Sabiedrības integrācijas pārvaldē aizvadīts ikgadējais skolēnu konkurss «Reiz Jelgavā…», kurā 10. klašu skolēni radošos uzdevumos apliecināja zināšanas par savas pilsētas vēsturi. Vislabāk šoreiz veicās Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas komandai «Spīdolieši».
Konkursa mērķis ir sekmēt jauniešu interesi par Jelgavas vēsturi un pilnveidot zināšanas par 20. un 21. gadsimta spilgtākajiem notikumiem un personībām, kas saistīti ar Jelgavu. «Skolēnu interese par šo konkursu ik gadu ir liela, jo tas ir lielisks veids, kā uz vēsturi paraudzīties no cita skatpunkta un, iespējams, raisīt interesi par šo mācību priekšmetu, kas daudziem jauniešiem šķiet sauss un nesaistošs,» vērtē Sabiedrības integrācijas pārvaldes jaunatnes lietu speciāliste Jeļena Grīsle. Viņa papildina, ka konkursu Sabiedrības integrācijas pārvalde organizē kopš 2013. gada.
Izzinošā pasākuma ieskaņā komandas prezentēja sagatavotu mājasdarbu – piecas minūtes garu skeču par kādu valsts mērogā nozīmīgu vēstures faktu, kas saistīts ar Jelgavu. «Šāds uzdevums mums nebija nekas jauns, jo arī skolā vēstures stundās mēdzam mācīties caur līdzīgiem skečiem. Mums ir ļoti laba vēstures skolotāja Iveta Šiļeiko, kura ar interesantām mācību metodēm šo priekšmetu padara mums saistošu. Stundās izspēlējot etīdes par vēsturiskiem notikumiem, tie labāk paliek atmiņā,» atklāj Jelgavas 6. vidusskolas skolēni Jana, Olga, Anastasija un Roberts, kuri apvienojušies komandā «Zinātkārie». Jaunieši skečam izvēlējās pavisam nesenu notikumu – Jelgavas pasludināšanu par Latvijas pirmo jauniešu galvaspilsētu, kas notika 2016. gadā. «Šis ir ne vien jauniešiem, bet jelgavniekiem kopumā nozīmīgs notikums, tādēļ uzskatām, ka tas ir ievērības cienīgs. Arī paši piedalījāmies vairākos Jelgavas kā jauniešu galvaspilsētas pasākumos,» norāda 6. vidusskolas jaunieši.
Bet Amatu vidusskolas komanda «Cīrulītes» izvēlējās izcelt IV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus, kas 1895. gadā notika Jelgavā. «Šis bija īpašs notikums, kas, visdrīzāk nekad vairs mūsu pilsētā neatkārtosies, tādēļ, mūsuprāt, ļoti nozīmīgs. Šim notikumam veltījām arī komandas nosaukumu «Cīrulītes», jo cīrulis ir dziedātājputns,» atklāj Dagnija, Vanesa, Alīna un Viktorija. Meitenes, gatavojoties šim konkursam, apmeklējušas Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, izzinot tā pastāvīgo ekspozīciju.
«Piedalīties konkursā mūs pamudināja skolotāja, un kopā izveidojām komandu – apvienojāmies tie, kuri zina vēsturi un būtiski – vēlas uzzināt vairāk. Mūsu mājasdarba temats ir Jelgavas cukurfabrikas dibināšana – tā bija nozīmīga pilsētas rūpnīca, ko zina katrs jelgavnieks,» tā Jelgavas Mūzikas vidusskolas audzēkņi Tomijs. Dāvis, Jelizaveta un Anete – komanda «Dinamiskais kvartets».
Tāpat konkursa dalībniekiem bija jāveic citi radoši vēstures uzdevumi, piemēram, jānosauc pilsētu vēsturiskie nosaukumi, jāizspriež, kādai pilsētas vietai vai objektam atbilst vēsturiskās fotogrāfijas, jāatklāj muzeja priekšmeta stāsts.
Punktu kopvērtējumā 2. vietā konkursā ierindojās Jelgavas 4. vidusskolas komanda «Pārlielupes blēži», bet 3. vietu izcīnīja 6. vidusskolas komanda «Zinātkārie».
Radošo darbu konkursā piedalījās desmit komandas no astoņām pilsētas skolām: Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas, Tehnoloģiju, Mūzikas un Amatu vidusskolas, 4., 5. un 6. vidusskolas un Jelgavas Valsts ģimnāzijas.
Konkursa dalībniekus izvērtēja žūrijas komisija, kuras sastāvā bija vēsturnieks Andris Tomašūns, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis, Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste izglītības jautājumos Inita Mazūdre un Jelgavas reģionālā Tūrisma centra Tūrisma informācijas nodaļas vadītāja Vita Ziemele.
Foto: «Jelgavas Vēstnesis»