Šodien Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) noritēja jau 12. jauno vides pētnieku forums Jelgavā «Skolēni eksperimentē», kas pulcēja 54 drosmīgākos un zinātkārākos 1. – 9. klašu skolēnus. Forumā skolēni prezentēja veikto pētījumu gaitu un rezultātus.
Konkursa mērķis ir sekmēt izpratni par vidi un tās problēmām, tādējādi rosinot skolēnu interesi par dabas procesu pētīšanu, labvēlīgu attieksmi pret vides saglabāšanu un veicinot pētniecisko prasmju attīstīšanu. Jaunie pētnieki tiek vērtēti divās klašu grupās – 1. – 6. klašu skolēni un 7. – 9. klašu skolēni.
Jaunākie foruma dalībnieki šogad izvēlējušies pētīt elektrisko strāvu, gan izgatavojot, piemēram, augļu un dārzeņu baterijas, gan elektromagnētu. Skolēni pievērsušies arī dabas parādību novērošanai, mēģinot mājas apstākļos izaudzēt sūnas, veicot eksperimentus ar sniegu un analizējot, kā mazgāšanas līdzeklis ietekmē ūdens putnu peldspēju. «Mēs pētījām sniega piesārņojumu Jelgavā, ņemot paraugus no dažādām pilsētas vietām. Savākto sniegu mēs likām puslitra burkās, izkausējām un filtrējot noteicām tā piesārņojuma līmeni,» stāsta Jelgavas 4. sākumskolas audzēkņi Dace Dārta Stīpniece, Elza Burke un Mārtiņš Ričiks. Jaunie pētnieki atklāj, ka netīrākais sniegs esot bijis no Mežmalas ielas, savukārt sniega paraugs, kas ņemts no aizsalušās Svētes upes, izrādījies vismazāk piesārņots. Bet 3. sākumskolas 4. klases skolniece Rūta Šķirus pētīja ziemojošos ūdensputnus Driksā. «Driksa atrodas netālu no manām mājām, un ar ģimeni bieži tur dodamies barot putnus,» stāsta 4. klases skolniece, papildinādama, ka viņas ome ir ornitoloģe. Rūta vērojusi, kādi putni mīt Driksā un kā tos ietekmē laikapstākļu izmaiņas. «Man bija trīs vērošanas vietas – pie Pilssalas, pie Pasta salas, bet, kad Driksa bija aizsalusi, putnus vēroju Lielupē,» skaidro meitene. Jaunā pētniece nonākusi pie secinājuma, ka visvairāk upē mīt tēviņi un dominē trīs putnu sugas – meža pīle, lielais ķiris un paugurknābja gulbis. Eksperiments ilga aptuveni divus mēnešus.
Savukārt vecāko klašu audzēkņu izvēlētās tēmas saistītas ar augu pasaules izzināšanu. 7. – 9. klašu skolēni pētījuši augsnes reakcijas, kā arī gaismas ietekmi uz dīgtspēju. Tāpat viņi mēģinājuši pārliecināties, vai ir iespējams atkārtot iepriekš lasītu novērojumu rezultātus, piemēram, par kāmja pielāgošanās spējām jauniem apstākļiem. «Mēs kartona kastēs izveidojām trīs dažādas sarežģītības labirintus un, vairākas reizes ieliekot kāmi katrā no labirintiem, vērojām, vai viņš ar katru reizi varēs ātrāk atrast barību,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas 9. klases skolnieces Laura Dzepuka un Keita Filatova. Meitenes norāda, ka divos gadījumos no trim hipotēze apstiprinājās – ar katru nākamo reizi kāmis barību atrada ātrāk, bet pēdējā labirintā, kurā bija izvietoti septiņi strupceļi, kāmim negāja tik viegli. «Pats eksperiments nebija tik laikietilpīgs, kā sagatavošanās tam – visvairāk laika aizņēma labirintu izveide,» norāda Spīdolas ģimnāzijas audzēknes. Viņu klasesbiedrene Renda Pavloviča centās noskaidrot, kādi gurķi labāk vada elektrisko strāvu – svaigi, marinēti vai sālīti. «Sākumā domāju, ka strāvu labāk vadīs marinēti gurķi, bet eksperimenta gaitā noskaidroju, ka vislabākie vadītāji ir sālītie gurķi,» skaidro Renda.
Forumā piedalījās Jelgavas 1. un 2. internātpamatskolas, 3. un 4. sākumskolas, 4., 5. un 6. vidusskolas, kā arī Valsts ģimnāzijas un Spīdolas ģimnāzijas audzēkņi. Jaunos pētniekus 1. – 6. klašu grupā vērtēja Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja Baiba Daģe, Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolas skolotāja Daina Birkenbauma un ZRKAC Vispārējās un profesionālās izglītības atbalsta nodaļas galvenā speciāliste Anete Skalde. Savukārt 7. – 9. klašu skolēnus vērtē Jelgavas 6. vidusskolas skolotāja Irina Timofejeva, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas skolotāja Baiba Balode-Lukjanska, Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere un ZRKAC galvenā speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Dace Pētersone-Gūtmane.
Rezultāti 1. – 6. klašu grupā
Rezultāti 7. – 9. klašu grupā
Foto: Austris Auziņš