Skolēnus atstāt uz otru gadu varēs tikai izņēmuma gadījumos, paredz šodien valdības pieņemtā kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām.
Noteikumi paredz, ka 1.-4.klasē un 10.-12.klasē skolēnus uz otru gadu neatstās, savukārt no 5.līdz 8.klasei uz nākamo klasi pārcels, ja ir ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā.
Visos gadījumos, kad 1.-4.klasē bērnam mācībās būs radušās problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam tiks noteikti papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināta iespēja kārtot pēcpārbaudījumus. Ja tomēr vērtējums gadā būs palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti būs jāizstrādā individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai. Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos – kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un mācību sasniegumu prognozes nākamajam mācību gadam.
Noteikumi paredz – ja 10.-12.klasē būs saņemts nepietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, skola noteiks papildu mācību pasākumus pēc mācību gada beigām un nodrošinās iespēju kārtot pēcpārbaudījumus. Ja nebūs nokārtots arī pēcpārbaudījums, tad šo mācību priekšmetu būs jāapgūst pašam skolniekam pašizglītības formā. Uz otru gadu vidusskolā varēs palikt tikai izņēmuma gadījumos, ja attaisnotu kavējumu dēļ nebūs iespējams saņemt gada vērtējumu.
Ja skolēns nebūs spējis izpildīt Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9. klasē viņš drīkstēs mācīties atkārtoti.
Jaunie noteiktumi paredz noteikt, ka uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstās nekādā gadījumā.
Pētījumi rāda, ka atstāšanai uz otru gadu, izņemot īpašus gadījumus, piemēram, ilgstošas slimošanas dēļ, ir daudz lielāka negatīvā ietekme uz skolēnu un tā rada daudz vairāk problēmu nekā ir ieguvumu gan indivīdam, gan sabiedrībai, izmaiņas pamato Izglītības un zinātnes ministrija. Ja mācīšanās tiek organizēta atbilstoši skolēna dotībām un vajadzībām, tad katrs bērns varot sasniegt valsts vispārējās izglītības standartos noteiktos mērķus.
Pedagogiem, vecākiem un izglītības iestādēm ir nepieciešams izstrādāt alternatīvas stratēģijas, kā arī sniegt atbilstošu atbalstu, ja skolēnam rodas problēmas mācību procesā, norāda ministrija, tāpēc esot nepieciešama sistemātiska katra skolēna mācību sasniegumu novērtēšana, agrīna iejaukšanās, ja parādās problēmas, iesaistot arī vecākus, skolas atbalsta programmu īstenošana un pedagogu izglītošana darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās.
Latvijā, pēc 2009. gada Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultātiem, ir 11,1% otrgadnieku – skolēnu, kuri visā izglītības posmā 1.-9.klases laikā kaut vienu reizi ir palikuši uz otru gadu, kas ir nedaudz labāk nekā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs vidēji – 13%, tomēr Latvijā ir vairāk šādu otrgadnieku nekā kaimiņu valstīs. Piemēram, Igaunijā tikai 5,6%, Lietuvā 3,9%, Somijā 2,8% skolēnu pamatizglītības ieguves laikā ir kādreiz palikuši uz otru gadu tajā pašā klasē.
Jaunajos noteikumos arī būtiski papildināts pants, kas nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē. Noteikumi paredz, ka šādos gadījumos direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.
Plānots, ka noteikumos ietvertās normas attieksies uz nākamo – 2012./2013.mācību gadu.
LETA
6.4 °C,
0.7 m/s,
94.4 % 
6.4 °C,
0.7 m/s,
94.4 %