namā, kur sākotnēji arī notika stundas, tad tagad gandrīz
visi skolai nozīmīgi pasākumi notiek muzejā. «Pateicoties Spīdolas
skolai, Academia Petrina uztur savu mācību iestādes garu,» sakot
paldies par sadarbību, norādīja muzeja direktores vietniece Marija
Kaupere. Skolu jubilejā sveica arī cits sadarbības partneris
uzņēmuma «Signum» vadītājs Vitālijs Upenieks. «Reiz man piezvanīja
no Spīdolas skolas un jautāja, vai var apmeklēt mūsu ražotni.
Piekritu, bet liels bija mans pārsteigums, kad apmeklējuma laikā
man sāka uzdot jautājumus, kā motivējam darbiniekus, kā organizējam
darbu vai kā tik ilgi spējam noturēties tirgū. Tad es sapratu, ka
šajā skolā uz lietām raugās citādāk nekā lielākā daļa sabiedrības,»
atceras uzņēmējs.

Skolas direktore Ilze Vilkārse īpašu paldies teica skolotājām,
kuras skolā strādā no pirmās dienas – Dzintrai Liepiņai, Litai
Vēverei, Juzefai Blumbergai un Intai Jorniņai. Pēc tam direktore
kopā ar pirmajiem diviem direktoriem A.Tomašūnu un Gunāru Kurloviču
skolas karoga kātā iedzina sudraba naglu. «Ir tāda tradīcija karoga
kātā iedzīt naglu, ja ir kāds piemiņas pasākums, apaļa jubileja,»
paskaidroja A.Tomašūns.

Pasākums turpinājās skolā, kur bijušie darbinieki un audzēkņi
varēja satikties, aprunāties, atcerēties stundas. Vakars noslēdzās
kultūras namā ar uzrunām, kliņģeri un priekšnesumiem.

Foto: Raitis Supe
Video: Māris Martinsons