Izglītība

Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) aizvadīts ikgadējais jauno vides pētnieku forums «Skolēni eksperimentē», kurā 1.–9. klašu skolēni prezentēja pašu veiktos pētījumus, novērojumus un eksperimentus.

Šogad forumā kopumā tika prezentēti
22 eksperimenti, ko veica 30 Jelgavas skolēni. Vērtēšana
notika divās vecuma grupās: 1.–4. klašu skolēni un 5.–9. klašu
skolēni. ZRKAC galvenā speciāliste vispārējās izglītības jautājumos
Dace Pētersone-Gūtmane norāda, ka visvairāk eksperimentu šogad
forumam pieteikuši 1.–3. klašu grupas un 5. klašu skolēni, kuriem
šie ir pirmie soļi pētniecībā.

«Zemeslodes piesārņojums arvien pieaug, un,
veicot eksperimentu, vēlējos noskaidrot, kādas varētu būt kartupeļu
barības vielas pēc simts gadiem, ja zeme būtu tik piesārņota, ka
tajā nevarētu neko stādīt,» atklāja Jelgavas 3. sākumskolas 5.
klases skolēns Linards Straume. Viņš eksperimentam veltīja mēnesi,
audzējot kartupeļus dažādos apstākļos, piemēram, tīrā ūdenī,
sālsūdenī, cukurūdenī, kaķu smiltīs, tumsā vai gaismā.
«Eksperimentā noskaidroju, ka gaismā audzētu kartupeļu asni ir
zaļi, bet tumsā audzētu – balti. Tas tādēļ, ka tumsā nenotiek
fotosintēze. Secināju arī to, ka sālsūdens veicina asnu augšanu,
taču visgarākie asni izauga kartupelim, kas atradās ūdenī un tumsā
– šādos apstākļos radās arī daudz sakņu, un garākā sakne sasniedza
176 milimetrus,» atklāja Linards. Viņš secina, ka kartupeļi spēj
izdzīvot un augt ļoti daudzveidīgos apstākļos.

Savukārt 6. vidusskolas 5. klases skolēnu
Pāvelu Baku eksperimentam iedvesmoja viņa paša suns. «Mans mērķis
bija pierādīt, ka apmācīts suns spēj veiksmīgi komunicēt ar ģimenes
locekļiem. Eksperimentā pierādījās, ka suņi spēj saskatīt
likumsakarības. Piemēram, iemācīju viņam, ka sarullētu paklājiņu
var atritināt ar degunu – nākamreiz viņam jau šī uzdevuma izpilde
prasīja daudz īsāku laiku. Tāpat suns, izmantojot iepriekš iegūto
pieredzi, patstāvīgi saprata, kā paklājiņu izņemt no kastes,»
norādīja 5. klases skolēns.

Konkursa mērķis bija veicināt skolēnu
izpratni par vidi un tās problēmām. Piemēram, 6. vidusskolas 3.
klases skolniece Anastasija Borisova centās noskaidrot, kā
tīrīšanas līdzekļi ietekmē putnu spalvas. «Es izvirzīju hipotēzi,
ka trauku mazgāšanas līdzekļi negatīvi ietekmē ūdensputnus, bojājot
to spalvas. Ūdensputnu spalvas klāj neliels tauku slānis, kas
palīdz tiem turēties uz ūdens un pasargā no aukstuma ziemā,» norāda
Anastasija. Viņa eksperimenta veikšana izmantoja putna spalvas,
ūdeni un trauku mazgāšanas līdzekli, pārliecinoties, ka spalva, kas
nonāk ūdenī ar trauku mazgājamo līdzekli, sāk grimt. «Mazgāšanas
līdzekļi bieži nokļūst upēs un ezeros, kaitējot putniem, tādēļ,
dodoties atpūsties pie dabas, ieteicams ņemt līdzi ūdeni, kurā
mazgāt rokas, lai tas nav jādara ūdenstilpē. Tāpat dabā nevajadzētu
izmantot ziepes,» secināja 3. klases skolniece.

Bet 4. sākumskolas 3. klases skolēni Sāra
Roziņa, Mārtiņš Sniegs un Ritvars Kuciņš eksperimentā ieguva
kristālus no sodas. «Parasti skolēni mēģina iegūt kristālus no
cukura un vārāmā sāls, bet mēs vēlējāmies izmēģināt ko jaunu,»
atklāja skolēni. «Kristālus audzējām klasē uz palodzes, bet tad
pārlikām tos siltākā vietā, kas kristāliem bija labvēlīgāka.
Eksperimentā secinājām, ka vislabāk tie aug filtrētā dzeramajā
ūdenī.»

Forumā piedalījās Jelgavas 2. pamatskolas,
Jelgavas 3. sākumskolas, Jelgavas 4. sākumskolas, Jelgavas 1.
internātpamatskolas-attīstības centra, Jelgavas 5. vidusskolas,
Jelgavas 6. vidusskolas, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas un
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni. Skolēnus vērtēja
Jelgavas skolu pedagogi un ZRKAC speciālisti.

REZULTĀTI 1.–4.
klašu grupā
REZULTĀTI 5.–9.
klašu grupā

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»