3.7 °C, 4.4 m/s, 93.2 %

Ekonomika

Slimnīca cīnās par izdzīvošanu
16/02/2009

«Pašlaik nevar būt ne runas par attīstību. Slimnīcai jādomā, kā izdzīvot. Kā panākt, lai nevajadzētu samazināt štatus un lai arī turpmāk mēs varētu nodrošināt neatliekamo palīdzību,» teic SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris Ķipurs.

Sintija Čepanone

«Pašlaik nevar būt ne runas par attīstību. Slimnīcai
jādomā, kā izdzīvot. Kā panākt, lai nevajadzētu samazināt štatus un
lai arī turpmāk mēs varētu nodrošināt neatliekamo palīdzību,» teic
SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca» valdes loceklis Andris
Ķipurs.

A.Ķipurs skaidro, ka šogad finansējums slimnīcai samazināts par 17
procentiem – līdz ar to valsts daļa samazināta proporcionāli tam,
par cik palielināts slimnieka līdzmaksājums. «Līdz šim slimnieka
līdzmaksājums bija pieci lati, no 1. marta – jau 12, un tas nozīmē,
ka valsts savu daļu ir samazinājusi par septiņiem latiem,»
situāciju skaidro A.Ķipurs, norādot, ka pašlaik ir izveidojusies
absurda situācija: no vienas puses, slimnīca ir tāds pats
komercuzņēmums kā jebkurš cits un pelna ārstējot, no otras puses –
lielākoties atvestie pacienti ir akūti, un nereti sanāk tā, ka
viņiem tiek nodrošināta ārstēšana, bet par to netiek samaksāts.
«Par janvāri vien šī iemesla dēļ slimnīca nesaņems 46 tūkstošus
latu par sniegto pakalpojumu – ārstēšanu,» norāda uzņēmuma valdes
loceklis. Viņš norāda, ka daļa pacientu līdzfinansējumu vienkārši
nemaksā, daļa to ekonomiskās situācijas dēļ nav spējīga segt, un uz
slimnīcas pleciem gulstas atgūt slimnieku ārstēšanā ieguldītos
līdzekļus. A.Ķipurs prognozē, ka pēc 1. marta, kad par ārstēšanos
slimnīcā nāksies maksāt krietni vairāk, nemaksātāju skaits
pieaugs.

Jāpiebilst, ka šogad arī pašvaldības budžetā nav paredzēti līdzekļi
pilsētas slimnīcas attīstībai. Pagājušajā gadā tie bija 330
tūkstoši lati, kas izlietoti, veicot pilnīgu slimnīcas siltināšanu
un izbūvējot jaunu siltummezglu, izstrādāts arī projekts
Neiroloģijas nodaļas renovācijai, iegādāts inventārs.

Taujāts par nepieciešamākajiem veicamajiem darbiem slimnīcā,
A.Ķipurs norāda: «Slimnīcu finansējums šogad ir tik būtiski
samazināts, ka tagad galvenais ir izdzīvot. Arī valsts nostāja
diemžēl ir tāda, ka ārstēšanās slimnīcā ir dārga, tādēļ politika
vērsta uz to, lai samazinātu ārstēto skaitu, liekot uzsvaru uz
ambulatoro aprūpi.»