Vasaras sākums ir laiks, kad vairums devītklasnieku dodas savas nākamās profesijas meklējumos – izvēlēties arodu vai vidējo izglītību, ja arodu, tad kādu. Šķiet, ka vismaz 77 skolēniem izvēle nu ir krietni vieglāka, jo šogad pirmo reizi interešu izglītības formā Jelgavas Amatu vidusskolā 7. – 9. klašu audzēkņi apguva pirmās iemaņas kādā no specialitātēm, tā gūstot pārliecību, vai tā ir gana saistoša, lai izvēlētos to mācīties pēc pamatskolas beigšanas.
Kristīne Langenfelde
Izrādās, ka iniciatīva šādām interešu izglītības nodarbībām nākusi no Jelgavas domes priekšsēdētāja Andra Rāviņa un Izglītības pārvaldes vadītājas Guntas Auzas. «Tā bija lieliska ideja, ko mums nebija grūti realizēt,» atzīst Amatu vidusskolas direktores vietnieks Aleksandrs Lazarevs. Galvenā doma bija ļaut 7. – 9. klašu skolēniem ielūkoties dažādās profesijās, izprast to nozīmi un atbilstību savām spējām. «Pedagogi izveidoja interešu izglītības programmas, kurās četru mēnešu garumā savas pirmās iemaņas skolēni varēja gūt friziera, konditora, pavāra, tirdzniecības menedžmenta un metālapstrādes arodos,» stāsta A.Lazarevs. Skolēnu atsaucība pārsteidza pat pašus idejas autorus – interešu programmās sākumā pieteicās 112 skolēni, kuri vakara stundās pēc mācībām skolā devās uz Amatu vidusskolu, lai izzinātu interesējošo profesiju. Vislielāko interesi jaunieši izrādīja par konditora, pavāra un friziera arodu. Skolēni visi kā viens atzīst, ka ar aizrautību nākuši uz nodarbībām – pirmkārt, tāpēc, ka tā bija iespēja uzzināt pilnīgi ko jaunu, otrkārt, – mācības notikušas nepiespiestā gaisotnē, visi pasniedzēji bijuši ļoti atsaucīgi, pretimnākoši, ieinteresēti. «Ir skaidrs, šāda ideja jāturpina arī nākamajos gados – skolēniem tas ir liels atbalsts nākotnes profesijas meklējumos. Protams, neiztikt bez pašvaldības palīdzības – jāuzsver, ka arī šoreiz ideju realizēt bija iespējams, pateicoties pašvaldības finansiālam atbalstam, jo skolēniem visas nodarbības bija bez maksas. Jāpiebilst, ka šādu iespēju saviem skolēniem pagaidām spēj piedāvāt tikai divas Latvijas pilsētas – mēs, Jelgavā, un Daugavpilī,» tā direktore Edīte Bišere. Nepieciešamību iesākto turpināt apliecina arī skolēnu sacītais – lielākā daļa no viņiem šeit atnākuši nejauši, draugu pierunāti, un arī nodarbību izvēle bijusi visai interesanta – piemēram, daļa audzēkņu, kas ielūkojās tirdzniecības menedžmenta specialitātē, to izvēlējās vien tāpēc, ka viņus saistījis vārds «menedžments», taču, kas aiz tā slēpjas, zināms nebija. Kāda cita meitene izvēlējusies friziera nodarbības, bet pēc laika sapratusi, ka tas viņu neinteresē un ar aizrautību sākusi darboties konditoru nodarbībās. Tas viss tikai apliecina, ka skolēniem ir visai mazs priekšstats par to, kāds varētu būt viens vai otrs apgūstamais arods. Ja jau pēc pamatskolas beigšanas, iestājoties arodskolā, izvēle jābalsta tikai uz nejaušības principa, varbūtība, ka jaunietis apgūs to, kas viņam patiesi interesē, pamatīgi sarūk. Tieši tāpēc šādas nodarbības, vēl pamatskolā mācoties, dod daudz lielāku garantu, ka jaunietis vēlāk apgūs profesiju tāpēc, ka tā viņu patiesi interesē. Un interese jauniešiem ir. Piemēram, pēc šo nodarbību beigšanas vairāki jaunieši jau skaidri sapratuši, ka viņi mācības turpinās Amatu vidusskolā, un zina arī to, kāda specialitāte viņiem interesē.
6.6 °C,
2.8 m/s,
95 % 
6.6 °C,
2.8 m/s,
95 %