Kultūra

Ritma Gaidamoviča

«20 gadi – kolektīvam tas ir
laiks, kurā tas licis sevi pamanīt. Jelgavā mūsu nosaukums jau ir
zināms un skan. Daudz vai maz, tas ir filosofisks jautājums –
cilvēkam tas ir maz, jo tā ir tikai jaunība, bet kolektīvam – grūti
spriest…» tā par deju studiju «Intriga», kas 18. aprīlī pulksten
18 Jelgavas kultūras namā aicina atzīmēt 20. dzimšanas dienu, teic
tās vadītāja Inga Ose.  

««Intriga» ir lielisks kolektīvs, kurā dejo foršas meitenes.
Un tas viss kopā man kā personībai ļoti palīdzējis augt. Man patīk
savs darbs un viss, ko es daru. Esmu ļoti priecīga, ka no rītiem
nav jāceļas un ar nopūtu jāsaka: «Atkal jāiet uz darbu…» Protams,
ir arī grūtie brīži, kad šķiet – nepieciešams brīdis atelpai, bet,
ja man nebūtu šo meiteņu, dzīvē rastos liels tukšums,» tā
I.Ose.

Kolektīvs savu darbību sāka ar meitenēm no vingrošanas skates
1. ģimnāzijā. «Atnāca Inga Raudinga, toreiz Roga, vēroja meiteņu
sniegumu un izvēlējās tās, kuru sniegums viņai iepatikās,
piedāvājot nākt dejot. «Sākumā bijām deju grupa ar noteiktu meiteņu
skaitu, taču šobrīd esam izauguši tik lieli, lai varam saukties par
šova deju studiju, kurā apvienojas aptuveni 100 meitenes vecumā no
sešiem līdz pat 25 gadiem,» stāsta vadītāja. 

Šova un tautas deja 

viena otru papildina

I.Ose spriež, ka cilvēkiem ir dažādas intereses un
temperamenti, tāpēc šova deja līdztekus citiem deju žanriem
vienkārši nevar nebūt. «Jelgavā ir ļoti daudz stipru deju kolektīvu
ne tikai tautas dejās, bet arī mūsu žanrā – šova dejās. Man jau
šķiet, ka Jelgava ir ne tikai studentu, bet arī dejotāju pilsēta.
Arī pie mums nāk izturīgas meitenes, kas cenšas apvienot šova dejas
ar tautiskajām, jo tautiskums un latviskā audzināšana cilvēkiem ir
ļoti svarīga. Esmu pārliecināta, ka jebkura deja viena otru
papildina, jo visām pamatā ir viena bāze – klasika. Tas ir tas, kas
vieno, bet tālāk jau katrs kolektīvs atzarojas. Šīs dejas cita
citai netraucē pastāvēt,» atzīst I.Ose.

Stāsts caur kustību un ritmu

«Deja ir kustība, stāja, ritma izjūta, tas ir izpausmes
līdzeklis, ar kuru vēlos nodot savas emocijas, pārdzīvojumus. Tā
teikt – man ir iespēja caur deju skatītājiem kaut ko pastāstīt.
Jebkura mana horeogrāfija, arī tad, ja tās pamatā nav dziļa doma,
ir tās veidošanas brīža emocijas. Un lielākais gandarījums ir
brīžos, kad redzi – meitenes šo garīgo stāvokli ir uztvērušas.
Jebkurš horeogrāfs vairāk vai mazāk ir neliels egoists, jo caur
audzēkņiem pauž savu iekšējo pasauli, un ir labi, ja dejotāji to
pieņem arī kā savu,» spriež vadītāja. I.Ose pati gan dejo, gan
veido dejas, tāpēc uzskata, ka horeogrāfiju un deju atdalīt nevar,
kaut gan pieļauj, ka horeogrāfijas var veidot arī cilvēks, kurš
nedejo. «Bieži vien mūsdienu dejā skatītājam rodas jautājums, vai
tā vispār ir deja un vai to veidojis dejotājs, jo uz skatuves
notiek lietas, ko pat sapņos nevar iedomāties. Ejot uz klasisko
baletu, mēs zinām, ko sagaidām, bet no laikmetīgās jeb mūsdienu
dejas var sagaidīt visu – pat pārgalvīgākās idejas! Šova dejās
vienmēr jābūt gatavam uz trakām lietām. Man patīk gan dejošana, gan
horeogrāfija, jo emocijas, ko var gūt, esot uz skatuves, nevar
saņemt deju zālē. Skatītāji, iespējams, nemaz neapzinās, cik daudz
enerģijas viņi dod dejotājiem,» piebilst I.Ose. 

Koncertā – sentimentālas atmiņas

Vadītāja stāsta, ka koncertā plānots paskatīties uz «Intrigas»
20 gadiem caur dejām. «Tās būs mūsu mīļākās horeogrāfijas, no kurām
daļai vērtība ir ne tik liela kā šedevram, bet tās ir sentimentālas
atmiņas. Paredzam, ka uz koncertu atnāks bijušās dejotājas, tāpēc
vēlamies sagādāt viņām pārsteigumu – iespēju paskatīties uz savu
deju no malas, pakavēties atmiņās. Koncerta pirmajā daļā uzstāsies
arī dejotājas, kuras var uzskatīt par «Intrigas» kustības
aizsācējām. Otrajā koncerta daļā līdztekus «Intrigas» meitenēm
dejos vieskolektīvi, ar kuriem mums bijusi laba sadarbība – vai nu
šī kolektīva vadītājs savulaik dejojis pie mums, vai arī bijuši
kopīgi projekti,» stāsta vadītāja. 

««Intriga» prot ieintriģēt – labā nozīmē. Ja dzird šī
kolektīva vārdu, tad jau zina, ka tās būs jaukas, smaidīgas
meitenes, koši un interesanti tērpi. Zina arī to, ka priekšnesumos
vienmēr būs kāda odziņa,» smaidot piebilst vadītāja.  

«Mūsu kolektīvs visu laiku rāpjas pa kāpnītēm uz augšu, bet
konkrētus mērķus mēs neizvirzām. Protams, vienmēr vajadzētu domāt
globāli un krietni uz priekšu, bet, lai arī esmu māksliniecisks
cilvēks, esmu reāliste, tāpēc pa tukšo domāt un filosofēt man
nepatīk. Tāpēc varam būt lepni, ka lielu atbalstu mūsu trako ideju
realizēšanā sniedz pilsēta. «Mums palīdz gan Jelgavas pašvaldība,
gan aģentūra «Kultūra». Tas apliecina, ka mēs tiekam novērtēti un
pamanīti. Patiesi lepojamies, ka esam tieši Jelgavas kolektīvs,» tā
vadītāja.