Jauniešiem

Piedāvāt papildu kursus skolēniem inženierzinātnēs, izveidot radošo laboratoriju, kurā skolēniem attīstīt praktiskās iemaņas elektronikā un elektrotehnikā, eksakto zinātņu stundās skolēnus sadalīt grupās pēc spējām, lai tiem, kuriem padodas šie priekšmeti, nav jāgarlaikojas, bet pārējiem skolotājs var vairāk paskaidrot – šie ir daži no pilsētas jauniešu ierosinājumiem, kas vakar izskanēja 10. Jauniešu forumā «Es un Jelgava», kurā tika runāts par izglītības procesu un kvalitāti mūsu pilsētā.

Foruma paneļdiskusijā piedalījās vairāk nekā 100 jauniešu, kuri
uzdeva jautājumus un izteica ierosinājumus pašvaldības pārstāvjiem:
Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniecei Ritai Vectirānei, iestādes
«Kultūra» projektu vadītājam Sandim Kalniņam, bērnu un jauniešu
centra «Junda» vadītājas vietniecei Zanei Leikumai, Sporta Servisa
centra vadītāja vietniecei Maijai Actiņai, Izglītības pārvaldes
vadītājas vietniecei Tijai Aleksandrovai un Jelgavas Biznesa
inkubatora vadītājam Ņikitam Kazakevičam.

Forumā izskanēja vairāki ierosinājumi, kas saistīti ar
izglītības jomu, kā skolēnu idejas īstenot dzīvē. Viens no tiem ir
Jelgavā izveidot radošo laboratoriju, kurā skolēniem attīstīt
praktiskās iemaņas elektronikā un elektrotehnikā. Līdzīgu kāda
darbojas Rīgas Tehniskajā Universitātē, kur tā izveidota ar
uzņēmuma «Latvenergo» atbalstu. Skolēni atzina, ka šobrīd jau
skolās un arī ārpus ir pieejami vairāki pulciņi, kuros var veikt
dažādus eksperimentus, taču viņus nepamierina tas, ka tajos ir
jādara konkrēti tas, ko liek pasniedzējs. Jaunieši vēlas paši
brīvāk izpausties, eksperimentēt un šāda laboratorija to ļautu. Uz
ko Izglītības pārvaldes pārstāve T.Aleksandrova atbildēja, ka jau
šobrīd sāktas sarunas ar LLU par kopīgu projektu. Arī Jelgavas
Biznesa inkubators domā par līdzīgas darbnīcas izveidi.

Uzlabojot izglītības kvalitāti skolās, jaunieši labprāt gribētu,
lai eksakto priekšmetu apguvei skolēnus klasēs dalīt pa līmeņiem,
līdz ar to mācību procesā tiktu nodrošināta individuālāka pieeja.
Ar praktisko pieredzi dalījās Spīdolas ģimnāzijas vidusskolēni,
uzsverot, ka viņu skolā jau tas veiksmīgi darbojas. Skolotājs,
izmantojot dažādas darba metodes, atsevišķi māca tos, kuriem
padodas šie priekšmeti, un tos, kuriem nepieciešams ilgāks laiks
vielas apguvei. Spīdolas ģimnāzijas skolēni atzina, ka tas
veiksmīgi īstenojas praksē un arī tiem skolēniem, kuriem tik labi
līdz šim nav veicies konkrētajos priekšmetos, ir labāks vērtējums.
Pašvaldības pārstāvji atzina, ka šis ir labs priekšlikums jau ar
reālu piemēru, ko varētu ieviest arī citās skolās.

Lai labāk sagatavotos centralizētajiem eksāmeniem,
iestājeksāmeniem augstskolās, padziļinātu apgūtu eksaktos
priekšmetus, vidusskolēni izteica vēlēšanos pilsētā pēc papildu
kursiem šajos priekšmetos. Šobrīd jaunieši, kuriem tas esot
nepieciešams, uz kursiem dodas uz kādu no Rīgas universitātēm, taču
labprāt šādu iespēju izmantotu arī mūsu pilsētā. Speciālisti gan
norāda, ka galvenā problēma visā valstī ir profesionālu mācībspēku
trūkums minētajos priekšmetos.

Vairāki jauniešu jautājumi bija saistīti ar uzņēmējdarbību,
viens no tiem par to, kur skolēniem doties, ja vēlas uzsākt
uzņēmējdarbību. Pie sevis uz pārrunām jauniešus aicina Biznesa
inkubatora vadītājs Ņ.Kazakevičs, uzsverot, ka uzņēmējdarbībā
galvenā nav ideja, bet gan vēlēšanās kaut ko darīt un komanda. Paši
jaunieši pieaugušajiem arī uzdeva jautājumu par to, kā iedrošināt
jauniešus iet un iesaistīties kādā interešu izglītības pulciņā vai
uzsākt uzņēmējdarbību. Uz ko pieaugušie kā viens atbildēja –
jāmeklē biedrs, jo divatā to darīt ir drošāk. Galvenais ir
uzdrīkstēties spert pirmo soli.

Tika rosināts arī tas, lai Jelgavas kultūras namā vairāk rādītu
latviešu jaunākās kinofilmas. Savukārt jauniešiem, kas sporto
pietrūkst vieglatlētikas manēžas nodarbībām ziemas periodā. Tiesa,
klausoties skolēnu jautājumus par iespējām izglītības, brīvā laika
pavadīšanai Jelgavā, secināms, ka viena no būtiskākajām problēmām
ir jauniešu neinformētība. Liela daļa nemaz nav painteresējušies
vai tas jau tiek piedāvāts, vai nē. Piemēram, par Eiropas
brīvprātīgā darba iespējām, par to, ka «Junda» nav domāta tikai
pamatskolas klašu skolēniem, bet saistošas nodarbes šeit pieejamas
līdz pat 25 gadu vecumam, par plašo sporta aktivitāšu piedāvājumu
un citām iespējām, kuras jau šobrīd tiek nodrošinātas Jelgavā.

Jāpiebilst, ka tikai daļa jautājumu un ierosinājumu izskanēja
publiski, liela daļa tika sarakstīti uz lapām un iesniegti
izskatīšanai Jelgavas jaunatnes lietu speciālistei Jeļenai Grīslei,
kura apkopos šo informāciju un sagatavos priekšlikumus pilsētas
vadībai.

Foto: JV