Pilsētā

Skvēru aiz kultūras nama papildinājuši trīs jauni dizaina dārzi – realizēti trīs no darbiem, kas pērn piedalījās Jelgavas pilsētas pašvaldības rīkotajā dārza dizaina metu konkursā «Mans dārzs – mana pilsēta».

Konkursa uzvarētāju idejas caurvij pilsētas tēli un stilu
dažādība. Viena no dizaina dārza «Mana dārza dvēselīte» autorēm
ainavu arhitekte Natālija Ņitavska stāsta, ka piedalās konkursā,
izrādot cieņu Jelgavai. «To nevarētu nosaukt par profesionālu
izaicinājumu. Drīzāk ieguldījumu, kas veltīts dzimtajai pilsētai,»
tā viņa. Stāstot par dārza ideju, viņa uzsver: «Ticam, ka ikkatram
dārzam ir dvēsele. Mūsu dārzā ir iesakņojusies Jelgavas dvēsele –
gaiša, noslēpumaina,» skaidro ainavu arhitekte, papildinot, ka
ekspozīcijā, tostarp arī augos, izmantoti baltie, sudraba un gaiši
pelēkie toņi. Dārzā iestādītas, piemēram, ehinācijas, baltais
grimonis, ziemasteres un anemones. Savukārt dārza dizaina elementos
atveidoti daudzi Jelgavas tēli. Piemēram, uz apaļa koka sola
uzgleznots Jelgavas siluets, izvietoti vides objekti ar alnīti un
torni. Savukārt ieejas vārtus rotā pašsacerēta autores dzeja par
Jelgavas dārza dvēselīti. Dārza ierīkotāja SIA «Gartens» pārstāve
Laura Pliča papildina, ka uzņēmums šāda veida konkursā iesaistījies
pirmoreiz. «Mums tas bija interesants izaicinājums. Autoru domu
lidojums vienmēr ir plašs, bet mēs, ierīkotāji, esam tie, kas
vairāk domā par praktisko – lai materiāls ir noturīgs, bet
nemaksātu bargu naudu un daudzām citām niansēm. Meklējām
alternatīvas, izmantojām mūsdienu tehnoloģijas, un viss ir izdevies
kā plānots,» tā viņa, papildinot, ka viens no grūtākajiem darbiem
bija Jelgavas simbolu frēzēšana, kas tika veikta pēc
rasējumiem.

Savukārt viena no projekta «Torņa dārzi» autorēm Marta Dambrova
stāsta, ka dizaina dārzs viņa ir pirmais nopietnais darbs kā ainavu
arhitektei. «Kopā ar saviem kolēģiem Jelgavā pabeidzām ainavu
arhitektus LLU un, vēlēdamies realizēt kaut ko kopā, nolēmām
piedalīties konkursā. Man tas ir pirmais nopietnais realizētais
darbs,» tā ainavu arhitekte. Viņa stāsta, ka komanda paskatījās uz
pilsētu no augšas, sava dārza centrā pergolas formā atveidojot
stikla piramīdu, savukārt ap to redzama Jelgavas ainava miniatūrā –
upes krasts, pilsētas ainava, Lielupes palienes pļavas.
«Spēlējāmies ar ģeometriskām formām, kas ir dinamiskas,
mūsdienīgas,» tā autore, papildinot, ka pie torņa konstrukcijas
iestādīti vīteņaugi, kuri augot vēlāk ievīsies torņa sienās. «Īsto
skatu dārzs iegūs tikai pēc vairākiem mēnešiem,» rezumē M.Dambrova.
Savukārt ierīkotāja uzņēmuma «Alejas projekti» pārstāvis Andris
Drēska stāsta, ka lēmis iesaistīties un realizēt jauno ainavu
arhitektu ideju, tādā veidā izrādot atbalstu jaunajiem
censoņiem.

Trešais dizaina dārzs – «Būt šeit» – vēl tiek ierīkots, tomēr to
jau atzinīgi novērtējuši daudzi jelgavnieki. Dārza filozofija ir
par to, ka «Jelgava ir pilsēta bez griestiem». «Šo dārzu veidojām
kā komanda, jo mūsu uzņēmumā strādā gan ainavu arhitekti, gan
ierīkotāji. Ikdienā mums ir rutīna, bizness, bet šis konkurss bija
darbs savam priekam,» stāsta ierokotāja uzņēmuma «Ainavists»
pārstāvis Mārtiņš Šternbergs. Dārza ideja ir veidot satikšanās
vietu, kur satiekas draugi, kā arī atpūtas stūrīti, kur var pabūt
vienatnē. Dārza centrā atrodas koka karkass ar pie griestiem
piestiprinātiem krēsliem, savukārt karkasa griestus rotā krāsaini
stikli. «Pirmajās dienās, kad uzlikām krēslus, cilvēki nāca uz
parku un stāvēja rindā, lai varētu pavadīt laiku mūsu dārzā. Bija
ļoti patīkami, ka mūsu ideja ir novērtēta, tomēr tas lika
aizdomāties arī par papildu drošību, tādēļ šobrīd domājam papildu
risinājumus krēslu nostiprināšanai,» stāsta M.Šternbergs. Viņš
papildina, ka, veidojot dizainu, tika izmantoti arī nozarē
populārie materiāli. Piemēram, šobrīd komanda gaida pasūtījumu –
nerūsējošā metāla loksnes. Tās ir pieprasītas Eiropā, savukārt
Jelgavas dārzā loksnes tiks izmantotas, lai veidotu dobes.

Jāatgādina, ka pērn Jelgavas pašvaldība bija izsludinājusi metu
konkursu un ainavu arhitekti piedāvāja savu redzējumu. Izvērtējot
budžeta iespējas, dzīvē īstenoti trīs darbi. Katram no tiem
pašvaldība piešķīra 2500 eiro dārza ierīkošanai, bet vairums dārzu
ierīkoti par lielākiem izdevumiem, ieguldot pašu līdzekļus.

Pirmo reizi šāds konkurss notika 2015. gadā, un pieci žūrijas
visaugstāk novērtētie darbi 2016. gadā tika realizēti skvērā aiz
kultūras nama. Jelgavas Būvvaldes ainavu arhitekts
Andrejs Lomakins norāda, ka dārzu izveidē izmantoti
kvalitatīvi un ilgnoturīgi materiāli, tādēļ arī šogad dārzi tiks
nevis demontēti, bet sakopti, lai priecētu jelgavniekus vismaz vēl
vienu sezonu.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»