Jauniešiem

20. aprīlī vairāk nekā 60 skolēnu, iesaistoties iniciatīvā «Nacionālo dārgumu jaunatklāšana», iepazina Zemessardzes 52. kājnieku bataljonu, kur zemessargu sagatavotā piecu posmu piedzīvojumā iepazina nozīmīgākos Zemessardzes darbības aspektus.

Skolēnuprāt, negaidīti interesanta bija prezentācija par
Zemessardzi un tās darbību, ko vadīja virsleitnante Agrita
Stankeviča. Pēc iniciatīvas organizatoru teiktā, skolēnu jautājumi
nerimās vēl ilgi pēc prezentācijas. Īpaši daudz jautājumu un
komentāru izskanēja no skolēniem, kuri jau darbojas Jaunsardzē vai
plāno tajā iesaistīties, un tādi ir gandrīz katrā Jelgavas skolā,
informē iniciatīvas «Nacionālo dārgumu jaunatklāšana» vadītāja
Elīna Miķelsone.

Ar sakaru ierīcēm skolēnus iepazīstināja štāba virsseržants
Egils Hibšmanis. Viņš mācīja darboties ar rācijām – pieņemt un
nodot ziņojumus. Lai gan sākotnēji skolēni domāja, ka rācijas lieto
pēc līdzīga principa kā mobilos telefonus, jaunieši atklāja, ka tas
nav nemaz tik vienkārši, kā šķiet no malas, un ziņojumu nodošanā un
saņemšanā ir īpaši knifi.

Plašu apbruņojuma arsenālu iepazīt aicināja virsseržants Ivars
Spalva. Dalībniekiem bija iespēja ne tikai aplūkot dažāda veida
bruņojumu, bet arī izmēģināt un pielaikot Zemessardzes atribūtus.
Savukārt ar kaujas, medicīnas un administrācijas transportu
iepazīstināja kaprālis Dainis Gribs.

Vēl skolēni piedalījās militārajā stafetē, ko pārraudzīja
virsseržanti Oskars Karls un Ainārs Goldmanis. Tajā jaunieši varēja
ne tikai pārbaudīt savas individuālās spējas, bet arī komandas
darba nozīmi. Skolēniem jo īpaši patika stafetes posms, kas bija
jāveic ar gāzmaskām, kā arī posms, kurā viņi varēja izmēģināt savas
prasmes šaušanā.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv jau rakstīja, ka iniciatīva
«Nacionālo dārgumu jaunatklāšana» sniedz iespēju Jelgavas pilsētas,
Jelgavas un Ozolnieku novadu izglītības iestāžu klašu kolektīviem
iepazīt un veikt uzdevumus nacionālās un lokālās nozīmes objektos,
vienlaikus sacenšoties par balvām, un tā tiek realizēta kā dāvana
Latvijai simtgadē. Jaunatklāšanas procesā īpašus piedzīvojumus
sagādājuši 20 nacionālie dārgumi: Gaujas Nacionālais parks, Ķemeru
Nacionālais parks, Latvijas Nacionālais Arhīvs, Latvijas
Nacionālais botāniskais dārzs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestri, Latvijas Nacionālais
teātris, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālā
bibliotēka, Latvijas Nacionālā operu un balets, Rāznas Nacionālais
parks, Slīteres Nacionālais parks, Mākslas muzejs «Rīgas Birža»,
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, izstāžu zāle «Arsenāls»,
Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vieta «Airītes», LKA Rīgas Kino
muzejs, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, Zemessardze,
Ziemassvētku kauju muzejs.

Foto: publicitātes foto