«Pašlaik nevar būt ne runas par attīstību. Slimnīcai jādomā, kā izdzīvot. Kā panākt, lai nevajadzētu samazināt štatus un lai arī turpmāk mēs varētu nodrošināt neatliekamo palīdzību,» teic SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs.
Sintija Čepanone
A.Ķipurs skaidro, ka šogad finansējums slimnīcai samazināts par 17 procentiem – līdz ar to valsts daļa samazināta proporcionāli tam, par cik palielināts slimnieka līdzmaksājums. «Līdz šim slimnieka līdzmaksājums bija pieci lati, no 1. marta – jau 12, un tas nozīmē, ka valsts savu daļu ir samazinājusi par septiņiem latiem,» situāciju skaidro A.Ķipurs, norādot, ka pašlaik ir izveidojusies absurda situācija: no vienas puses, slimnīca ir tāds pats komercuzņēmums kā jebkurš cits un pelna ārstējot, no otras puses – lielākoties atvestie pacienti ir akūti, un nereti sanāk tā, ka viņiem tiek nodrošināta ārstēšana, bet par to netiek samaksāts. «Par janvāri vien šī iemesla dēļ slimnīca nesaņems 46 tūkstošus latu par sniegto pakalpojumu – ārstēšanu,» norāda uzņēmuma valdes loceklis. Viņš norāda, ka daļa pacientu līdzfinansējumu vienkārši nemaksā, daļa to ekonomiskās situācijas dēļ nav spējīga segt, un uz slimnīcas pleciem gulstas atgūt slimnieku ārstēšanā ieguldītos līdzekļus. A.Ķipurs prognozē, ka pēc 1. marta, kad par ārstēšanos slimnīcā nāksies maksāt krietni vairāk, nemaksātāju skaits pieaugs.
Jāpiebilst, ka šogad arī pašvaldības budžetā nav paredzēti līdzekļi pilsētas slimnīcas attīstībai. Pagājušajā gadā tie bija 330 tūkstoši lati, kas izlietoti, veicot pilnīgu slimnīcas siltināšanu un izbūvējot jaunu siltummezglu, izstrādāts arī projekts Neiroloģijas nodaļas renovācijai, iegādāts inventārs.
Taujāts par nepieciešamākajiem veicamajiem darbiem slimnīcā, A.Ķipurs norāda: «Slimnīcu finansējums šogad ir tik būtiski samazināts, ka tagad galvenais ir izdzīvot. Arī valsts nostāja diemžēl ir tāda, ka ārstēšanās slimnīcā ir dārga, tādēļ politika vērsta uz to, lai samazinātu ārstēto skaitu, liekot uzsvaru uz ambulatoro aprūpi.»