Sākoties vasaras brīvlaikam, ar mērķi iegūt pirmo darba pieredzi, kļūt patstāvīgākiem un nopelnīt, skolēni uzsāka darbu Jelgavas pašvaldības iestādēs un uzņēmumos. Iespēju iegūt pirmo vai kārtējo darba pieredzi pusaudžiem pilsētā tradicionāli nodrošina gan pašvaldība, kas jau astoto gadu vairāk nekā 400 izglītojamajiem vecumā no 13 līdz 17 gadiem piedāvā iesaistīties vasaras nodarbinātības programmā un strādāt dažādās pašvaldības iestādēs, gan Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kas sadarbojas un dotē darba vietas pilsētas uzņēmumos. Jau vairāku gadu garumā jauniešu pieprasījums pēc darba vasarā ir lielāks nekā NVA vasaras nodarbinātības programmas piedāvāto vakanču skaits, tādēļ valsts ir palielinājusi programmas finansējumu – šogad Jelgavas filiāle bērniem un jauniešiem vecumā no 15 līdz 20 gadiem nodrošina par septiņām darba vietām vairāk, kopumā piedāvājot 257 vakances. «Jelgavas Vēstnesis» izzina, kā darba devēji vērtē iesaistīšanos programmā un kādas ir jauniešu atziņas pēc pirmajām nostrādātajām nedēļām.
Pilsētas uzņēmēji, kuri nodarbina skolēnus, norāda, ka dalība NVA vasaras nodarbinātības programmā, kurā valsts dotē pusi no skolēna mēneša darba algas un darba vadītāja atalgojumu, ir kā abpusēji izdevīgs darījums. Proti, darba devēji iegūst papildu darbiniekus, kas turklāt prasa ievērojami mazāk finansiālo izdevumu, savukārt skolēni – pirmo darba pieredzi un iespēju iepazīt profesiju. Bet pašvaldības iestādēs, kas tradicionāli iesaistās pašvaldības nodarbinātības programmā, atzīst, ka jauniešu integrēšana darba procesā drīzāk ir sociālā misija: strādājot mazkvalificētus darbus, jaunieši sāk apzināties, cik grūti ir pelnīt, kā arī mācās uzņemties atbildību. «Programmas mērķis ir veicināt skolēnu karjeras vadības prasmes, dodot iespēju praktiskā darba vidē apgūt un izmantot iegūtās zināšanas. Uzsākot darbagaitas, viņi uzzina, kā strādā pilsētas iestādes, un saprot, ka var augt un attīstīties dažādās jomās arī tepat Jelgavā,» vērtē Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Inita Mazūdre.
Uzņēmējam izdevīgs piedāvājums
«Sadarbojoties ar skolēniem, gan uzņēmums, gan jaunieši ir tikai ieguvēji. Mums programma ir iespēja uz vasaras laiku piesaistīt vairāk darbinieku – šogad tie ir 18 palīgi –, jo valsts finansē pusi no skolēna algas. Savukārt jauniešiem tā ir pieredze, iespēja iepazīt profesiju un dažkārt arī motivācija labi mācīties,» stāsta ēdināšanas uzņēmuma «Silva» vadītāja Sandra Blūmane. Jauniešu darba vadītāja Oļesja Graba papildina, ka dažkārt ieguldījums, apmācot jauniešus, negaidīti atmaksājas. «Vienmēr ir skumji, ja cilvēks, kuru apmācot esi ieguldījis savu laiku un spēku, aiziet, tikko iestrādājies, bet ir arī veiksmes stāsti. Piemēram, pērn bija patīkami redzēt, ka mūsu kādreizējā vasaras laika skolniece, uzsākot studijas, ienāca mūsu kolektīvā uz pusslodzi jau kā pilnvērtīgs darbinieks – savējais, kurš zina, kas un kā darāms,» tā viņa, papildinot, ka prasmīgus darbiniekus apkalpošanas nozarē nemaz tik viegli nevar atrast.
Kopumā 16 skolēnus šovasar nodarbinās arī SIA «Jelgavas tipogrāfija». «Katru gadu no jūlija līdz decembrim mums ir karstā sezona, kad nepieciešamas darbarokas mazajiem darbiņiem ražotnē – uzlīmēt uzlīmes, uzlikt vākus grāmatām, pielīmēt diskus, salikt kastēs grāmatas. Jau ne pirmo gadu izmantojam iespēju piesaistīt skolēnus caur NVA programmu, jo mums papildspēki uz pāris mēnešiem ir vajadzīgi jebkurā gadījumā, bet valsts līdzfinansējums skolēnu darba algai ir patīkams bonusiņš, kas ļauj ietaupīt. Pret skolēniem izturamies tāpat kā pret citiem ražotnes darbiniekiem. Sākam ar vienošanos, ka visi esam pieauguši cilvēki, ka mums vajadzīgs motivēts darbinieks, kurš grib strādāt, nevis čīkst, regulāri aizguļas un tikai gaida algas dienu. Turpinām ar darba līguma parakstīšanu un paskaidrojam, ka tā ir apzināta izvēle uzņemties atbildību par savu darbu,» stāsta uzņēmuma Personāldaļas vadītāja Ligita Makstniece. Viņa skaidro, ka darba devēja pienākums šajā programmā ir jauniešos audzināt darba kultūru. «Pats galvenais ir skolēnam paskaidrot, ka ražotnē katrs atbild par savu darbu. Ja tu slikti ielīmē disku vai šķībi uzliec vāku, nākamajā posmā tas, visticamāk, tiks pamanīts, bet, ja netiks, brāķis nonāks pie klienta, un tas grauj uzņēmuma vārdu. Darba procesā dažkārt no jauniešiem jūtama zināma augstprātība, bet ar to ātri vien tiekam galā – vienmēr paskaidroju īsi un saprotami. Piemēram, vecīt, tev ir ļoti stilīga frizūra, bet, kad nākam uz ražotni, mēs savācam matus, jo to paredz iekšējās kārtības noteikumi. Tas pats par telefonu: mēs neesam skolā – ražotnē aifonus nespaida,» stāsta L.Makstniece. «Šķiet, ka esam uz pareizā ceļa, jo skolēni, kas pie mums reiz strādājuši, atgriežas piestrādāt arī trešo un ceturto gadu,» rezumē Personāldaļas vadītāja, papildinot, ka ik gadu jaunieši kļūst arvien patstāvīgāki. Proti, ja agrāk skolēnus darbam pieteica tikai mammas, tad šogad viņi jau paši izrāda iniciatīvu.
«Tērēt māk visi – jāmāca pelnīt»
«Mēs katru gadu iesaistāmies pašvaldības nodarbinātības programmā un nodrošinām darbu skolēniem – tā ir mūsu sava veida sociālā misija, jo jaunam cilvēkam ir jāizjūt, ko nozīmē pelnīt. Ikdienā neliekam darīt fiziski smagus darbus, bet arī darbs grāmatvedībā vai arhīvā var būt gana nogurdinošs. Protams, tā ir zināma slodze arī darba vadītājam, jo nereti skolēni nav gatavi darba tirgum un ar viņiem ir jāstrādā – jāpamāca, jāpaskaidro, jākontrolē un jāpārbauda padarītais –, taču citādi viņi to darba garšu jau neuzzinās. Tērēt mūsdienās māk visi, bet pelnīt vēl jāmāca,» spriež SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» valdes loceklis Juris Vidžis. Savukārt pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs papildina, ka pirmā darba pieredze skolēniem ir arī iespēja iepazīt pilsētas iestāžu darbu un savu pilsētu: «Pie mums jaunieši dara nelielus, bet noderīgus darbiņus – uzskaita infrastruktūru, ravē, apgriež koku atvases. Nereti pēc nostrādātā mēneša skolēni atzīst, ka agrāk nemaz nav zinājuši dažu ielu nosaukumus vai nav ievērojuši daudzus infrastruktūras objektus.»
Glābiņš atvaļinājumu laikā
Pašvaldības iestāžu vadītāji, kas šovasar tradicionāli nodarbina bērnus NVA un pašvaldības nodarbinātības programmas gaitā, atzīst, ka jauniešu nodarbinātība vasarā ne tikai ļauj ietaupīt resursus, bet arī ievērojami atslogo darba ikdienu atvaļinājumu laikā. «Pirmkārt, tas mums ir finansiāli izdevīgi, otrkārt, nav nemaz tik viegli atrast piemērotu kandidatūru darbam uz dažiem mēnešiem,» atzīst Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase. Viņa stāsta, ka šobrīd atvaļinājumā devies muzeja uzraugs un darbinieka pienākumus pilda jaunieši. «Skolēniem jāuzkopj telpas, jāuzrauga zāle un vismaz minimāli jāprot atbildēt par zālē esošajiem eksponātiem. Iespējams, šis darbs nav ļoti dinamisks, bet arī tas ir izaicinājums,» tā G.Grase. Pašvaldības iestādes «Kultūra» vadītājs Mintauts Buškevics papildina, ka dažkārt pat mazie darbiņi prasa nozīmīgu ieguldījumu un ir liels ieguvums, ja tos var uzticēt skolēniem. «Mums bija saspringts darba periods Smilšu skulptūru festivāla laikā, arī šobrīd smilšu skulptūru parks ir jāuzrauga, jānodrošina biļešu pārdošana, jāanketē apmeklētāji. Ja nebūtu skolēnu, mums nāktos šiem darbiem izmantot ārpakalpojumu,» tā viņš. Arī bērnudārzā «Ķipari», tāpat kā citās pirmsskolas izglītības iestādēs, skolēni katru gadu ir gaidīti. «Mums vasara, kā ierasts, ir atvaļinājumu laiks, kad darbojas apvienotās grupas, un tajās ir vairāk bērnu, nekā ierasts. Šī iemesla dēļ skolotājas jau maija izskaņā interesējas par jaunajiem palīgiem,» atzīst «Ķiparu» vadītājas vietniece Jolanta Tomasa.Rezumējot skolēnu darbagaitas, darba devēji uzsver: kopumā jaunieši ir gana atbildīgi un motivēti, tieši tādēļ arī veidojas sadarbība, ko var vērtēt kā abpusēji izdevīgu.
Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»