Latvijā

To mācību iestāžu vadītājiem, kurās mācās vairāk par 2600 bērnu, no 1.septembra atalgojumu palielinās par 342 latiem.

To mācību iestāžu vadītājiem, kurās mācās vairāk par
2600 bērnu, no 1.septembra atalgojumu palielinās par 342
latiem.

To paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie
grozījumi noteikumos par pedagogu darba samaksu.

Ministrijas Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora
vietniece finanšu jomā Svetlana Batare žurnālistus šodien
informēja, ka pedagogiem atalgojums tiks palielināts par 25 latiem.
Piemēram, ja pedagogs, kura darba stāžs ir mazāks par pieciem
gadiem, līdz šim saņēma 245 latus, no 1. septembra saņems 270
latus, bet pedagogs, kura darba stāžs ir lielāks par desmit gadiem
un viņa darba alga līdz šim bija 255 lati, no jauna mācību gada tā
būs 280 lati.

Atalgojums tiks palielināts arī izglītības iestāžu vadītājiem
atkarībā no izglītojamo skaita iestādē. Ja mācību iestādē
izglītojamo skaits ir līdz 100 bērniem, iestādes vadītāja algu
palielinās par 45 latiem, bet vietniekam – par 34 latiem. Ja mācību
iestādē bērnu skaits ir no 1001 līdz 1200, atalgojumu direktoram
palielinās par 60 latiem, bet vietniekam – par 42 latiem. Bet, ja
mācību iestādē ir vairāk nekā 2601 bērns, tad iestādes vadītājam no
1. septembra atalgojums tiks palielināts par 342 latiem, bet viņa
vietniekam – par 240 latiem.

Pedagogiem arī paredzētas piemaksas, piemēram, pedagogiem, kuri
ieguvuši 4. kvalitātes pakāpi, piemaksa pie darba būs 8% jeb no 22
līdz 50 latiem, bet pedagogiem ar 5. kvalitātes pakāpi piemaksa būs
12% jeb no 32 līdz 72 latiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pavēstīja, ka šim
gadam pedagogu algas palielināšanai būs nepieciešami 4,6 miljoni
latu. Taču viņš uzsvēra, ka ministrija šo finansējumu nav lūgusi
valdībai, bet gan atradusi no saviem līdzekļiem.

«Šis ir gadījums, kad papīrs ir uzrakstīts un mēs to īstenojam,»
sacīja ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka pedagogu atalgojuma
palielināšana nav solījumu pildīšana kaut kam, bet gan vienošanās
daļas ar pedagogu arodbiedrībām pildīšana.

Runājot par atalgojuma palielināšanu pedagogiem, kuriem ir 3.
kvalitātes pakāpe, ministrs norādīja, ka vēlākais, kad viņiem
atalgojums tiks palielināts, ir nākamā gada 1. septembris, taču
vēlams būtu ar nākamā gada 1. janvāri. Taču tikpat labi tas varētu
notikt arī nedaudz vēlāk par 1. janvāri.

Savukārt ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija
Papule aģentūrai LETA skaidroja, ka arī tiem pedagogiem, kuri vēlas
celt savu kvalifikāciju un tādējādi arī pretendēt uz lielāku
atalgojumu, to būs iespēja vēl izdarīt.

«Mēs dodam pārejas posmu no šā gada septembra līdz 2014. gada
jūnijam un iespēju tiem, kuriem nebija iespēju iegūt kādu no
pedagogu darbības kvalitātes pakāpēm. Paskatīsimies, kāda būs
interese,» teica Papule.

Viņa arī uzsvēra, ka ministrija mērķtiecīgi ir izvirzījusi
priekšplānā tos, kas strādā labāk. «Tas ir saprotami. Un projekta
īstenošanas laikā esam akcentējuši, ka atbalstīsim tos, kas labāk
strādā,» viņa noteica.

Tomēr ministrija arī domā par atbalsta pasākumiem jaunajiem
pedagogiem, kas nozīmē, ka arī jaunie skolotāji var cerēt uz
atalgojuma palielinājumu.

IZM sagatavotie normatīvo aktu grozījumi ir pirmie soļi IZM,
LIZDA un LIVA parakstītajā memorandā un IZM Reformu plānā paredzēto
pasākumu īstenošanā, lai sāktu diferencētā skolotāju atalgojuma
pakāpenisku ieviešanu un sasaistītu pedagogu darba kvalitāti ar
darba samaksu un lai ieviestu motivējošu pedagogu profesionālās
darbības kvalitātes vērtēšanas sistēmu.

Pēc reģionālajām skolotāju diskusijām šī gada maijā un jūnijā ir
apkopoti viedokļi un priekšlikumi 40 stundu darba nedēļas
ieviešanai. Septembrī darbu atsāks Pedagogu kvalitātes, atalgojuma
un motivācijas sistēmas izstrādes darba grupa, kas turpinās darbu
pie 40 stundu darba nedēļas jautājumu izstrādes.

«Pašlaik, apkopojot reformu plāna izstrādes darba grupas
dalībnieku pirmos priekšlikumus, secināms, ka 40 stundu darba
nedēļas principi nav pretrunā ar iecerēto naudas sadales principu
«nauda seko skolēnam» līdz skolai,» stāstīja Blačforda.

Kā ziņots, marta beigās trīs lielākās pedagogu organizācijas –
LIZDA, LIVA un Latvijas pedagogu dome – valdībai pieprasīja no šā
gada 1. septembra par 10% palielināt pedagogu zemākās mēneša darba
algas likmes, atbilstoši par 10% palielinot arī valsts budžeta
mērķdotācijas pašvaldībām. Savukārt ar 2013. gada 1. janvāri
arodbiedrības aicina palielināt finansējumu pedagogu, tostarp
akadēmiskā personāla un zinātnisko institūciju darbinieku, darba
samaksai vēl par 10%.

Pēc vairākām sarunām ar IZM jūlija sākumā tika parakstīts
memorands par to, ka no šī gada 1. septembra pedagogu zemākās
mēneša darba algas likmes paaugstinās par 10%, kā arī piemaksās 8%
un 12% tiem skolotājiem, kuri Eiropas Sociālā fonda projektā ir
ieguvuši ceturto un piekto pakāpi.

LETA