20.3 °C, 2.3 m/s, 59.6 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāSoču Olimpiāde – Latvijas vēsturē veiksmīgākā
Soču Olimpiāde – Latvijas vēsturē veiksmīgākā
23/02/2014

Latvijas sportisti svētdien ar teicamu bobsleja četrinieku startu noslēdza valsts vēsturē veiksmīgākās Ziemas olimpiskās spēles. Soču 22. Ziemas olimpisko spēļu noslēguma ceremonija paredzēta šovakar pulksten18 pēc Latvijas laika.

Latvijas sportisti svētdien ar teicamu
bobsleja četrinieku startu noslēdza valsts vēsturē veiksmīgākās
Ziemas olimpiskās spēles. Soču 22. Ziemas olimpisko spēļu noslēguma
ceremonija paredzēta šovakar pulksten18 pēc Latvijas
laika.

Latvija Soču Olimpiādē tika pie četrām
godalgām – divām sudraba un divām bronzas, kas ir visu laiku
sekmīgākais valsts starts šajā četrgades notikumā. Zīmīgi, ka šajā
Olimpiādē iegūts vairāk godalgu nekā sešās iepriekšējās Ziemas
olimpiskajās spēlēs kopā.

Pēdējā no godalgām tika izcīnīta noslēdzošajā
olimpisko spēļu dienā, kad Latvijas labākā bobsleja pilota Oskara
Melbārža vadītais četrinieks ar stūmējiem Daumantu Dreiškenu, Arvi
Vilkasti un Jāni Strengu izcīnīja sudrabu. Summā latvieši tikai par
deviņām sekundes simtdaļām atpalika no uzvarētāja krieva Aleksandra
Zubkova.

Tikmēr 14. vietā četriniekiem ierindojās
jaunais pilots Oskars Ķibermanis ar stūmējiem Raivi Broku, Helviju
Lūsi un Vairi Leibomu.

Pirms tam divniekos Melbārdis kopā ar
Dreiškenu ierindojās augstajā piektajā vietā, bet Ķibermanis ar
Leibomu bija 16. pozīcijā.

Otru sudraba godalgu šajās olimpiskajās spēlēs
izcīnīja pēdējo gadu pasaules labākais skeletonists Martins Dukurs,
kuram arī nācās piekāpties mājiniekam – Aleksandram Tretjakovam.
Tikmēr ceturtajā vietā ierindojās Martina brālis Tomass Dukurs,
kurš par 0,32 sekundēm atpalika no bronzas laureāta amerikāņa Metjū
Entuāna.

Zīmīgi, ka arī pirms četriem gadiem Vankūverā
M.Dukurs izcīnīja sudraba medaļu, bet T.Dukurs palika uzreiz aiz
godalgoto trijnieka.

Latvija pirmo reizi bija pārstāvēta arī
sieviešu skeletonā – uz starta devās 20 gadus vecā Lelde
Priedulēna, kura olimpiskajās spēlēs debitēja ar dalītu 14.
vietu.

Arī pārējās divas – bronzas – medaļas tika
izcīnītas ledus renē. Vispirms par cēlmetālu Latvijai parūpējās
kamaniņu divnieks brāļu un Andris Šici, kuri bija trešie aiz
čempioniem Tobiasa Vendla un Tobiasa Ārlta no Vācijas un Austrijas
brāļiem Andreāsa un Volfganga Lingeriem. Divnieku sacensībās
piedalījās arī cits Latvijas divnieks Oskars Gudramovičs un Pēteris
Kalniņš, kuri ieguva augsto desmito vietu. Kā zināms, pirms četriem
gadiem Vankūverā brāļi Šici kļuva par olimpiskajiem
vicečempioniem.

Soču olimpiskajās spēlēs pirmo reizi
Olimpiādes programmā tika iekļauta arī kamaniņu stafete, kur
Latvijai ar brāļiem Šiciem, Maiju Tīrumu un Mārtiņu Rubeni izdevās
izcīnīt bronzu. Labāki par Latvijas komandu bija tikai Vācijas un
Krievijas kamaniņu braucēji.

Savukārt kamaniņu sacensībās individuāli
vislabāk veicās pieredzējušajam Rubenim, kurš izcīnīja desmito
vietu, kamēr Inārs Kivlenieks ierindojās 16. vietā, bet Kristaps
Mauriņš šajā Olimpiādē ieņēma 21. pozīciju.

Tikmēr dāmu konkurencē vislabāk veicās
Tīrumai, kurai 12. vieta, kamēr 18 gadus vecā Ulla Zirne ieņēma 18.
pozīciju.

Jau ceturtās olimpiskās spēles pēc kārtas
Latvija bija pārstāvēta ar savu vīriešu hokeja komandu, kurai Sočos
izdevās vēl nebijis sasniegums – iekļūšana ceturtdaļfinālā, kas
kopējā ieskaitē deva astoto vietu.

Latvijas izlase šīs Olimpiādes grupu turnīrā
piedzīvoja trīs zaudējumus, ar 0:1 vien pēdējās sekundēs
piekāpjoties pasaules vicečempioniem Šveicei, ar 2:4 zaudējot
Čehijai un ar 3:5 atzīstot pasaules čempionvienības Zviedrijas
pārākumu. Latvieši savā grupā ieņēma pēdējo, ceturto, vietu, bet
«play-off» kārtas mačā vēlreiz tikās ar Šveici, gūstot panākumu ar
3:1 un izcīnot savu pirmo uzvaru olimpisko spēļu mačā kopš 2002.
gada.

Savukārt ceturtdaļfinālā Latvija tikās ar
spēcīgo Kanādu. Vēl trešajā trešdaļā rezultāts uz tablo vēstīja
1:1, taču dueļa izskaņā kanādieši tomēr guva uzvaras vārtus, bet
Latvijas valstsvienība pēc mača saņēma uzslavas par parādīto
sniegumu.

Tiesa, pāris dienas pēc Latvijas izlases
izstāšanās no turnīra medijus pāršalca vēsts, ka valstsvienības
uzbrucējs Vitālijs Pavlovs pieķerts aizliegto vielu lietošanā.
Sportista A un B provju analīzēs tika atrasts aizliegtais
stimulants metileksanamīns. Tā ir viela, kas var tikt pievienota
uztura bagātinātājiem, lai veicinātu organisma atjaunošanos.

Latvijas komanda šajās olimpiskajās spēlēs
bija pārstāvēta ar diviem biatlonistiem. Labākais vīriešu
konkurences sportists Andrejs Rastorgujevs savā labākajā startā
izcīnīja devīto vietu 12,5 kilometru iedzīšanas sacensībās, bet 15
kilometru masu startā viņam 14. pozīcija. Nedaudz sliktāk viņam
klājās desmit kilometru sprintā, kur 17. pozīcija, kamēr sliktākais
rezultāts tika uzrādīts 20 kilometru individuālajā distancē –
33.vieta. Pats sportists par sasniegto pēc startiem nebija
priecīgs, liekot domāt, ka pēc četriem gadiem Latvija biatlonā
iesaistīsies nopietnā cīņā par medaļām.

Sočos biatlonā startēja arī viena Latvijas
dāma – Žanna Juškāne. Viņa 7,5 kilometru sprintā ierindojās 79.
pozīcijā, bet 15 kilometru individuālajā distancē pēc sešām šaušanā
pieļautām kļūdām viņa finišu nesasniedza.

Vienīgais Latvijas pārstāvis ātrslidošanā
Haralds Silovs vislabāko rezultātu uzrādīja savās noslēdzošajās
sacensībās – viņš izcīnīja 14. vietu 1500 metru distancē. Latvietis
olimpiskās spēles atklāja ar 500 metru distanci, kur viņš
ierindojās 37.vietā 39 dalībnieku konkurencē, bet pēc tam 1000
metros viņš palika 24. pozīcijā starp 40 atlētiem.

Arī citā slidošanas disciplīnā – šorttrekā –
Latvija bija pārstāvēta ar vienu atlētu – Roberto Puķīti. Viņš
piedalījās tikai 1500 metru distancē, kur pirmajā kārtā pēc
saskares ar japāni Juzo Takamido Latvijas sportists zaudēja
līdzsvaru, strauji atpalika un finišēja skrējiena pēdējā, sestajā,
vietā. Tomēr pēc tiesnešu izvērtējuma Japānas sportists par
apdzīšanas manevru tika diskvalificēts, bet tā cietējs Puķītis līdz
ar to tika iecelts sacensību pusfinālā. Tajā viņam neizdevās
kvalificēties finālam, kā rezultātā kopējā ieskaitē iegūta 15.
vieta. Šobrīd 19 gadus vecais Puķītis jau apliecinājis, ka pēc
četriem gadiem Dienvidkorejā vēlas tikt pie medaļām.

Šī Olimpiāde ieies vēsturē ar to, ka Latvija
tajās bija pārstāvēta ar pieciem kalnu slēpotājiem. Līdz šim
Latvijai kalnu slēpošanā bagātīgākās bija 1936. un 2010. gada
olimpiskās spēles, kad uz starta stājās pa trim sportistiem.

Tiesa, vislabāko rezultātu uzrādīja Mārtiņš
Onskulis, kuram slaloma sacensībās izdevās iegūt 27. vietu, bet
finišu šajā disciplīnā nesasniedza Latvijas labākais kalnu
slēpotājs Kristaps Zvejnieks un Roberts Rode. Iepriekš Zvejnieks
ierindojās 43. vietā milzu slaloma sacensībās, bet Rode nobraucienā
bija 47. pozīcijā, savukārt supergigantā viņam finišu sasniegt
neizdevās. Tikmēr Onskuls arī piedalījās milzu slalomā, bet finišu
nesasniedza.

Dāmu konkurencē augsto 31. vietu supergigantā
izcīnīja 18 gadus vecā Agnese Āboltiņa, bet milzu slalomā viņa
izstājās. Šajā disciplīnā finišu nesasniedza arī Lelde Gasūna, kura
pirms tam bija slalomā ieguva 30. vietu, bet Āboltiņa bija septiņas
pozīcijas zemāk.

Savukārt distanču slēpošanā Latvijas sportisti
ar augstiem rezultātiem lepoties nevar – vislabāko rezultātu
uzrādīja 23 gadus vecais Arvīds Liepiņš, kurš 50 kilometru brīvajā
stilā bija 59. vietā, bet sprintā viņam izdevās ieņemt 61.
pozīciju, tikmēr 30 kilometru skiatlonā viņš ierindojās 66. vietā.
Savukārt Jānis Paipals sprintā uzrādīja 71. labāko rezultātu, bet
15 kilometru klasiskajā slēpojumā viņam 73. vieta, kamēr Paipals
finiša līniju šajā disciplīnā nesasniedza.

Tikmēr dāmu sabiedrībā Inga Dauškāne sprintā
bija 59. vietā, bet desmit kilometru klasiskajā stilā viņai 65.
pozīcija.

Latviju jau trešā Olimpiādē pēc kārtas
pārstāvēja 58 sportisti.

LETA