Jelgavas Spīdolas ģimnāzija sestdien atzīmē savu 25. pastāvēšanas jubileju – skola tika dibināta 1990. gadā, iemiesojot tolaik ļoti valstij un tautai aktuālo ideju par brīvību. Tieši brīvība ir viena no šo skolu raksturojošām vērtībām, ko uzsver gan skolas dibinātāji, gan vadība un pedagogi, gan skolas absolventi – tieši būt brīviem, patstāvīgiem, uzdrošināties viņi iemācījušies Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā.
Ilze Knusle-Jankevica
Spīdolas ģimnāzijas jubileja sākās ar svecīšu aizdegšanu un kopīgu skolas himnas dziedāšanu pie Lāčplēša pieminekļa fragmenta Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja pagalmā. Pēc tam interesenti pulcējās muzejā uz nelielu vēstures stundu, kurā bija iespējams apskatīties videofragmentus no skolas pirmsākumiem un paklausīties, ko par šo projektu domā cilvēki, kas bija klāt pie skolas dibināšanas.
Toreizējais Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs Jānis Bunkšs spriež, ka Spīdolas skolas dibināšanas Latvijas neatkarības atgūšanas priekšvakarā bija iespējama, pateicoties revolucionārajam romantismam, jo tas bija sava veida protests pret Padomju Savienības sistēmu, turklāt bijis arī liels kārdinājums vairāk iepazīt rietumu kultūru. Viņš uzsver, ka ar ideju par skolas izveidi saslimis bija tās dibinātājs un agrākais direktors vēsturnieks Andris Tomašūns, kurš spēja ar šo ideju aizdedzināt arī deputātus.
Jelgavas Spīdolas skolas izveide nav iedomājama bez Latvijas Kultūras fonda atbalsta, kas atbalstījis skolu finansiāli pirmajos tās pastāvēšanas mēnešos un sagādājis skolai unikālu bibliotēku. Toreizējā fonda vadītāja Ramonda Umblija norāda, ka, dibinot Spīdolas skolu Jelgavā, bija iecere, ka šādas skolas drīzumā tiks izveidotas arī citviet Latvijā. Skolas, kurās tiek likts uzsvars uz klasiskajām valodām, kurās skolēniem iemāca prasmi domāt un vēl citas prasmes, kas nav aprakstītas grāmatās, bet ko var parādīt skolotāji. Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza norāda, ka toreizējās idejas Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā ir joprojām: pedagogu radošums, biedrība skolai, pilsētai un valstij, uzņēmējdarbības, pētniecības, analītisko prasmju attīstīšana skolēnos.
Ja pirmais Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 1. septembris notika kultūras namā, kur sākotnēji arī notika stundas, tad tagad gandrīz visi skolai nozīmīgi pasākumi notiek muzejā. «Pateicoties Spīdolas skolai, Academia Petrina uztur savu mācību iestādes garu,» sakot paldies par sadarbību, norādīja muzeja direktores vietniece Marija Kaupere. Skolu jubilejā sveica arī cits sadarbības partneris uzņēmuma «Signum» vadītājs Vitālijs Upenieks. «Reiz man piezvanīja no Spīdolas skolas un jautāja, vai var apmeklēt mūsu ražotni. Piekritu, bet liels bija mans pārsteigums, kad apmeklējuma laikā man sāka uzdot jautājumus, kā motivējam darbiniekus, kā organizējam darbu vai kā tik ilgi spējam noturēties tirgū. Tad es sapratu, ka šajā skolā uz lietām raugās citādāk nekā lielākā daļa sabiedrības,» atceras uzņēmējs.
Skolas direktore Ilze Vilkārse īpašu paldies teica skolotājām, kuras skolā strādā no pirmās dienas – Dzintrai Liepiņai, Litai Vēverei, Juzefai Blumbergai un Intai Jorniņai. Pēc tam direktore kopā ar pirmajiem diviem direktoriem A.Tomašūnu un Gunāru Kurloviču skolas karoga kātā iedzina sudraba naglu. «Ir tāda tradīcija karoga kātā iedzīt naglu, ja ir kāds piemiņas pasākums, apaļa jubileja,» paskaidroja A.Tomašūns.
Pasākums turpinājās skolā, kur bijušie darbinieki un audzēkņi varēja satikties, aprunāties, atcerēties stundas. Vakars noslēdzās kultūras namā ar uzrunām, kliņģeri un priekšnesumiem.
Foto: Raitis Supe Video: Māris Martinsons