Jauniešiem

Šodien Jelgavas pilsētas bibliotēkā atklāts pirmais Jelgavas skolēnu pasaku krājums «Stāstu pasaku». «Tas ir pilsētas skolēnu radošo darbu krājums, jo tajā ir ne vien pasakas, bet arī Mākslas skolas audzēkņu ilustrācijas. Krājums ir īpašs, jo ikviens darba autors ir uzticējis savas domas jebkuram, kurš paņems krājumu rokās,» norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Tradīcija izdot pilsētas skolu skolēnu radošo
darbu krājumu radās 2012. gadā, kad Izglītības pārvalde pēc
Jelgavas Latviešu biedrības iniciatīvas sarīkoja skolēniem dzejoļu
konkursu. Labākie no tiem tika apkopoti krājumā «Es klusēt nevaru»,
kas tika izdots gadu vēlāk. «Esmu pateicīga Jelgavas Latviešu
biedrības pārstāvei Vijai Zelmenei, kuras ideja bija rīkot dzejoļu
konkursu. Pēc pirmā krājuma izdošanas katrs tajā esošā darba autors
saņēma zīmuli ar uzrakstu «Es klusēt nevaru», un, manuprāt, tas ir
ļoti simboliski. Jo tikai tāpēc, ka jaunieši vēlas rakstīt, ir
iespējams rīkot šādus konkursus un izdot krājumus,» norāda Jelgavas
domes priekšsēdētāja vietniece Rita Vectirāne.

Līdz šim iznākuši seši skolēnu dzejoļu
krājumi, bet šogad bērni un jaunieši paši izteica vēlmi rakstīt
pasakas, lai būtu iespēja izpausties citā žanrā. Atsaucība bija
ļoti liela – tika saņemtas ap 300 skolēnu pasaku, no kurām krājumam
atlasītas 60. Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste
izglītības jautājumos Lilija Stepanova norāda, ka pasakas saņemtas
no teju visu pilsētas izglītības iestāžu skolēniem. Pārstāvēta ir
Jelgavas 1. internātpamatskola–attīstības centrs, 2.
internātpamatskola, 3. un 4. pamatskola, 4., 5. un 6. vidusskolas,
Tehnoloģiju vidusskola, Spīdolas Valsts ģimnāzija, Valsts
ģimnāzija, Mūzikas vidusskola un Lazdiņas privātā pamatskola
«Punktiņš».

«Patiesībā uzrakstīt pasaku ir viegli, ja ir
pamatideja. Mēs to darījām skolā, visa klase, kā radošo darbu. Trīs
no šiem darbiem ir iekļauti krājumā,» norāda Liliāna Flandere.
Viņas pasaka ir par to, ka cerība mirst pēdējā. «Mans stāsts ir par
laiku, kad pasaulē vēl nebija cilvēces. Dzīvoja vīrišķā būtne Laiks
un sievišķā būtne Nemirstība. Viņiem piedzima meita Cerība, bet
viņa bija vārga un smagi saslima. Kad Cerībai pakaļ atnāca Nāve,
Laiks upurēja savu skaistumu, bet Nemirstība – gudrību, lai
izglābtu Cerību. Un cerība jau tāda arī ir – skaista un balstās
dzīves gudrībā,» stāsta jauniete. Liliāna atzīst, ka viņai tuvs ir
izteiksmes veids caur rakstīšanu, it īpaši viņai patīk rakstīt
dzejoļus. «Tas ir veids, kā izlikt sevi, un kur vēl skaistāk to
izdarīt, ja ne dzejolī?!» Jauniete atzinīgi vērtē pašvaldības
iniciatīvu par šāda konkursa rīkošanu, jo, viņasprāt, tas var kādam
palīdzēt atrast ceļu pie sevis, atklāt radošo potenciālu.

Skolēnu sarakstītās pasakas vērtēja Jelgavas
pilsētas bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa, Ādolfa Alunāna
memoriālā muzeja vadītājs Miks Vilnis un Jelgavas Latviešu
biedrības pārstāve Santa Logina.

Krājumu vizuāli papildina 30 Jelgavas Mākslas
skolas audzēkņu zīmējumi. «Arī mums bija sava veida konkurss – bija
dota tēma, par kādu jāuzzīmē darbs. Un daļa darbu tika atlasīti un
ievietoti krājumā,» stāsta Mākslas skolas audzēkne Ance Semjonova,
piebilstot: viņai ir pārsteigums, ka arī viņas darbs ir
nopublicēts. Ance zīmēja kokosriekstu, kas ielikts tīklveida
maisiņā. «Ir patīkama sajūta, ka tavs darbs ir grāmatā, lai gan
forši ir arī tad, ja tavs darbs ir izlikts izstādē,» vērtē meitene.
Ar meitas panākumiem lepojas arī Ances vecāki Margita Bite un Uģis
Semjonovs. «Ir sajūta, ka tas ir arī mūsu nopelns. Ance sāka zīmēt
jau bērnudārzā, un likumsakarīga izvēle šķita mākslas skola. Tomēr,
kā jau visiem, arī viņai bijuši brīži, kad vairs negribas iet, kad
kļūst grūti apvienot ar mācībām mūzikas klasē un dziedāšanu korī un
klavierspēli. Un tad tie esam mēs, kas atbalsta, sapurina, palīdz
nokļūt no punkta A uz punktu B,» stāsta Ances mamma, piebilstot, ka
mājās glabājas visi meitas darbi, kā arī iepriekšējais skolēnu
darbu krājums, kurā bija publicēts Ances zīmējums.

Zīmējumus vērtēja Jelgavas mākslas skolas
direktores vietniece Ilze Emse-Grīnberga, kura par krājuma vāka
noformējumu teic: tas ir kamols, un katrs ar iekrāsot savu
pavedienu.

Visi krājumā esošo darbu – gan pasaku, gan
zīmējumu – autori saņēma vairākus grāmatas eksemplārus. Savukārt
pārējiem interesentiem tas ir pieejams Jelgavas bibliotēkās,
pilsētas skolu bibliotēkās un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»