Izglītība

Ritma Gaidamoviča

Ar vairāku speciālistu un
invalīdu ratiņkrēslā piedalīšanos veikts monitorings par Jelgavas
vides pieejamību invalīdiem. Pārbaudītas trīs bankas, divas skolas,
ledus halle, divas viesnīcas un Valsts ieņēmumu dienesta Jelgavas
nodaļa. Jāteic, ka kopumā pilsēta cilvēkam ratiņkrēslā joprojām nav
draudzīga, jo daudzviet nav iespējams iekļūt, bet vietās, kur par
to ir domāts, sliekšņi mēdz būt par augstu vai pandusi par
stāvu. 

 

Monitorings veikts saskaņā ar Jelgavas Sabiedrības
integrācijas programmas 2008. – 2013. gadam rīcības plānu. Tajā
piedalījās Sociālo lietu pārvaldes speciālisti, Sabiedrības
integrācijas biroja vadītāja Rita Vectirāne, pieaicinot Jelgavas
būvvaldes Būvinspekcijas vadītāju Natāliju Ļubinu, sertificētu
vides pieejamības ekspertu Kārli Rūbu, sieviešu invalīdu biedrības
«Zvaigzne» priekšsēdētāju Dzintru Saulkalni un invalīdu biedrības
«Ēdelveiss» priekšsēdētāju Vadimu Račiku.

Pirmā pieturvieta bija «SEB bankas» Jelgavas filiāle. Jāteic,
ka tā invalīdiem ratiņkrēslā teju nav pieejama vispār. Grūtības,
lai iekļūtu pa durvīm, sagādāja jau pirmais pakāpiens – tas ir par
augstu, un ir nepieciešams cilvēks, kurš atver durvis. Nonākot
pirmajā stāvā, tālāk diemžēl ceļš liegts, jo priekšā ir stāvas
kāpnes. Arī zvana pogas, kuru piespiežot varētu pasaukt kādu
palīgā, nav. «SEB bankas» Zemgales reģiona saimnieks Leonīds Birovs
gan komisijai skaidroja, ka šobrīd tiek domāts par pacēlāju un jau
norit izpēte, kādu liftu iegādāties, tā kā drīzumā vismaz līdz
pirmajam stāvam, kur atrodas bankomāti, iekļūt varēs arī
ratiņkrēslā. 

Līdzīga situācija ir arī Jelgavas «Norvik bankas» filiālē, kur
ieiet var tikai, uzkāpjot pa augstām kāpnēm, taču filiāles vadītāja
Gunita Maziņā informē, ka patlaban top projekts, lai drīzumā
ierīkotu braucamo lentu un zvana pogu, ar kuru var izsaukt bankas
darbinieku, lai iedarbina lentu. 

Jau kuro gadu cilvēki ar kustību traucējumiem nevar iekļūt arī
Valsts ieņēmuma dienesta Jelgavas nodaļā – iekšā pa galvenajām
durvīm tiek, taču tālāk ne. Arī zvana pogas nav. Te gan pārbūves
darbi nav iecerēti, labākajā gadījumā nākamgad pie ieejas tikšot
novietots galds, kur uzrakstīt iesniegumu, un zvana poga, lai
izsauktu speciālistu. 

Citādāka situācija ir «Nordea» bankas Jelgavas filiālē, kur
kopā ar Saules aptieku ir izbūvēts panduss, taču arī te ir problēma
– tas ir pārāk stāvs, turklāt bez margām, un cilvēks ratiņkrēslā
tajā tāpat iekļūt nevar. Nedaudz par stāvu uzbrauktuve izbūvēta arī
Jelgavas Ledus hallē un turpat līdzās viesnīcā «Zemgale». Te
situāciju gan labāku vērš tas, ka viesnīcā vienmēr ir reģistrators,
kas cilvēkam ratiņkrēslā var palīdzēt. Turpretim viesnīcā «Jelgava»
ieeja ir liegta. Tiesa, viesnīcas pārstāve min, ka jau nākamajā
gadā paredzēts pārbūvēt viesnīcas vestibilu, ko plānots pielāgot
arī cilvēkiem ratiņkrēslā. Turklāt remonta laikā paredzēts pārbūvēt
arī atsevišķas viesnīcas istabiņas, pielāgojot tās cilvēkiem ar
īpašām vajadzībām. 

Lai arī pilsētā vēl ir pārāk daudz vietu, kur nav domāts par
to, kā ēkā iekļūt klientiem ar īpašām vajadzībām, nevar noliegt, ka
kopumā situācija pamazām uzlabojas. It sevišķi jaunuzbūvētajos vai
rekonstruētajos objektos. K.Rūba atzinīgi vērtē nesen atklāto
darījumu centru «Zemgale», jo tā saimnieki īpaši piedomājuši, lai
arī invalīdi ar kustību traucējumiem varētu iekļūt iestādē – ir gan
pacēlājs, gan lifts, kas dod iespēju nokļūt visos ēkas
stāvos. 

Savukārt Dz.Saulkalne uzslavē vairākus jaunos pilsētas
autobusus «Mercedes», jo tagad tajos var iebraukt arī ar
ratiņkrēslu. Tikai, lai uzzinātu, cikos invalīdu vajadzībām
pielāgotais autobuss dosies maršrutā, nepieciešams piezvanīt SIA
«Jelgavas Autobusu parks» dispečeram. Viņasprāt, ļoti laba
uzbrauktuve ir arī pie pilsētas kultūras nama, kur brauktuvē ir
izveidots horizontāls laukums bez slīpuma, lai cilvēks ratiņkrēslā
var nedaudz apstāties un atpūsties.