Pilsētā

Kristīne Langenfelde

Turpinot cukurfabrikas ēku nojaukšanas 2. posmu, šonedēļ kārta
pienākusi arī lielajam skurstenim. «Jelgavas Vēstnesis» jau
rakstīja, ka sākotnēji fabrika bija meklējusi iespējamos augstā
skursteņa izmantošanas veidus, taču neviens uzņēmējs tā arī
neizrādīja interesi – ieguvums no tā izmantošanas būtu niecīgāks
nekā ievērojamās izmaksas skursteņa uzturēšanā. Patiesībā vienīgais
tā pielietojums varēja būt dažādu antenu izvietošana, taču, ņemot
vērā, ka torņa smailē nemitīgi jāatjauno prožektori, kas garantētu
drošu gaisa satiksmi, tas nav finansiāli izdevīgi. Tāpēc arī tapa
lēmums skursteni nojaukt. «Profesionāļi piedāvāja dažādus
nojaukšanas variantus, taču bija skaidrs – vienā mirklī to
uzspridzināt nav droši, tāpēc par nojaukšanas veidu tika izraudzīta
pakāpeniska ķieģeļu drupināšana. Protams, tas ir lēns un
darbietilpīgs process. Prognozējam, ka darbi turpināsies vairākus
mēnešus,» skaidro J.Blumbergs.

Torņa nojaukšana uzticēta firmai «E Būve», kas, piesaistot
apakšuzņēmējus, jau sākusi darbu. «Firma ir specializējusies šādos
specifiskos būvdarbos, jo jāatzīst, ka tas ir visai sarežģīts
uzdevums, ņemot vērā, ka cilvēkiem nākas strādāt 120 metru augstumā
– tur jānogādā arī visa darbam nepieciešamā tehnika. Pagaidām var
teikt, ka celtnieki pieslīpējas darbam – skatās, cik viegli
skurstenis padodas drupināšanai pēc vienas, otras un trešās
metodes,» uzsver J.Blumbergs.

Cik tieši izmaksās torņa nojaukšana, J.Blumbergs pagaidām
neatklāj, bet ir skaidrs, ka tas būs vairāk par simts tūkstošiem
latu. «Patiesībā šeit nojaukšana nozīmē to pašu, ko celšana,»
piebilst J.Blumbergs.

Līdzīgi kā nojaucot visas pārējās 69 cukurfabrikas ēkas, arī
šajā gadījumā būvgruži tiks drupināti, tad sijāti, atsevišķi
savākta metāla armatūra, ko nodot metāllūžņos. «Par to jau mēs
vairs neatbildam – tas ir nojaucēju ziņā, kur un kā izmantot
būvgružus,» tā J.Blumbergs.