Kā motivēt skolotājus, ko mainīt izglītības saturā, kā mazināt skolu izdevumus, piesaistīt papildu finansējumu, kā veicināt skolēnu praktisko iemaņu apguvi – šie ir galvenie jautājumi, par kuriem šodien diskusijā «Atbalstīsim mūsu skolas – Latvijas Foruma otrā diskusija» diskutēja skolotāji, uzņēmēji un bērnu vecāki, vienlaicīgi izstrādājot priekšlikumus šo jautājumu risināšanā.
Ritma Gaidamoviča
Šopēcpusdien Jelgavas rajona padomes ēkā skolotāji, uzņēmēji, vecāki un visi tiem, kuriem rūp skolu nākotne, piedalījās diskusijā, lai izteiktu idejas par to, kā skolām šobrīd strādāt, kas būtu jāmaina, ņemot vērā būtisko finansējums samazinājumu un arī skolēnu skaita samazināšanos.
Katra pārstāvētā puse, protams, izvirza savas problēmas, skolotājiem tās ir samazinātās algas, vecāki domā par mācību kvalitāti un mācību apjomu, bet uzņēmējiem rūp, ka viņu nozarē trūkst jauno speciālistu. Taču domās par to, kas skolai jādara, kādas funkcijas jāpilda, visi ir vienisprātis – skolas uzdevums dot pamatzināšanas, audzināt radošus un domāt spējīgus cilvēkus, sagatavot tos augstākās izglītības iegūšanai.
Diskusijas dalībniekus uztrauc visdažādākās lietas. Tās vadītājs žurnālists Haralds Burkovskis gan aicināja visus klātesošos tik daudz nedomāt par finansiālām lietām, bet gan izteikt ierosinājumus, kā varētu uzlabot darbu skolās un ko mainīt izglītības sistēmā. Klātesošiem, izsakot, viņuprāt, galvenās problēmas, kas šobrīd skar izglītības sistēmu, iezīmējas četri bloki, kuros tad arī izstrādāti priekšlikumi – kā motivēt skolotājus, ko darīt ar mācību apjomu, kā skolām mazināt izdevumus un rast iespēju pašām pelnīt un kā veicināt skolēnu praktiskās iemaņas un konkurētspēju darba tirgū. Skolotājus šobrīd uztrauc tas kā motivēt skolotājus darbam, jo ar nākamo mācību gadu viņu atalgojums krietni samazināts. «Šobrīd skolotāji gaida uzmundrinājumu, motivāciju darbam. Kā mēs, mīļie, strādāsim, ja algas samazinātas par 50 līdz 60 procentiem. Rīt mūsu skolā no atvaļinājuma atgriezīsies mūsu skolotāji, ko, lai mēs viņiem sakām un kā motivējam. Te ir jārunā par to, kā es kā skolotāja iziešu klases priekšā un tik un tā domāšu par to vai mani bērni apģērbti, vai es viņiem varēšu iedot pusdienas naudu,» tā Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktores vietniece Ritma Tīrumniece. Pēc diskusijas dalībnieku ierosinājuma labs veids kā kaut nedaudz skolotājus atbalstīt būtu brīvpusdienu piešķiršana, skolotāju ceļa izdevumu segšana, atlaižu kupons teātrim, operai un citos pasākumiem, atlaides grāmatu iegādei un kvalifikācijas kursiem, veselības apdrošināšanas polises, psihologa pakalpojumi, izdienas pensija un citi priekšlikumi.
Protams, arī vecākus satrauc skolotāju atalgojums, jo māc bažas, ka tādējādi ciestu mācību kvalitāte, taču viņiem rūp arī vai tiešām bērniem tik daudz jāmācās. «Es tiešām nezinu, vai tas viss ir vajadzīgs. Bērns mācās 4. klasē, viņam četras līdz piecas stundas dienā, tad viņš aiziet uz treniņiem un vakarā vēl divas stundas viņam mājas darbi jāpilda. Kāpēc tas tā vajadzīgs? Tāpat, manuprāt, būtu jāatgriežas pie vecās sistēmas, kad skolēniem neļāva izvēlēties, vai viņš mācīsies fiziku vai sociālās zinātnes. Mūsdienu modernajā pasaulē un ar augstajām tehnoloģijām nevar strādāt bez fizikas, ķīmijas un matemātikas zināšanām, nepietiek vien ar vēsturi un ģeogrāfiju, ko iemācās sociālajā virzienā. Ļoti daudz jauniešu izvēlas vieglāko virzienu, bet tehniskajās zinātnēs budžeta vietas grūti nodrošināt,» tā Viktors Valainis. Līdzīgās domās arī pārējie vecāki, atzīstot, ka vajadzētu pārdomāt, vai tiešām bērniem jāpilda tik daudz mājas darbu un vēl neskaitāmi pārbaudes darbi. Tāpat vecākiem neskaidra šķiet vērtēšanas sistēma, kuras Latvijā pat esot četras – desmit baļļu, ieskaitīts un neieskaitīts, zvaigznītes un mēnestiņi pirmajās klasēs un A, B, C līmeņi skolu noslēdzot. Neesot arī skaidrs, kuros gadījumos tad pienākas septiņi, kuros seši. Strādājot pie priekšlikumiem, ko mainīt izglītības saturā un apjomā parādās idejas likvidēt darba burtnīcas, kas tikai veicinās to, ka bērni nemācēs vairs rakstīt, jo te tik ķeksīši un strīpiņas jāsavelk, tāpat valsts varētu iepirkt visām skolām vienotas grāmatas, samazināt mācību satura apjomu.
Par to, kā samazināt skolas izdevumus un skolām papildus finansējumu piesaistīt izskanējuši priekšlikumi – interešu izglītības pulciņus sākt tikai oktobrī, skolas darbos nodarbināt pašus skolēnus, noteikt nodokli, ko novirzīt izglītībai un citi.
Bet attīstīt skolēnu praktiskās iemaņas, lai konkurētu darba tirgū, iespējams veicinot skolu un uzņēmēju sadarbību, skolēniem viesojoties uzņēmumos, nodarbinot skolēnus uzņēmumos, sasaistot mācību priekšmetus ar reālo dzīvi, izstrādājot praktiskus projektu darbus, atceļot ierobežojumus skolēnus nodarbinot kārtības un tīrības nodrošināšanā skolā un citi.
Vairkkārt diskusijā izskanējis priekšlikums, ka tieši skolēniem pašiem vairāk likt darīt nevis domāt par savām tiesībām, piemēram, ierīkojot pie skolām savus dārziņus, kuros skolēni strādā, produktus realizēt skolas ēdnīcā.
Jāpiebilst, ka šāda diskusijā vienlaicīgi notika vairākās Latvijas pilsētās vienlaicīgi un plānots, ka visi rezultāti tiks apkopoti un izskatīti Izglītības un zinātnes ministrijā.
Foto: Ivars Veiliņš
0.8 °C,
1.2 m/s,
87.7 % 
0.8 °C,
1.2 m/s,
87.7 %