«Jebkura valsts, kas vēlas attīstīties, iegulda izglītībā, taču tie ir ilgtermiņa ieguvumi, kurus neizjutīs jau nākamajā dienā. Diemžēl Latvija iet pretējā virzienā, un tā ir absolūti tuvredzīga politika,» komentējot izglītības un zinātnes ministra Rolanda Broka izteikumus par to, ka valsts finansēto budžeta vietu skaits augstskolu 1. kursos no 1. septembra varētu būt par 10 procentiem jeb 600 vietām mazāks nekā līdz šim, norāda Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību prorektors Arnis Mugurēvičs.
Sintija Čepanone
Pašlaik LLU kopumā ir ap 6000 studentu, no tiem tikai 2207 studē par valsts līdzekļiem. «Valsts atbalsts augstskolām nepārtraukti tiek samazināts. Piemēram, mūsu universitātē valsts dotāciju apjoms pāris gadu laikā sarucis vairāk nekā uz pusi – no 12 miljoniem latu 2009. gadā līdz 5,2 miljoniem pašlaik. Iespēju robežās cenšamies ietaupīt citās pozīcijās, lai nav jāsamazina budžeta vietu skaits, taču no tā pilnībā izvairīties nav iespējams, un tās jau būtiski samazinātas, piemēram, socioloģijas, mājturības un pedagoģijas studentiem,» situāciju atklāj A.Mugurēvičs, uzsverot, ka to, cik krasi samazinājusies cilvēku maksātspēja valstī, var secināt ikdienas darbā: aizvien mazāk studentu var atļauties nomaksāt studiju maksu. Turklāt, lai students mācībām varētu saņemt aizdevumu, bankas pieprasa vēl vienu galvotāju, un tas situāciju padara vēl kritiskāku. «Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikts, ka līdz 2020. gadam 40 procentiem valsts iedzīvotāju līdz 34 gadu vecumam ir jābūt augstākajai izglītībai. Latvijai līdz tam vēl tālu, jo valsts finansētās studiju vietas tiek samazinātas,» tā LLU mācību prorektors.
Valdība ir nolēmusi samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas. Pēc R.Broka teiktā, pašlaik vēl tiek vērtētas studiju programmas, kurās varētu samazināties budžeta vietu skaits, taču, visticamāk, tas varētu būt sociālo zinātņu programmās, solidāri arī atsevišķās inženierzinātņu programmās, kur nav pietiekams studējošo skaits. Lai izvērtētu, kurās studiju programmās samazināt budžeta vietu skaitu, paredzēts piesaistīt ārvalstu ekspertus, kā arī noteikti tikšot ņemta vērā studiju programmas ilgtspēja. A.Mugurēvičs akcentē, ka LLU ir vienīgā augstskola Zemgalē. «Saskaņā ar mūsu apkopotajiem datiem LLU vidēji 40 procenti studējošo ir no Zemgales, jo īpaši pēdējos gados iezīmējas tendence, ka jaunieši izvēlas studēt tuvāk savai dzīvesvietai. Var jau, protams, runāt, ka mūsu augstskolai jāorientējas tikai uz lauksaimniecību, meža zinātnēm, veterinārmedicīnu, taču Zemgales reģionā nepieciešami arī citu jomu speciālisti, kurus mēs varam sagatavot, tādēļ uzskatu, ka studiju «pārklāšanās» pirmām kārtām ir Rīgas problēma,» tā viņš.
Saskaņā ar ministra teikto valsts finansēto budžeta vietu skaits augstskolu 1. kursos samazināts varētu būt jau no 1. septembra, un A.Mugurevičs norāda – ja tas tiks īstenots, tad jau jūnijā jābūt skaidrai politikai, kā šis samazinājums tiks īstenots, jo tieši tad sāksies elektroniskā pieteikšanās studijām.
Foto: Ivars Veiliņš
19.8 °C,
2.9 m/s,
77.9 % 
19.8 °C,
2.9 m/s,
77.9 %