Šodien Zemgales reģiona Kompetenču izglītības centrā (ZRKAC) aizvadīta 19. Jelgavas pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference, noskaidrojot tos mūsu pilsētas skolēnu darbus, kuri izvirzīti uz reģionālo konferenci. No kopumā 74 darbiem ceļazīmi uz Zemgales reģionālo konferenci ieguva 40.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, uzrunājot jauniešus, kuri aizstāvējuši zinātniski pētnieciskos darbus, norādīja, ka ar šo konferenci pirmām kārtām jau paši sev esam apliecinājuši, kāpēc Jelgava kļuvusi par pirmo Latvijas vēsturē Jauniešu galvaspilsētu. «Bet mums visiem kopā vēl ir ļoti daudz jādara, lai mēs ne tikai kāpinātu mūsu pilsētas un valsts izaugsmi, bet arī lai izvirzītos un sasniegtu augstu labklājības līmeni. Lai ikkatra darbs rod pielietojumu!» tā viņš, jauniešiem sakot paldies par ieguldīto darbu.
19. Jelgavas pilsētas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē kopumā aizstāvēti 74 darbi, kurus izstrādājuši 95 skolēni 19 zinātņu sekcijās. Visvairāk darbu – 35 – aizstāvēti dabaszinātņu cikla sekcijā, humanitāro zinātņu cikla sekcijā prezentēti 22 darbi, savukārt sociālo zinātņu cikla sekcijā – 17 darbi, informē ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Dace Pētersone-Gūtmane. Ekspertu komisiju vadītāji atzīst, ka šogad iesniegtie darbi bijuši kvalitatīvi, interesanti un ar labu radošo domu atspoguļojumu. Darbi ar katru gadu kļūst mūsdienīgāki, un tajos skartas mūsdienu sabiedrībai aktuālas tēmas, kā arī teorētiskajām zināšanām meklēti un daudzos gadījumos arī veiksmīgi atrasti praktiski pielietojumi.
Uz Zemgales reģionālo skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 7. konferenci atbilstoši žūrijas komisijas lēmumam no mūsu pilsētas izvirzīti 40 darbi.
Piemēram, Endijs Koškins no Valsts ģimnāzijas 11.m klases zinātniski pētnieciskajā darbā ietvēris savu aizraušanos – robotiku –, izveidojot robotu, kas ilgstoši spēj balansēt uz diviem riteņiem. Viņa darba nosaukums – «Pusvadītāju materiālu izmantošana robota izveidē», un, pēc ekspertu vērtējuma, Endijs ieguva 2. vietu un tiesības savu darbu prezentēt Zemgales reģiona mērogā. «Diemžēl šobrīd robots nestrādā – kļūdas dēļ pievienoju nepareizo vadu, un nosvila robota galvenā detaļa. Jauna detaļa jāpasūta internetā, un, lai to atsūtītu pa pastu, nepieciešams laiks, bet laika manā gadījumā vairs nebija,» tā Endijs, gan apliecinot, ka pirms tam robots strādājis. Jaunietis atklāj, ka savulaik ar robotiku nodarbojies «Jundas» pulciņā, bet vēlāk visu turpinājis apgūt pašmācības ceļā. «Es turpinu pašizglītoties, bet vēlāk plānoju studēt Datorzinātņu fakultātē,» tā viņš.
Tehnoloģiju vidusskolas 11.i klases skolnieks Arturs Andrejevs sava zinātniski pētnieciskā darba gaitā izveidoja mikroskopu, izmantojot viedtālruni, un to salīdzināja ar skolas optisko mikroskopu. Kā atzina eksperti, šī ir «ļoti jauka ideja, ko noteikti varētu izmantot bioloģijas stundās», un viņa darbs novērtēts ar 3. vietu. Savukārt Artūrs Mazurs prezentēja darbu «Dzesēšanas iekārta ar Peltjē elementu» – viņa darbs novērtēts ar 1. vietu, kas nodrošina ceļazīmi uz reģionālo konferenci. Darba gaitā viņš izveidoja dzesēšanas iekārtu, ko var izmantot pārtikas dzesēšanai. «Principā tas ir pārnēsājams ledusskapis, ko var paņemt līdzi, piemēram, ceļojumā,» stāsta Artūrs, atklājot, ka zinātniski pētniecisko darbu konferencē piedalās jau otro reizi un pērn savu darbu – izveidoto laivu, kas darbojas pēc tvaika dzinēja principa –, prezentēja pat valsts mērogā. Artūrs vērtē, ka iegūtās pieredzes dēļ šoreiz darbu aizstāvēt bijis nedaudz vieglāk. «Domāju, ka ekspertus, kas vērtēja manu darbu inženierzinātņu sekcijā, daļēji man izdevās pārliecināt, taču pats sevi es pārliecināju pilnībā,» tā viņš.
Kā norāda zinātniski pētniecisko darbu eksperti inženierzinātņu sekcijā – Andrejs Sālzirnis, Baiba Daģe un Sergejs Ovčiņņikovs –, tieši tas jau arī ir lielākais ieguvums: «No zinātniskā viedokļa jauniešu izstrādātie darbi mums ir zināmi un saprotami, taču skolēniem tas ir jaunums. Un tas, ka jaunietis pats visam izgājis cauri, ka pats pētījis, izpratis un izveidojis, ir vislielākais ieguvums pašam skolēnam.»
Līvas Jansones no Tehnoloģiju vidusskolas 12.h klases darba tēma ir «Nestandarta uzdevumi matemātisko spēju attīstībai sākumskolā», un viņa ar savu zinātniski pētniecisko darbu startēja matemātikas sekcijā un ieguva Atzinību. «Savu turpmāko dzīvi vēlos saistīt ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem – tāpēc tāda tēmas izvēle,» saka viņa, spriežot, ka pēdējā laikā matemātika skolēnu vidū gūst arvien lielāku popularitāti.
Savukārt Adrija Jerofejeva no Valsts ģimnāzijas 11.a klases pētīja saīsinājumus Valsts ģimnāzijas 10. un 11. klases skolēnu tviterierakstos. «Pētījumu veicu vasaras mēnešos, un secināju, ka kopumā skolēnu ierakstos sastopami 63 saīsinājumi, no kuriem visbiežākais ir vārda «vienkārši» saīsinājums «vnk»,» tā Adrija, bilstot, ka jauniešiem ir tendence saīsināt visdažādākos vārdus. «Tviterierakstos pat saīsināts vārds «un» – «n»,» atklāj jauniete. Šis darbs tiks novērtēts ar 2. vietu.
Jāpiebilst, ka zinātniski pētnieciskos darbus aizstāvēja skolēni no Jelgavas Valsts ģimnāzijas (25 darbi), Spīdolas ģimnāzijas (24 darbi), Tehnoloģiju vidusskolas (10 darbi), 4. vidusskolas (3 darbi), 5. vidusskolas (5 darbi) un 6. vidusskolas (7 darbi). Iesniegtie skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi vērtēti 14 komisijās un tajās piedalījās 51 eksperts.
Visus rezultātus skatīt ŠEIT.
Foto: Raitis Supe