Šonedēļ ceturtdien Jelgavas domes deputātiem būs jālemj par šā gada pilsētas budžeta apstiprināšanu – pagājušajā nedēļā darbs pie budžeta projekta noslēdzies domes komitejās. Sagatavotais budžeta projekts šim gadam paredz, ka pašvaldības ieņēmumi būs 56,9 miljonu eiro apmērā, kur apjomīgākie darbi ir satiksmes termināļa infrastruktūras rekonstrukcijas pabeigšana ap dzelzceļa staciju, Lietuvas šosejas posma rekonstrukcijas pabeigšana un divu nozīmīgu projektu aizsākums: Ziemeļu tilta un šķērsojuma un Jelgavas Valsts ģimnāzijas rekonstrukcijas projektēšana.
Kristīne Langenfelde
Kā uzsver Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, pašvaldība strādā saskaņā ar pilsētas devīzi «Jelgava – pilsēta izaugsmei». «Ne velti pirms divām nedēļām pie mums notika Jelgavas pašvaldības un Darba devēju konfederācijas konference, kas bija viens no retajiem pasākumiem ārpus Rīgas Latvijas prezidentūras laikā ES. To apmeklēja ES komisiju pārstāvji, dažādu valstu vēstnieki, ES uzņēmēji, ministriju pārstāvji. Šāds notikums jau vien apstiprina, ka Jelgavas izaugsme ir pietiekami strauja, lai to pamanītu ne tikai Latvijā. Ko nozīmē izaugsme? Tas nozīmē, ka pašvaldība par savu prioritāti izvirza jomas, kas veicina straujāku pilsētas attīstību. Tieši tāpēc lielākā budžeta daļa tiek novirzīta izglītības kvalitātes uzlabošanai Jelgavā – gan bērnu, gan pieaugušo. Tāpat atbalsts paredzēts uzņēmējdarbībai – infrastruktūras labiekārtošanai, lai mēs būtu pievilcīgi uzņēmējiem, kuri izvēlētos šeit atvērt savas ražotnes, radīt darbavietas.»
Šis gads ir īpašs ar to, ka Jelgava svin savu 750 gadu jubileju, un tas atspoguļojas arī pilsētas budžetā. «Finansējums kultūras pasākumiem šogad ir palielināts uz pusi un kopā veido 874 000 eiro, tāpat līdz ar jubilejas gadu būs aktīva sporta dzīve – kopējais budžets sporta pasākumiem ir 469,3 tūkstoši eiro. Jelgavai savs vārds ir jāpopularizē, un jārada mūsu pilsētas atpazīstamība Latvijā un ārvalstīs. To mēs labi varējām redzēt jau pēc aizvadītā Ledus skulptūru festivāla, kad mūsu pilsētā sabrauca viesi no visas Latvijas un kaimiņvalstīm. Taču šogad mūs sagaida vēl virkne citu lielu pasākumu – Pilsētas svētki, grupas «Prāta vētra» koncerts, Smilšu skulptūru festivāls, koru svētki, lielais deju uzvedums un citi. Ir domāts par to, lai pilsētas jubileju jelgavnieki justu visa gada garumā. Līdz ar jubilejas gadu vairāk darba būs arī Pašvaldības policijai, darba apjoms palielinās arī līdz ar jaunu objektu pilsētā – Pasta salu un tur ierīkoto pludmali. Tāpat tūrisma jomā šogad gaidāma virkne pasākumu,» skaidro A.Rāviņš.
909,42 eiro uz vienu iedzīvotāju
Šā gada budžeta ieņēmumi kopā plānoti 56 904 254 eiro apmērā, kas ir 909,42 eiro uz vienu Jelgavas iedzīvotāju. Būtiskāko ieņēmumu daļu veido nodokļu ieņēmumi, kas kopā šogad paredzēti 36 790 764 eiro. Lielākais nodokļu ieņēmums ir no iedzīvotāju ienākumu nodokļa – tie ir 89,7 procenti jeb 32 647 937 eiro, kas ir par 985 501 eiro mazāk nekā 2014. gadā, taču vienlaikus jāuzsver, ka šogad Jelgavai pašvaldību izlīdzināšanas fondā jāiemaksā par miljons eiro mazāk, kas ļauj kompensēt nodokļu ieņēmumu samazinājumu.
Otrs nozīmīgākais nodoklis ir nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ko plānots iekasēt 3 537 060 eiro apmērā. Tā kā šogad nav paredzēts mainīt NĪN maksājuma likmes, pašvaldība savā budžetā šo nodokli plāno iekasēt pagājušā gada līmenī. A.Rāviņš gan piebilst, ka atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem «Atvieglojumu piešķiršana nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem Jelgavas pilsētā» nodokļu atlaides tiek saglabātas iepriekšējā gada līmenī, izņēmums ir vien politiski represētas personas, kurām ar 2015. gadu NĪN atlaide palielināta no 50 līdz 70 procentiem. Tāpat arī azartspēļu nodoklis netiek prognozēts augstāks kā pērn – 256 117 eiro. Patlaban Jelgavā darbojas 13 spēļu zāles ar 316 reģistrētiem spēļu automātiem.
Vēl ieņēmumu sadaļā nenodokļu ieņēmumi paredzēti 335 808 eiro, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem – 1 237 992 eiro. Ļoti būtiska sadaļa ir arī transfertu ieņēmumi jeb ieņēmumi, ko pašvaldība saņem no valsts un citu pašvaldību budžetiem – 10 732 027 eiro, kur lielākā sadaļa ir valsts dotācija pedagogu algām astoņiem mēnešiem – 6,3 miljoni eiro. No valsts dotācija tiek saņemta kā daļējs finansējums māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai, Jelgavas Ledus sporta skolai šorttreka inventāra iegādei, bērnu laukuma izveidei un aktīvās atpūtas zonas izveidei pilsētā. Brīvpusdienu nodrošināšanai 1. – 3. klašu skolēniem valsts maksās 137 429 eiro, mācību literatūras un mācību līdzekļu iegādei – 142 982 eiro, bet profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu finansēšanai – 237 994 eiro.
Lielākie projekti šogad
Šogad pilsētā ir jāpabeidz trīs iesākti vērienīgi projekti. Finansiāli ietilpīgākais no tiem ir «Satiksmes termināla apkalpošanai nepieciešamās ielu infrastruktūras izbūve Jelgavā». Infrastruktūras rekonstrukcijas darbiem ap dzelzceļa staciju jānoslēdzas līdz jūlijam, un šim mērķim šogad paredzēts izlietot vēl 3,1 miljonu eiro. Tāpat ir jāpabeidz Lietuvas šosejas posma no Viskaļu ielas līdz pilsētas robežai asfalta seguma atjaunošana. Tur vēl atlicis uzklāt asfalta virskārtu, kas jāizdara līdz jūnijam, un šim mērķim paredzēti 352,5 tūkstoši eiro. Tāpat jāpabeidz Jelgavas 1. internātpamatskolas rekonstrukcija, kas jāīsteno līdz aprīlim, un darbu pabeigšanai un internāta labiekārtošanai plānotie līdzekļi ir 364,9 tūkstoši eiro.
Kā skaidro A.Rāviņš, vienlaikus ar šo vērienīgo darbu noslēgumu pašvaldība šogad aktīvi strādā pie tā, lai uzsāktu jaunus, ne mazāk vērienīgus, projektus. Nozīmīgākais no tiem ir Ziemeļu tilta un šķērsojuma izbūve pilsētā, kas veidos jaunu pārvadu pār Lielupi. «Šogad plānoti projektēšanas darbi, kam paredzēti 133 tūkstoši eiro.»
Vienlaikus pašvaldība paredz, ka valstī varētu tikt izsludināts projektu pieteikums izglītības jomā, kur mūsu pašvaldība jau strādā, lai varētu iesniegt projektu par Jelgavas Valsts ģimnāzijas pilnīgu rekonstrukciju. «Ja viss noritēs veiksmīgi un mūsu sagatavotais projekts tiks atbalstīts, reāli Valsts ģimnāzijas rekonstrukcija varētu sākties nākamgad. Jāpiebilst, ka šajā projektā pilsēta vēlas sakārtot ne tikai ģimnāzijas ēku, bet arī izbūvēt jaunu stadionu pie skolas,» tā domes priekšsēdētājs.
Divi jauni bērnudārzi
Izglītības jomai, kas ir pilsētas prioritāte, šogad atvēlēti 38,5 procenti no visa budžeta, tas ir, 21 892 189 eiro. A.Rāviņš uzsver, ka šis gads pilsētā izglītības jomā ir zīmīgs ar to, ka tiek atvērti divi jauni pašvaldības bērnudārzi – bērnudārzs «Kāpēcīši» Ganību ielā 66 ar 280 vietām atklāts jau februāra sākumā, bet jauno bērnudārzu Skautu ielā 1a ar 150 vietām paredzēts atklāt maijā. Saprotams, ka arī divu jaunu iestāžu uzturēšana prasīs līdzekļus no pilsētas budžeta. Tā «Kāpēcīšu» darbības nodrošināšanai šogad būs nepieciešams 541 801 eiro, bet Skautu ielas bērnudārza darbības nodrošinājumam un rekonstrukcijas darbu pabeigšanai – 741 797 eiro.
Neraugoties uz to, ka pilsētā tiek atvērti divi jauni bērnudārzi, visiem bērniem nodrošināt vietu pašvaldības dārziņos nav iespējams, tieši tāpēc pašvaldība novērtē privātos bērnudārzus, kas darbojas pilsētā. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldība nodrošina līdzfinansējumu privātām pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās mācās Jelgavā deklarēti bērni. Plānotie izdevumi šim mērķim šogad ir 1 032 192 eiro, kas ir 112 eiro uz katru bērnu mēnesī. Vēl tiek kompensētas divas likmes logopēdu apmaksai privātajos bērnudārzos, kas kopā ir 14 800 eiro. Šobrīd Jelgavā ir 11 pašvaldības bērnudārzi un septiņi privātie.
Savukārt desmit Jelgavas vispārizglītojošo skolu darbības nodrošināšanai šogad paredzētie līdzekļi ir 9 120 165 eiro, kur atsevišķi tiek izdalīti līdzekļi arī pamatlīdzekļu iegādei – 372 945 eiro: no tiem, piemēram, par 145 490 eiro tiks iegādātas mācību grāmatas, 57 850 eiro atvēlēti datortehnikai, 26 200 eiro – interaktīvām tāfelēm, 14 050 – mūzikas instrumentiem.
Būtiski uzsvērt, ka Jelgavas skolēniem saglabājas visi līdzšinējie atbalsta veidi: atvieglojumi braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, pašvaldības līdzfinansējums ēdināšanai skolās, bezmaksas interešu izglītība pašvaldības pulciņos, vienreizēja naudas balva par mācību sasniegumiem, kā arī šogad skolēniem vasarā būs iespēja strādāt pašvaldības nodarbinātības programmā.
Ekonomiskā darbība
Budžeta izdevumi ekonomiskajai darbībai šogad plānoti 5 487 665 eiro apmērā.
Tie ir arī izdevumi pilsētas satiksmes infrastruktūras sakārtošanai, kur paralēli lielajiem projektiem šogad paredzēts noasfaltēt Dambja ielu posmā no Mazā ceļa līdz Sarmas ielai (32 000 eiro), tāpat paredzēta Zirgu ielas ietves izbūve no Tērvetes ielas līdz Pulkveža O.Kalpaka ielai (35 000 eiro), vēl, piemēram, vairākās vietās paredzēts lietus kanalizācijas sistēmas remonts – Satiksmes ielā 53, Dobeles ielā 16 un citviet. Ieplānoti arī virkne meliorācijas darbu – grāvju tīrīšana atsevišķās ielās, kā arī bebru aizsprosta likvidēšana Lietuvas šosejā, Žagaru ceļā un Slokas ielā. Pilsētas ielu uzturēšanai kopā šogad paredzēti 238 000 eiro, no kuriem 60 000 eiro būs finansējums ceļu uzturēšanai ziemā, 50 948 eiro paredzēti asfalta bedrīšu remontam, 20 000 eiro – ielu atputekļošanai un tikpat – šķembu uzbēršanai pie bērnudārza «Kāpēcīši», 16 000 eiro – autobusu pieturu uzturēšanai.
Pilsētas ielu apgaismojuma tīklu uzturēšanai un rekonstrukcijai paredzēts finansējums 541 460 eiro, no kuriem 425 005 eiro ir izdevumi par elektroenerģiju.
Ekonomiskās darbības sadaļā iekļauta arī dotācija zaudējumu kompensācijai Jelgavas Autobusu parkam. Pilsētas mērs skaidro, ka šogad dotācija Autobusu parkam ir uz pusi mazāka nekā pērn – 945 282 eiro. «Tam ir vairāki aspekti – pirmkārt, ieviešot skolēnu un iedzīvotāju kartes, norēķini autobusos kļuvuši daudz pārskatāmāki, otrkārt, jaunie autobusi dod savu, līdz ar to līdzekļi autobusu remontdarbiem ir būtiski samazinājušies, tāpat ieņēmumi pieauguši no tā, ka pērn paaugstināta biļešu cena autobusos.»
Jāpiebilst, ka pašvaldība kopumā paredz 240 000 eiro braukšanas maksas atvieglojumiem pilsētas autobusos – lai par 80 procentiem segtu Jelgavas skolēnu pārvadājumus pilsētas autobusos.
Vēl pie ekonomiskās darbības jāuzsver jauna programma daudzdzīvokļu māju iekšpagalmu sakārtošanai. «Šī programma paredz pašvaldības līdzfinansējumu 50 procentu apmērā iedzīvotāju iniciatīvām sakārtot savas daudzdzīvokļu mājas pagalmu. Budžetā tam paredzēti 25 000 eiro, taču par kārtību, kādā šī programma tiks realizēta, vēl lems domes deputāti, apstiprinot saistošos noteikumus,» tā A.Rāviņš.
Sociālā palīdzība
Sociālajai aizsardzībai pašvaldības pamatbudžetā šogad paredzēts finansējums 4 522 052 eiro, kas ir 7,9 procenti no visiem pamatbudžeta izdevumiem. A.Rāviņš uzsver, ka pašvaldība šogad ir saglabājusi visus līdz šim esošos sociālo pabalstu un pakalpojumu veidus, kā arī ieviesusi divus jaunus pabalstus: pabalstu Černobiļas AES avārijas seku likvidētājiem 25 eiro vienreiz gadā un dzīvokļu pabalstu bāreņiem, kuri neizvēlas pašvaldības piedāvāto dzīvokli, bet īrē dzīvokli Jelgavā vai jebkurā citā Latvijas pašvaldībā.
Minimālais ienākums, kas ir jāgarantē katram Latvijas iedzīvotājam, ir 49,80 eiro. Mūsu pilsētā iedzīvotāju skaits, kas var pretendēt uz šo pabalstu, samazinās, un šogad tās varētu būt 388 ģimenes, kopā tam atvēlot 152 219 eiro.
Līdz šim ieviesto sociālo pabalstu veidi, kam budžetā atvēlēta ievērojama naudas summa, piemēram: pabalsts daudzbērnu ģimenēm skolēnu ēdināšanai skolās un bērnudārzos – 218 000 eiro; pabalsts skolēniem ēdināšanas pakalpojumu apmaksai vispārējās izglītības iestādēs un bērnudārzos – 80 000; pabalsts skolas piederumu iegādei – 31 000 eiro; braukšanas maksas izdevumu segšana trūcīgiem skolēniem sabiedriskajā transportā 20 procentu apmērā – 7500 eiro; vienreizējs pabalsts ģimenēm sakarā ar bērna piedzimšanu – 58 000 eiro; pabalsts daudzbērnu ģimeņu bērniem, bāreņiem un bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības, izdevumu segšanai sabiedriskajā transportā – 21 000 eiro; pabalsts pensionāriem un politiski represētajiem braukšanas maksas segšanai pilsētas sabiedriskajā transportā 50 procentu apmērā, nepārsniedzot 16 braucienus mēnesī – 85 000 eiro; mājokļa atbalsts – pabalsts īres maksas un komunālo pakalpojumu segšanai, uz ko var pretendēt 2200 ģimenes, plānots 500 000 eiro apmērā; pabalsts individuālās apkures nodrošināšanai – 155 000 eiro, un uz to var pretendēt 950 ģimenes; pašvaldības palīdzība audžuģimenēm uztura pabalstam, mīkstā inventāra iegādei, skolas piederumu iegādei – 66 917 eiro.
Atmaksāsim 6,9 miljonus eiro par realizētajiem ES projektiem
Sagatavotais pilsētas šā gada budžeta projekts ir sabalansēts, un izdevumi nepārsniedz ieņēmumus. Domes priekšsēdētājs uzsver, ka arī pilsētas parādsaistības tiek pildītas korekti un šogad pat pašvaldība paredzējusi pirmstermiņa parāda atmaksu. «Šogad kopā esam paredzējuši atmaksāt aizdevuma līdzekļus 6,9 miljonu eiro apmērā. Lai gan sākotnēji bija paredzēts aizdevumu apmaksai novirzīt 4,2 miljonus eiro, mēs šogad saņemsim atpakaļ pašu iztērētos līdzekļus, kas bija kā priekšfinansējums dažādu nu jau īstenotu struktūrfondu projektiem, 2 340 798 eiro apmērā. Tāpēc arī šo summu papildu paredzētajam novirzām kredītsaistību apmaksai,» tā A.Rāviņš.
Foto: no JV arhīva
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 % 
1.6 °C,
4.2 m/s,
90.2 %