Pilsētā

Sintija Čepanone

Specializētā transporta pakalpojumus bez maksas personām ar
īpašām vajadzībām pašvaldība nodrošina kopš 2005. gada. Pirmajā
gadā šādu iespēju izmantoja 67 invalīdi, taču pērn cilvēkiem ar
kustību traucējumiem pielāgoto «busiņu» izmantojuši jau 182. «Tas
apliecina, ka Jelgavā invalīdi ir aktīvi – viņi nesēž mājās, bet
gan dara, meklē iespējas, kā pilnveidoties, un šāds pielāgots
transports ir reāla iespēja viņiem palīdzēt integrēties
sabiedrībā,» uz pakalpojuma aktualitāti norāda Sociālo lietu
pārvaldes Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja Irina
Bančuka. 

Prioritāte – veselība

Specializētā transporta pakalpojuma mērķis ir palīdzēt
personām ar kustību traucējumiem nokļūt vajadzīgajā vietā, kā arī
veicināt šo personu pilnvērtīgu funkcionēšanu un iekļaušanos
sabiedrībā. Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne akcentē,
ka prioritāte neapšaubāmi ir veselība, tādēļ priekšroka izmantot
specializēto transportu ir cilvēkiem un viņu pavadoņiem, kuriem
nepieciešams nokļūt pie speciālistiem uz konsultācijām, procedūrām,
rehabilitācijas iestādēm, turklāt visā Latvijā. Taču mūsu pilsētas
invalīdiem tiek piedāvāta arī iespēja apmeklēt mācības, dažādus
kultūras pasākumus, doties ekskursijās. Kopš pagājušā gada
specializētais «busiņš» uz skolu un atpakaļ nogādā arī bērnus,
kuriem ir kustību traucējumi. 

«Pieredze ir apliecinājusi, ka, piedāvājot šādu pakalpojumu,
mums ir iespēja būtiski uzlabot cilvēku ar kustību traucējumiem
dzīves kvalitāti, atvieglot viņu ikdienu. Piemēram, hroniskas nieru
mazspējas slimniekiem trīs reizes nedēļā jānokļūst uz procedūrām
Zemgales veselības centrā. Tā ir ļoti smaga diagnoze, un šādiem
cilvēkiem būtisks atspaids ir īpaši pielāgotais transportlīdzeklis,
kas viņus nogādā uz procedūrām un atpakaļ,» paskaidro
I.Bančuka. 

Bieži vien speciālā transporta pakalpojumus izmanto personas,
kurām ir nepieciešams veikt pasūtījumu vai saņemt tehniskos
palīglīdzekļus.

Saskaņā ar esošo kārtību tehniskie palīglīdzekļi Tehnisko
palīglīdzekļu centrā vai tā filiālēs izsniedzami tikai personiski,
izņemot gadījumus, kad tehnisko palīglīdzekli var saņemt pilnvarotā
persona vai likumiskais pārstāvis, uzrādot atbilstošu
dokumentu.

I.Bančuka arī uzsver – lai atvieglotu pašvaldības
iedzīvotājiem nodrošinājumu ar tehniskajiem palīglīdzekļiem, ir
panākta mutiska vienošanas starp Sociālo lietu pārvaldi un Tehnisko
palīglīdzekļu centra Dobeles filiāli par izbraukumiem uz Jelgavu –
nu reizi mēnesī iedzīvotājiem ir iespēja saņemt tehniskos
palīglīdzekļus, kā arī speciālistu konsultācijas Jelgavas Sociālo
lietu pārvaldes telpās.

Izmantotāju skaits aug

Lai šo specializēto transportlīdzekli izmantotu, pieprasot to
pirmo reizi, Sociālo lietu pārvaldē jāvēršas ar iesniegumu un
noteiktiem dokumentiem. Pakalpojumu pieprasot atkārtoti, pietiek ar
telefonzvanu. Pagājušajā gadā kopumā specializētais «busiņš»
pieprasīts 728 reizes – 2005. gadā to izmantojuši 115 reizes. «Tas
vien apliecina, ka šāds pakalpojums ir nepieciešams un cilvēki, kam
tas paredzēts, labprāt to izmanto – katru gadu arvien vairāk,»
Sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja, vērtējot pakalpojuma
aktualitāti, norāda, ka 2008. gadā 98 reizes jeb 13 procentos
gadījumu invalīdiem pielāgotais «busiņš» bijis vajadzīgs, lai
apmeklētu kādu veselības aprūpes iestādi, 21 procentā gadījumu tas
pieprasīts, lai bērnus invalīdus nogādātu uz mācībām, savukārt 20
procentos to izmantojuši, lai nokļūtu uz hemodialīzes procedūrām.
 

«Protams, budžeta iespējas ir tādas, kādas tās ir. Pagaidām
vēl grūti pateikt, cik daudz līdzekļu šī pakalpojuma nodrošināšanai
varēsim atvēlēt šajā gadā, taču pērn tie bija 24 000 latu,» atklāj
Sociālo lietu pārvaldes vadītāja. Un I.Bančuka papildina, ka arī
līdz šim, veidojot specializētā transportlīdzekļa maršrutu, domāts,
kā ieekonomēt līdzekļus, lai šo pakalpojumu varētu saņemt visi, kam
tas nepieciešams. «Mums ir jādomā, kā racionālāk izmantot šim
mērķim atvēlētos pašvaldības līdzekļus, tādēļ, piemēram, ja cilvēks
specializēto transportu piesaka braucienam uz Rīgu, skatāmies –
varbūt to iespējams apvienot, un piedāvājam uz Rīgu doties nākamajā
dienā, kad brauks vēl kāds cilvēks. Līdz šim mums lielākoties ir
izdevies rast visiem izdevīgu risinājumu,» tā I.Bančuka.

Invalīdi kļūst 

aktīvāki

Pašlaik specializētā transporta pakalpojumus personām ar
īpašām vajadzībām nodrošina IK «Maksims Galkins», kas izsludinātajā
cenu aptaujā piedāvāja izdevīgāko maksu gan par nobraukto
kilometru, gan dīkstāves stundu. 

Pirmajā gadā šim mērķim izmantots pašu pielāgots
mikroautobuss, taču nu cilvēkiem ar kustību traucējumiem ir iespēja
izmantot rūpnieciski pielāgotu «busiņu». Tiesa gan – ar mehāniski
izbīdāmu pandusu jeb uzbrauktuvi. Šoferis Konstantīns Galkins
atceras – gadījies, ka automātiskais panduss ir pievīlis, tieši
tāpēc lielāka uzticība ir mehāniskajam. «Protams, tas prasa papildu
pūles, taču pie tā jau esmu pieradis,» teic K.Galkins, kuru ne
viens vien invalīds raksturo kā ļoti atsaucīgu un izpalīdzīgu
šoferi. Proti, viņa pienākums ir vien nogādāt cilvēku ar īpašām
vajadzībām un viņa pavadoni noteiktā vietā, taču nereti viņš pats
palīdz gan iekļūt «busiņā», gan tajā iekārtoties. Pavisam ērti
mikroautobusā satilpst četri ratiņkrēsli, taču, ja pasažieru ir
vairāk, viņi tiek pārsēdināti krēslos, bet ratiņkrēsli transportēti
saliektā veidā. Arī Konstantīns paslavē Jelgavas invalīdus, kuri ar
katru gadu kļūst aizvien drošāki, pārliecinātāki par sevi, labprāt
arī mācās. «Viņus nākas pārvadāt aizvien biežāk – pērn taču mājās
vedu mūsu paraolimpiešus ar medaļām! Arī uz ielas aizvien biežāk
var redzēt cilvēkus ratiņkrēslā, un ir liels prieks, ka viņi kļūst
aktīvāki un aktīvāki,» tā šoferis.

Ar sabiedrisko 

transportu – grūtāk 

Invalīdu biedrības «Ēdelveiss» priekšsēdētājs Vadims Račiks
vērtē, ka ikdienā specializētais transportlīdzeklis ir vērā ņemams
atspaids, turklāt līdz šim ne reizi atteikumu nav saņēmis. «Tā ir
ļoti laba sajūta, ka zini – ja ir tāda vajadzība, tu nokļūsi tur,
kur nepieciešams. Protams, kad vien tas iespējams, braucu pats,
taču dažkārt laika apstākļi to neļauj, piemēram, kad stipri līst
vai ir sasnidzis,» teic Vadims, kurš sadarbībā ar Sociālo lietu
pārvaldi biedrībai organizējis arī ekskursijas un kultūras pasākumu
apmeklēšanu. Pats šo transportu izmantojis, piemēram, kad braucis
uz reitterapijas nodarbībām Jaunķemeros vai pie citiem
speciālistiem. Dažkārt arī uz biroju Pasta ielā 44. Viņš teic, ka
gadās izmantot arī draugu palīdzību un palūgt, lai viņi kaut kur
nogādā ar savu mašīnu. «Kaut arī situācija sabiedriskajā transportā
kopš 2000. gada ir mainījusies, vēl aizvien ar to braukt cilvēkam
ratiņkrēslā ir pagrūti, jo diemžēl šoferi ne vienmēr ir atsaucīgi.
Tomēr uz ielas cilvēku, kas piedāvā palīdzēt pārvarēt kādu šķērsli,
netrūkst,» tā V.Račiks.

Līdzīgu viedokli pauž arī L.Popakule, kura ik dienu ir kopā ar
savu gandrīz desmit gadus veco mazmeitu Anniju Annu. «Dzīvojam
Pulkveža O.Kalpaka ielā, un esmu neizsakāmi pateicīga pašvaldībai
par to, ka no rītiem Annija Anna ar specializēto «busiņu» tiek
aizvesta uz 1. sanatorijas internātpamatskolu un pēc tam atpakaļ.
Ar pilsētas autobusu tas būtu daudzreiz grūtāk – pirmkārt, no
rītiem pasažieru ir tik daudz, ka vēl ratiņkrēslu dabūt autobusā
būtu problemātiski, otrkārt, tagad galā varu tikt viena, bet, lai
brauktu ar sabiedrisko transportu, vajadzētu vēl vismaz vienu
cilvēku, kas ratiņus palīdz iecelt autobusā, jo šoferi nereti
apstājas tā, ka priekšā ir ratiņkrēslam nepārvarama aiza jeb
attālums no pieturas platformas līdz autobusa grīdai. Turklāt ne
jau vienmēr šoferis ir pretimnākošs,» problēmas ieskicē L.Popakule,
paslavējot K.Galkinu, kurš vienmēr izkāpj no mašīnas, lai palīdzētu
tikt galā ar ratiņkrēslu.

Novērtē iespējas

Bērni invalīdi uz skolu bez maksas tiek vesti kopš pagājušā
gada. Sākumā šo pakalpojumu izmantoja pieci bērni, nu – divi. «Es
patiesi nesaprotu, kāpēc vecāki atsakās no šādas iespējas un bērnu
uz skolu ved paši. Jā, varbūt tā priekšrocība ir, ka vienu dienu
var aizvest desmit minūtes vēlāk, ja gadās aizkavēties… Tomēr es
esmu priecīga, ka mūs izvadā – gan fiziski vieglāk, gan arī
materiāli izdevīgāk,» tā Annijas Annas vecmāmiņa. Tiesa gan – līdz
šim specializētais transports izmantots tikai šim mērķim. Viņa
neslēpj, ka cilvēkiem tomēr mazliet trūkst informācijas par šiem
pakalpojumiem. «Cilvēks taču no malas palīdzību lūdz tikai tad, kad
citas iespējas vairs nav. Līdz šim mēs galā esam tikuši saviem
spēkiem, taču esmu dzirdējusi, ka, lai nokļūtu pie speciālistiem,
arī drīkstam lūgt pašvaldības palīdzību,» tā L.Popakule, gan
norādot, ka mēneša beigās Annijai Annai paredzēta nopietna
operācija: «Uz slimnīcu vēl nokļūsim pašu spēkiem, bet atpakaļ gan,
visticamāk, vajadzēs lūgt specializēto transportu. Negribas jau šo
palīdzību izmantot ļaunprātīgi – vien tad, kad patiesi
vajag.»

 

• persona ar kustību traucējumiem iesniedz Jelgavas Sociālo
lietu pārvaldē rakstisku iesniegumu, kurā norāda brauciena mērķi,
datumu, laiku, iespējamo izmantošanas ilgumu, pavadoņa
nepieciešamību;

• pieprasot pakalpojumu pirmoreiz, persona iesniegumam
pievieno šādus dokumentus:

– personu apliecinoša dokumenta kopiju;

– invaliditāti apliecinoša dokumenta (invalīda apliecības)
kopiju vai ģimenes ārsta izziņu, ka ir pārvietošanās
grūtības;

– izziņu par deklarēto dzīvesvietu;

• pieprasot pakalpojumu atkārtoti, nepieciešamās ziņas persona
paziņo pa tālruni 63007523.